MENU

Kas ir neauglība?

Vārds “neauglība” skan mazliet biedējoši, bet lielāko daļu gadījumos cilvēkiem ir nevis pilnīga neauglība, bet samazināta auglība konkrētajā dzīves posmā.

Par neauglību dēvē situāciju, kad pārī grūtniecība neiestājās pēc 24 mēnešu ilgiem mēģinājumiem.

Neauglība mūsdienās

Neauglības procents katru gadu aizvien pieaug, jo sievietes izvēlās dzemdēt aizvien vēlākā vecumā. Neauglība sastopama 10-15% no visiem pāriem.

Neauglības iemesli:

  • Seksuāli transmisīvo slimību sekas – dažu slimību gadījumā rodas saaugumi, kas bloģē ceļu olšūnai pa olvadu nokļūt dzemdē
  • Pārāk mazs svars- parasti tās ir anoreksijas vai bulīmijas pacientes
  • Pārāk liels svars- parasti kombinējas ar cistām olnīcās
  • Neatklāts iemesls jeb psihogēna neauglība- to izraisa emocionālas problēmas.

Emocijas pārī neauglības brīdī

Ja pārim neizdodas panākt grūtniecību, rodas stress, dusmas, depresija, attiecību problēmas, mazvērtības sajūtu, problēmas seksuālajā dzīvē. Bieži vien šie pāri šķirās (jo īpaši, ja piedzīvots aborts vai priekšlaicīgas dzemdības) un līdz ar to pievienojas sēras un skumjas.

Neauglības ārstēšana

Parasti pāri, kuriem ir jāārstē neauglību jau ir pilni trauksmes, viņiem var būt arī depresija. Ir pierādīts, ka pārlieku liels emocionālais stress paaugstina neauglības iespējamību, tāpēc ir ļoti svarīgi no tā atbrīvoties.

Ar mūsdienu medicīnas metodēm ir 40% iespēja pārim tikt pie mazuļa ar jau 1. mēģinājumu. Tomēr, ja šis mēģinājums ir neveiksmīgs, tad pastiprinās emocionālās grūtības pārī un tieši šī iemesla dēļ viņi ārstēšanos pārtrauc.

Psihoterapija

Ja ir neauglība, tad parasti trauksmi kāpina arī citi faktori:

  • auglīgi draugi, radi
  • neauglības ārstēšana un ar to saistītā darba neapmeklēšana
  • katru mēnesi piedzīvotās sēras par to, ka grūtniecība nav iestājusies
  • grūtības komunicēt ar partneri
  • seksuālo attiecību kvalitātes izmaiņas
  • kauns par savu neauglību

Diezgan biežs ir stāsts par neauglību, ka to nav iespējams sasniegt tām sievietēm, kas to pārlieku ļoti grib līdz ar to izraisot savā organismā trauksmi un neauglību no šīs “gribēšanas”. Sievietes organismam ir jābūt atslābušam, lai tas spētu ieņemt bērnu. Problēma ir faktā, ka šis saspringums ir neapzināts. Tieši ar psihoterapiju ir iespējams šos zemapziņas procesus pacelt apziņā un atrisināt tos.

Otrs variants ir sievietes, kuras iekšēji negrib bērnus, bet cenšas palikt stāvoklī, jo vide “spiež”- vīrs grib, ģimene grib, radi grib. Tikai viņa pati negrib.

Lai sievietei kļūtu par māti, viņai ir jāiejūtas mātes lomā jau pirms grūtniecības saprotot, kas tas īsti ir un pierodot pie tā. Tieši šī iemesla dēļ bieži vien sievietēm izdodas palikt stāvoklī pēc tam, kad jau ģimenē kāds ir adoptēts- vai nu ir paņemts sunītis, kaķītis vai arī ir adoptēts bērns.

Tas viss notiek tikai tādēļ, ka sieviete atslābst no domas, ka “vajag bērnu” un vienkārši ļaujas plūsmai, jo kļūst patiesi sievišķīga. Ar vīrišķiem paņēmieniem nereti ir grūti panākt sievišķīgu mērķu piepildījumu.

CATEGORIES

AIZVĒRT
error: Content is protected !!