MENU

Informācija par psihoterapiju

Psihiskā veselība ir aizsargfaktors cilvēka fiziskajai veselībai. Emocionāli stabils un līdzsvarots cilvēks slimo retāk. Mūsdienu dzīves veidā psihoterapijas nozīme un aktualitāte palielinās. Vismaz reizi dzīvē tā var būt nepieciešama ikvienam no mums.

Mūsu vēlme aizbēgt no nepatīkamajām jūtām bieži vien ir iemesls, kādēļ sākam bojāt savu veselību ar smēķēšanu, alkoholu, neveselīgu pārtiku vai citām neveselīgām nodarbēm. Tomēr… aizbēgot mēs tās neatrisinam. Psihoterapijas procesā mēs veicinam nevis bēgšanu, bet stāšanos pretī tām, lai veicinātu personības izaugsmi un dzīves mērķi tiktu piepildīti. Psihoterapija ārstē pamatā ar terapeitiskajām attiecībām, kas no malas izskatās kā saruna. Ar tās palīdzību ārsts nonāk līdz diagnozei un turpina veiksmīgu ārstēšanu. Psihoterapija palīdz risināt gan ķermeņa, gan emocionāla un psihiska rakstura problēmas, jo ķermenis ar prātu ir vienots.

Kas ir psihoterapija?

Tā ir ārstniecības metode, ko izmanto, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri cieš no emocionālām un psihiskām grūtībām vai to radītiem psihosomatiskiem traucējumiem. Tā kā tā ir medicīniska tehnoloģija, kas prasa pamatīgu izglītību, Latvijā ārstēšanu var veikt tikai ārsts-psihoterapeits. Psihoterapija nav tikai saruna. Tā ir dziļš un sistemātisks darbs, kas saistīts ar emocionālo un psihosomatisko problēmu risināšanu. Lai gan bieži mums šķiet, ka spējam tikt galā ar savām problēmām paši, dažkārt pienāk reizes, kad nesaprotam, kas ar mums notiek. Tieši šis ir piemērotākais brīdis, kad vērsties pēc speciālista palīdzības.

Pirms terapijas

Dodoties uz vizīti pie ārsta-psihoterapeita un speciālista psihosomatiskajā medicīnā, jāņem līdzi esošie izmeklējumi un slimības vēstures izraksti, kuros rakstīts par somatiskiem jeb ķermeņa simptomiem, ja ģimenes ārsts izteicis varbūtību, ka slimībai ir psihosomatisks raksturs. Ja ģimenes ārsts nav paudis šādu varbūtību, vizītē ar ārstu-psihoterapeitu tiks izrunāts, vai nepieciešams paņemt slimības vēstures izrakstu uz nākamo vizīti.

Terapijas laiks un biežums

Viena vizīte ilgst 45 minūtes. Krīžu terapijas gadījumā - 60 minūtes. Sākotnēji notiek 1-4 izvērtēšanas vizītes, kuru laikā tiek identificēta problēma, tiek izrunāts, kāda būs ārstēšana un kādi būs īstenotās terapijas mērķi. Lai uzturētu augstu kvalitāti, iespējams, dažos gadījumos izvērtēšanas vizītes veic divi dažādi ārsti. Turpmāko nepieciešamo vizīšu skaitu un vizīšu skaitu nedēļā nosaka ārsts, parasti ir 1-2 vizītes nedēļā.

Psihoterapijas formas

Individuālā terapija

Individuālā terapija notiek divatā kabinetā ar ārstu. Telpā atrodas tikai terapeits ar pacientu un terapija notiek 45 minūtes. Šajā laikā caur kabinetu neviens nestaigā, lai vide tiktu nodrošināta droša un konfidenciāla. Īstermiņa terapija ir tā, kas ilgst līdz 20 vizītēm un tajā var paspēt atrisināt aktuālās problēmas vai mazināt simptomus, tomēr īstermiņa terapija nenodrošina to, ka šīs problēmas neatkārtosies. Ja ir vēlme noņemt ne tikai simptomus, bet mainīt personību jeb raksturu, tad nepieciešama ilgtermiņa terapija, kas var ilgt vairākus gadus.

Pāru terapija

Ja pāru attiecībās ir jautājumi, ko partneri nespēj izrunāt divatā, jo raisās asas un neproduktīvas diskusijas, vai arī ir jautājumi, par kuriem nevar saņemties runāt, tad pāru terapija ir piemērots līdzeklis, lai šīs attiecības padarītu harmoniskākas.

Grupu un ģimeņu terapija

Grupu terapijā atrodas 1-2 terapeiti un 5-8 grupas locekļi. Grupu terapija ir vispiemērotākā, lai uzlabotu savas sociālās prasmes. Grupu terapija ir lielisks veids kā ieraudzīt sevi no citu cilvēku skatu punkta un uzlabot savas personības trūkumus. Ģimenes terapeits terapijas laikā strādā ar visu ģimeni. Psihoterapijas laikā ģimene tiek izprasta kā sistēma un tiek meklēti risinājumi, kā uzlabot komunikāciju ģimenes locekļu vidū, lai visi justos labāk.

AIZVĒRT
error: Content is protected !!