Lielākoties ēšanas traucējumu pamatā ir pacientu neatrisinātās emocionālās dabas problēmas, kuru rezultātā tiek ietekmēta organisma pareiza funkcionēšana. Neārstējot radušos ēšanas traucējumus varam nodarīt neatgriezenisku kaitējumu veselībai.
Anoreksija
Anoreksija (Anorexia nervosa) ir traucējums, kura rezultātā cilvēks ilgstoši neveselīgi novājē, apzināti ierobežojot ikdienā organismam nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu, kas var radīt dzīvībai bīstamas situācijas.
Lai gan sākotnēji tas šķiet kā veselīgs paņēmiens liekā svara zaudēšanai, tomēr anoreksija atšķirās ar to, ka netiek cilvēkam vēlamais “ideālais” svars, jo šiem pacientiem ir slikta emocionālā pašsajūta, mazvērtības kompleksi un neapmierinātība ar sevi (līdz ar to savu izskatu).
Lai gan anoreksijas pacienti saka, ka vēlas atbrīvoties no liekā svara, viņi nestāsta, ka šī vēlme ir tādēļ, ka ir neapmierinātība ar sevi un apkārtējās sabiedrības spiediens un tajā noteiktie skaistuma standarti, kuriem nepieciešams pakļauties. Dažkārt liekais svars var nemaz nebūt, bet praktiski visām šīm pacientēm ir nepietiekams pašvērtējums, ko var koriģēt psihoterapijā.
Anoreksijas cēloņi
Visbiežāk tā ir kāda emocionāla krīze – traumatisks notikums, hronisks stress, lielas pārmaiņas dzīvē, kāds izteicis aizrādījumu vai pajokojies par pacientes svaru. Šis viss kombinācijā ar zemu pašvērtējumu un noteiktu personības organizācijas tipu.
Kā pamanīt anoreksiju tuviniekam
Sākotnēji to grūti pamanīt, jo pacientes mēdz slēpt savu rīcību un uztura paradumus, tāpēc nepieciešams pievērst uzmanību šādām darbībām:
Kā ārstēt anoreksiju
- Uztura speciālista konsultācijas
- Psihoterapija pie ārsta-psihoterapeita
Uztura speciālists izveidos uztura plānu, kas jāievēro, bet psihoterapeits palīdzēs apzināties cēloņus šai slimībai, izprast sevi, kā arī rast veidu kā risināt anoreksijas izraisītās psihoemocionālās problēmas.
Bulīmija
Bulīmijas gadījumā ir epizodiskas pārēšanās un rīšanas lēkmes, pēc kurām norit uzņemtās pārtikas mākslīga izvadīšana. Saslimšanas gadījumos īsā laika posmā tiek uzņemts liels ēdiena un kaloriju daudzums, no kura paciente atbrīvojas, izraisot mākslīgu vemšanu. Bieži vien bulīmija sākas ar diētu, kas laika gaitā pāraug par nopietnu un grūti diagnosticējamu ēšanas traucējumu, kura pamatā meklējama psihoemocionāla neapmierinātība ar sevi.
Pamanāmākie bulīmijas simptomi ir:
- bieža, kompulsīva pārēšanās, pārsvarā ar kalorijām bagātu un treknu ēdienu,
- mākslīgi izraisīta vemšana,
- pārmērīga caurejas un urīndzenošu līdzekļu lietošana,
- fanātiska interese par fiziskajām aktivitātēm,
- pastiprināta interese par savu ķermeņa izskatu un svaru,
- zems pašvērtējums,
- izkropļots un izteikti negatīvs viedoklis par savu ķermeni,
- bieža došanās uz vannas istabu pēc ēdienreizēm,
- nespēja kontrolēt savus ēšanas paradumus,
- bojāti zobi un smaganas,
- pietūkuši vaigu siekalu dziedzeri,
- čūlas rīklē un mutes dobumā,
- dehidratācija,
- neregulāra sirdsdarbība,
- čūlas, rētas vai tulznas uz rokām vai pirkstiem,
- menstruālā cikla traucējumi vai mēnešreižu pilnīga izzušanā,
- konstanta diētas ievērošana vai badošanās,
- iespējama alkohola vai narkotisko vielu lietošana.
Kompulsīva pārēšanās
Kompulsīvā pārēšanās jeb rīšanas lēkmēm ir raksturīga nekontrolēta ēšana, kas saistāma ar psiholoģiska rakstura problemātiku (cilvēks nevar apstāties), kā rezultātā ar ēdiena palīdzību tiek nomākts depresīvs apziņas stāvoklis.
Liekais svars (virssvars)
Liekais svars mūsdienās ir gandrīz katram trešajam cilvēkam. Problēma tajā ir faktā, ka agri vai vēlu tas noved pie aptaukošanās un ar to izraisītām veselības problēmām. Tā ir globāla problēma, kuru nepieciešams risināt, lai neapdraudētu savu veselību.
Kā aptaukošanās bojā veselību
- pasliktina sirds un asinsvadu veselību
- izraisa gremošanas orgānu saslimšanas
- no tās rodas elpceļu, kustību un balsta aparāta traucējumi
- tiek bojāta arī perifēro nervu sistēma
- palielinās risks saslimt ar onkoloģiskām slimībām
Aptaukošanās iemesli
Emocionāli vesels cilvēks ir spējīgs kontrolēt savu ēstgribu un pārtikas produktus, kurus viņš lieto uzturā. Tie cilvēki, kuriem ir psihoemocionālas problēmas nereti “iedzīvojas” liekajā svarā. Tiek ēsti neveselīgi produkti, pusfabrikāti, daudz saldumi un ogļhidrāti, cilvēks nespēj apstāties ēst, utt.
Cilvēki dažbrīd pārlieku daudz ēd, lai radītu komfortu un labsajūtu. Cilvēks ir pieradis baudu gūt orāli un fiksējies šajā baudas gūšanas veidā ( agrīnās attīstības t.s. orālās stadijas fiksācija). Labsajūta tiek gūta bērna apziņai viegli uztveramā veidā – ar ēšanu, smēķēšanu, nagu graušanu.
Neapmierināmam izsalkumam apakšā nereti slēpjas vēlme kompensēt neapmierinātību ar sevi un dzīvi.
Emocionālie aptaukošanās iemesli
- iekšēja nedrošības (apdraudētības) sajūta
- trauksme
- izsalkuma (emocionāla tukšuma) sajūta
- nespēja kontrolēt savas jūtas/instinktus
- pašpārmetumi, kad cilvēks ļāvies pārēsties
- ilgstošas skumjas, dusmas, neapmierinātība, garlaicība
- ilgstošs stress / sasprindzinājums
- tuva cilvēks zaudējums
- sociālā izolētība
Bērnības pieredze un aptaukošanās
Ja cilvēkam bērnībā nav bijusi pozitīva pieredze (vecāki mīl bērnu, ir apmierināti ar sevi un apkārtējiem) , tad pastāv lielāka varbūtība, ka veidosies dažādas atkarības (viena no tām ir pastiprināta ēšana). Ar šīm atkarībām tiek kompensēta trauksmes, vainas un mazvērtības sajūta.
Kad tuvinieki ir neizprotoši, nosodoši un vainojoši, tad pacientam ir grūti mainīt savu ar ēšanu saistīto patoloģisko uzvedību.
