MENU

Gremošanas trakta galvenās funkcijas ir:

  • uzņemt barību
  • izvadīt atliekas

Gremošanas trakta fizioloģiskos procesus nevar izolēt no neirobioloģijas jeb emocijām. Bieži vien mūsu emocijas mēdz izsaukt dažādus vēdera simptomus. Ja viss riebjās, tad gribas vemt utt.

Attīstība

Kad bērns piedzimst, viņš komunicē ar muti- visu mēģina pagaršot. Tā viņš iepazīst pasauli- caur muti. Ēšana un sāta sajūta jaundzimušajam rada mierinājumu, drošību, rada sajūtu, ka viņu mīl un par viņu rūpējas. Tieši tāpēc cilvēki bieži vien ēd un dzer uz bēdām pieaugušā vecumā, jo tas šo sajūtu rada.

Emocijas un vēdera problēmas

Spriedzi izraisa:

  • Trauksme, bailes
  • Dusmas, agresija
  • Depresija

Dzīvnieki esot šādā spriedzē neēd. Tās ir bailes par izdzīvošanu. Bet tā kā mēs esam sociāli dzīvnieki, mums šo spriedzi izraisa sociālas situācijas jeb attiecības, piemēram, bailes tikt atlaistam no darba, kritikas, utt.

Ja cilvēks ēd uz stresu, tas ir tādēļ, ka viņš mēģina simpatisko nervu sistēmu pārslēgt uz parasimpatisko. Kad šī pārslēgšanās notiek, tad trauksme automātiski mazinās- tā ir mūsu fizioloģija. Problēma ir tā, ka gremošanas trakts šajā brīdī nav gatavs uzņemt barību un rezultātā attīstās dažādi kuņģa-zarnu trakta traucējumi.

Vielu izvades process

Defekācijas process dzīvnieku pasaulē saistās ar mieru un drošību- tātad arī mums. Ar to dzīvnieki iezīmē teritoriju, izmanto to, lai aizbaidītu ienaidniekus, aizsargātu sevi, kad atrodas briesmās. Cilvēki arī neapzināti mēģina veikt defekāciju brīžos, kad ir miers un nav jārisina lielas problēmas.

Tomēr zarnu trakta iztukšošana cilvēka dzīvē nereti saistāma ar neapzinātām agresīvām jūtām, apspiestu cīņu pret autoritāti, cīņu par varu un/vai naudu.

Vēdera problēmas

Bieži vien šie simptomi maskē cilvēka pārdzīvojumus- tiek maskētas šādas izjūtas:

  • bailes
  • iekšējā nepārliecinātība
  • neapmierinātas emocionālās vajadzības –> dusmas, kas tām seko

Protams, to parasti ārstē ar zālēm, bet tas nenoņems psihiskos simptomus, kas nereti nāk līdzi (trauksme, depresija, atkarības)

1. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla

Pētījumos jau sen pierādīts, ka šai slimībai ir tieša saikne ar mūsu emocijām. Parasti šī slimība piemeklē divu veidu cilvēkus:

Pasīvais

Viņš ir depresīvs ar tieksmi uz atkarību. Bieži vien čūlu atklāj, kad cilvēks nespēj savas atkarības apmierināt, līdz ar to rodas atraidījuma sajūta un bailes tikt pamestam. Atkarība=drošība. Vismaz šim cilvēkam, jo viņš to bauda un izvairās no katras iespējas kļūt neatkarīgam.

Hiperaktīvais

Hiperaktīvais arī ir ar stiprām atkarības vēlmēm, bet tās noliedz. Šis ir cilvēks, kas nemitīgi sevi ierobežo- viņš atsakās no savām vēlmēm, kā rezultātā pats cieš. Šis ir cilvēks, kas mēģina sevi pierādīt un iegūt neatkarību. Viņam nav miera. Tomēr viņa aktīvais rakturs ir maska iekšējai nepārliecinātībai, kas viņā mīt. Ja viņš sasniedz panākumus, tad jūtas droši. Bet problēma ir nemitīgais stress, ko šis cilvēks sev izraisa ar to visu. Tieši šī stresa dēļ rodas kuņģa čūla.

2. Aizcietējums

Ārēji viņi ir tīrīgi, kārtīgi, mierīgi, bet iekšēji ļoti nepārliecināti par sevi. Dažreiz tas attīstās pēc smaga zaudējuma. Bērniem tas var būt protests pret vecāku pārāk kontrolējošo un pedantisko audzināšanu. Šis cilvēks parasti ir diezgan skops, jo ir iekšēji emocionāli nabadzīgs.

3. Šķidra vēdera izeja

Cilvēki, kuri cieš no šķidras vēdera izejas, parasti jūt bailes no autoritātes, jūtas bezpalīdzīgi, atkarīgi. Tomēr arī viņi vēlas tikt pamanīti, un rodas konflikts starp paša vēlmēm un bezpalīdzības un baiļu sajūtu. Šiem cilvēkiem ir izteikta vēlme dot, darīt labu citiem, viņi bieži iesaistās atkarīgās attiecībās, bet reizē jūtas vainīgi par to, ko saņēmuši, un cenšas visu kompensēt. To var uzskatīt par pakļaušanās uzvedību autoritātei, reizēm kādam no vecākiem.

Šķidra vēdera izeja ir arī visiem pazīstama stresa reakcija, piemēram, pirms eksāmena, kas gan izbeidzas līdz ar stresainās situācijas atrisinājumu.

4. Kairināta resnā zarna

To nereti diagnosticē depresīviem, neirotiskiem cilvēkiem. Bailes parasti tiek izstumtas no apziņas un parādās izolēti somatiskajā sfērā. Šie cilvēki ļoti cenšas kontrolēt savas emocijas, ir ļoti kārtīgi, rosīgi, baidās parādīt savu vājumu vai dusmas. Orientēti uz tuvām, atkarīgām attiecībām, saprašanos ar autoritātēm un vecākiem.

5. Nespecifiskais čūlainais kolīts un Krona slimība

Arī šīs slimības novēro depresīviem cilvēkiem, kuri nāk no ļoti saliedētām, bet diezgan izolētām ģimenēm, kurās maz runā par jūtām, izvairās no agresīvu konfliktu risināšanas. Šie cilvēki nereti ir ar zemu pašcieņu, ļoti pārdzīvo neveiksmes un ir ar lielu vajadzību pēc atkarības, aprūpes. No attiecībām gaida atbalstu un sapratni. Simptomu var uzskatīt par skumju, sēru ekvivalentu. Nereti arī bērnībā pārciesti smagi zaudējumi. Šo simptomu provocē tuva cilvēka nāve, attiecību pārrāvums, dzīves vietas maiņa, ķirurģiska iejaukšanās.

Ārstēšana

Jebkurš gadījums ir individuāls, bet paralēli medikamentozai terapijai ir ieteicama ārsta psihoterapeita/psihosomatologa konsultācija un ārstēšana. Tas var mazināt šo slimību atkārtošanās iespējamību.

CATEGORIES

AIZVĒRT
error: Content is protected !!