MENU

Somatoforma veģetatīvā distonija(SVD), nerocirkulatoriskā distonija, astēnisks stāvoklis- tie visi ir šīs slimības sinonīmvārdi. SVD ir plaši izplatīts traucējums, kura iemesli diemžēl līdz šīm pilnībā nav izprasti.

Šī nav slimība kas izpaužas kā klasiska slimība, jo tās gadījumā netiek konstatēts vizuāls vai taustāms audu vai orgānu bojājums. Neskatoties uz to, cilvēks to izjūt kā reālu slimību un nereti netic, ka traucējums nav fizisks (organisks), bet ir funkcionāls un ka ir jāārstē galva/nervi/psihe, lai no šīs slimības atbrīvotos.

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut medicīnisks izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts. Cilvēkam ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast.

Biežākie simptomi ir sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās, urkšķēšana, bieža caureja vai urinēšana. Dažos gadījumos var būt arī dažādu ķermeņa daļu un orgānu sāpes un smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī. SVD simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, bieži pat panikas lēkmes.

Ja cilvēkam ir sūdzības par savu fizisko veselību, pirmkārt, ir jāveic izmeklējumi, lai pārliecinātos, vai veselības traucējumi nav saistīti ar kādu fizisku saslimšanu. Ja izmeklējumi neuzrāda nekādu fizisku pataloģiju un ārsts apstiprinājis, ka pacientam nav tādu organisku izmaiņu, kas varētu izskaidrot esošos simptomus, iespējams, traucējumi saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju. Šo diagnozi vislabāk var apstiprināt un vairāk informācijas sniegt ārsts, kurš specializējas šādu stāvokļu diagnosticēšanā un ārstēšanā – psihiatrs vai psihoterapeits.

Kā izpaužas SVT?

  • mainīgs asinsspiediens
  • paātrināta sirdsdarbība
  • aukstas, mitras plaukstas
  • svīšana
  • bālums
  • vēdera sāpes un pūšanās
  • elpošanas grūtības
  • bieža urinācija

Šiem simptomiem ir īpaši raksturīgs, ka tos pastiprina satraukums jeb stress. Šis stress var novert līdz panikas lēkmei- milzīgas intensitātes trauksmes, kuras laikā zūd realitātes sajūta un ir grūtības elpot.

Kāpēc rodas SVT?

Par orgānu sistēmu regulāciju cilvēka organismā atbild autonomā jeb veģetatīvā nervu sistēma (VNS), kas darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles. VNS tiek pakļauta, stimulēta un regulēta ar emocijām, kas rodas kā atbildes reakcija uz jebkuru notikumu. Tas nozīmē, ka autonomā nervu sistēma pati regulē organismu, tā vajadzības (pielāgo vajadzīgai slodzei, sagatavo miegam, ēdiena uzņemšanai u.c.), visbiežāk netraucējot ķermeņa „saimnieku” ar liekiem jautājumiem.

Mūsu smadzenēs atrodas “filtrs”, kas nodrošina to, lai daļa ārējie stresa faktori paliktu neapzināti ar mērķi, lai mūsu organisms varētu veselīgi funkcionēt. SVD gadījumā šis filtrs kļūst vaļīgāks, vājāks un laiž cauri barjerai signālus, kam normāli būtu jāpaliek neapzinātiem (tā ir tā saucamā „bojātā filtra teorija”). Līdz ar to stimuli no iekšējiem orgāniem, kuri līdz šīm bijuši neapzināti, nonāk apziņā, un cilvēks sāk just, kā sitas sirds, darbojas zarnas, sašaurinās vai paplašinās asinsvadi utt. un viņu sāk satraukt normālas fizioloģiskas funkcijas.

SVD iemesls ir arī ilgstoša organisma un psihes pārslodze jeb distress. Organisma  šūnām ir nepieciešama regulāra atpūta un relaksācija – atbrīvošanās no veicamā darba uz noteiktu laiku, kurā šūnas var atjaunoties. Cilvēki ar SVD mēdz sevi pārlieku pārslogot, neatpūšoties nedz fiziski, nedz garīgi. Tā rezultātā šūnās uzkrājas kaitīgas ķīmiskas vielas, un tās nespēj darboties pilnā spēkā, nogurst arī VNS. Pēdējos gados SVD piedāvā pārdēvēt par „ķermeņa distresa sindromu”. Nereti SVD sākas tieši pēc vairāku gadu ilga ļoti intensīva, saspringta darba vai/un smagas slimības.

Kādas ir SVD pacientu rakstura īpatnības:

  • šiem cilvēkiem ir raksturīgas lielas ambīcijas
  • nepacietība
  • vēlme pārslogot sevi
  • vēlme tiekties pēc mērķiem, kas neatbilst bioloģiskām vajadzībām (piemēram, ambīcijas karjerā aizstāj vēlmi pēc tuvības un mīlestības)
  • ilgstoši apspiest savas jūtas (piemēram, nespēja izpaust dusmas)

SVD ir arī ģenētiskais iemesls jeb iedzimtība- tā ieteikmē smadzeņu filtra caurlaidību un cilvēka temperamentu.

Ko var darīt?

Iedali savu dzīvi trīs zonās:

  1. Komforta zonā- tur var atpūsties un atjaunoties. Tā ir vieta, kur esi pasargāts no stresa jeb trauksmes.
  2. Attīstības jeb progresa zonā- kur var virzīties uz saviem mērķiem vienlaicīgi gūstot gandarījumu un baudu par tiem
  3. Spriedzes zonā- kur centies atrasties pēc iespējas mazāku laiku

Ja nesanāk ar SVT tikt galā pašam, tad ieteikums vērsties pie ārsta psihoterapeita, psihosomatologa.

CATEGORIES

AIZVĒRT
error: Content is protected !!