MENU

Ja bērna piedzimšana līdz ar prieku izraisa ne tikai laimi, bet arī lielu raudāšanu, vainas apziņu un pārliecību, ka esi slikta mamma, tad vērts aizdomāties par pēcdzemdību depresiju.

Jā, bērna piedzimšana ir liels prieks, bet tajā pašā laikā tā ir arī krīze- dzīve mainās un tā vairs nekad nebūs tāda, kāda bija agrāk. Viss ir mainījies. Tomēr priekam, ko sagādā bērns bieži vien līdzi nāk nogurums, dusmas, negulētas naktis un trauksme. Tas viss var novest līdz spēku izsīkumam, jo īpaši, ja apkārt nav emocionāli atbalstošas vides. Nav neviena, kam uzticēt savas izjūtas un brīvi tajās dalīties, jo ir kāda emocija, piemēram, kauns, kas traucē šīm jūtām izpausties.

Krīze vai depresija?

  1. KRĪZE = Bērna dzimšana –> dažas dienas pēc dzemdībām. Tā sasniedz maksimumu 3.-5. dienā pēc bērna dzimšanas un ~2 nedēļu laikā pāriet
    • garastāvoklis svārstās (no laimes līdz izteiktai trauksmei). Šajā laikā rodas iekšējas pretrunas, jo sieviete apzinās, ka bērna dzimšanai bija jābūt priekpilnam notikumam, bet viņa atklāj, ka arī tam ir savas ēnas puses. Tiek sagrautas fantāzijas un parādās realitāte, kas ir pilnīgi citādāka. Mijas šādas emocijas:
      • laime
      • aizkaitināmība
      • raudulīgums
      • pastiprināts jūtīgums pret citu teikto un notiekošo
      • miega un ēstgribas traucējumi
      • nespēks
    • Ja grūti ar to tikt galā, nepieciešama krīzes psihoterapija jeb pāris vizītes pie ārsta-psihoterapeita.
  2. DEPRESIJA (20% sievietēm- katrai piektajai sievietei)- ja šāds garastāvoklis, kāds ir krīzē saglabājas ilgāk par 2 nedēļām.
    • izteikta trauksme- satraukums par bērnu, kura dēļ mamma cenšas būt perfekta un pārlieku jūtīga pret kritiku. Bieži bērns sajūt un nospoguļo mammas trauksmi ar nemitīgu raudāšanu, jo viņš mammu un sevi pirmajā gadā uztver kā vienu personu.
    • pievienojas vainas izjūta (pārmetumi sev, gribas sevi sodīt) – agresīvas domas pret sevi
    • zems pašvērtējums (“esmu slikta māte”)
    • nomāktības sajūta ir biežāk
    • bezmiegs
    • viegls aizkaitinājums, dusmasm naidīgums, viegla uzvilkšanās par sīkumiem.
    • bailes nodarīt pāri (agresīvas domas)- bail iet virtuvē, jo tur ir nazis
    • negribas ēst vai gribas pārēsties
    • mazinās vēlme ņemt bērniņu rokās, ar viņu sarunāties un spēlēties
    • var būt galvassāpes, muguras sāpes, gremošanas traucējumi, kam zāles nepalīdz
    • var parādīties panikas lēkmes

Palīdzības meklēšana

Diemžēl tādēļ, ka māmiņām ir kauns par savām nepatīkajām izjūtām pēc tik skaista notikuma, viņas pēc palīdzības vēršas novēloti. Viņas cer, ka šīs izjūtas pāriet, bet nepāriet. Ja 2 nedēļas pēc dzemdībām nekas nav pārgājis, tad vajadzētu vērsties pie ārsta-psihoterapeita.

Ja esi jaunā māmiņa, iesaku aizpildīt Edinburgas postnatālās depresijas testu par savu pašsajūtu pēdējās nedēļas laikā:


Nekad/ reti Dažreiz Bieži Gandrīz visu laiku
Es spēju smieties un saskatīt notikumu jautro pusi 3 2 1 0
Es gūstu baudu no apkārt notiekošā 3 2 1 0
Es jūtos briesmīgi, kad man neveicas 0 1 2 3
Es jūtu trauksmi negatīvu notikumu dēļ 0 1 2 3
Es jūtu bailes vai krītu panikā negatīvu notikumu dēļ 0 1 2 3
Es nespēju ar visu tikt galā 0 1 2 3
Jutos nelaimīga, kad bija traucēts miegs 0 1 2 3
Es jutos bēdīga un biju nomākta 0 1 2 3
Es jutos tik nelaimīga, ka raudāju 0 1 2 3
Man bija pašapsūdzības domas 0 1 2 3

Ja kopējais punktu skaits ir vairāk par 12, tas ir iemesls doties pie ārsta psihoterapeita uz konsultāciju.

Ārstēšana

Šos traucējumus noteikti nepieciešams atrisināt, jo trauksmaina, dusmīga un nomākta mamma nespēj sniegt drošības sajūtu savam bērnam. Tā rezultātā bērna veselība cieš:

  • bērns jūtas nedrošs
  • bērns ir nemierīgs
  • bērns slikti ēd
  • slikti guļ
  • zaudē svaru
  • slimo
  • atpaliek attīstībā

Šo traucējumu dēļ cieš ne tikai jaundzimušais, bet visa ģimene- arī bērna tēvs un vecākie bērni (ja tādi ir)

Ģimenē var rasties konflikti, sekot šķiršanās, kas sievietes nomāktības izjūtu var tikai pastiprināt. Ģimenē var sekot konflikti, kas izraisa šķiršanos.

Nepieciešams vērsties tieši pie ārsta psihoterapeita, jo tieši šis speciālists prot saskatīt sievietes iekšējos konfliktus, vainas izjūtu un izstumtās dusmas.

Medikamentoza terapija šajā gadījumā parasti nav ieteicama, jo visas psihotropās vielas izdalās mātes pienā un vairāk vai mazāk var ietekmēt arī bērnu

CATEGORIES

AIZVĒRT
error: Content is protected !!