izvēle

Jautā psihoterapeitam

Kas ir psihoterapija?

Tā ir ārstniecības metode, ko izmanto, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri cieš no emocionālām un psihiskām grūtībām vai to raisītām ķermeniskām problēmām. Psihoterapija nav tikai saruna. Tā ir dziļš un sistemātisks darbs, kas saistīts ar emocionālo problēmu risināšanu. Lai gan bieži mums šķiet, ka spējam tikt galā ar savām problēmām paši, dažkārt pienāk reizes, kad ir nepieciešama speciālista palīdzība.

Cik ilga parasti ir psihoterapija?

Par psihoterapijas ilgumu vislabāk varēs spriest pēc tam, kad kopā ar psihoterapeitu būsiet formulējuši galvenās risināmās problēmas un mērķus. Ja vēlaties mazināt intensīvās emocijas krīzes terapijā, tas ilgs 4-10 sesijas. Kognitīvi biheiviorālā terapija, kam ir simptomus mazinošs efekts būs 15-20 vizītes. Personību jeb raksturu mainoša terapija, kas izārstē emocionālās problēmas cēloni ilgst vidēji 2 gadus, bet tā var būt īsāka vai ilgāka atkarībā no personības faktoriem

Kad beidzas psihoterapijas process?

Psihoterapija beidzas, kad ir sasniegti terapijā izvirzītie mērķi, ir pārruāta terapijas gaita ar speciālistu un un kopā tiek izlemts, ka terapija ir noslēgusies. Ir ieteicams jautājumu par psihoterapijas noslēgumu psihoterapijā periodiski pārrunāt. Ja no terapijas pēkšņi pazūd neziņojot, tad terapija tiek uzskatīta par nenoslēgtu, jo tas nozīmē, ka cilvēks nespēj komunicēt savas izvēles un izjūtas attiecībās trauksmes traucējumu dēļ. Vienpusēji noslēgta terapija tāpēc netiek uzskatīta par efektīvu ārstēšanos.

Vai var nākt uz terapiju retāk kā reizi nedēļā?

Jo retākas ir tikšanās, jo mazāk psihoterapijā izdodas atsegt, izdzīvot un pārstrādāt dziļas un ilgstošas jūtas, kas bieži ir tagadnes problēmu pamatā. Lai terapija sasniegtu vēlamo efektu, rekomendējams to apmeklēt, vismaz reizi nedēļā vismaz pirmās 15-20 vizītes. Taču pat tad, ja tikšanās ar psihoterapeitu ir retas, tas nozīmē daudz vairāk, nekā nemaz. Psihoterapijas procesa laikā tikšanās reižu biežums var tikt mainīts. Terapijas bižums atkarīgs no vienošanās ar konkrēto speciālistu.

Cik es varu būt drošs, ka to, ko es šeit stāstu, neviens neuzzinās?

Psihoterapeitu ētikas kodekss paredz, ka pilnīgi visa informācija, ko klients terapijas laikā sniedz ir konfidenciāla - speciālists to nedrīkst izpaust citiem. Tas pats attiecas uz pusaudžu psihoterapiju - bez pusaudža atļaujas psihoterapeits neizpaudīs šo informāciju vecākiem. Nosacījums, kad kofidencialitātes princips var tik pārkāpts ir tad, ja pacients atklāj, ka grasās darīt ko tādu, kas var apdraudēt viņa paša vai citu dzīvību. Katrs terapeits arī ir atbildīgs, lai viņa veiktajos pierakstos tiktu šifrēti vārdi, lai informācija ir konfidenciāla.

Ar ko atšķiras sarunas pie psihoterapeita no sarunām ar draugu vai radinieku?

Ikdienas sarunas biežāk ir virspusējas un divos virzienos vērstas. Virspusējas - nozīmē, ka mēs nerunāsim par to, kas ir sāpīgs, kaunpilns, utt. un otrs to nemaz neprasīs. Terapijā ir pretēji - terapeits fokusēs tieši neērtās un sāpīgās tēmas, lai cilvēks kļūst apzinātāks. Divvirzienu saruna - raksturīga draugu/radu sarunai, kas nozīmē, ka otrs stāstīs par savu dzīvi un izjūtām tikpat lielā mērā. Terapijā nedalīta uzmanība tiek vērsta pacienta problēmai un terapeits atklās sevi tikai tad, ja redzēs tam terapeitisku mērķi. Vēl viena atšķirība - terapeits nav emocionāli iesaistīts, cik radinieki, tāpēc nevainos, nekritizēs, nekauninās, arī nepaudīs dusmas.

Vai psihoterapija var palīdzēt veģetatīvās distonijas gadījumā?

Jā, ja aktīvi strādā psihoterapijā, tad simptomi mazinās jau 20 vizīšu laikā, bet tas ir atkarīgs no paša pacienta motivācijas - daži ir atguvušies jau pēc 10 , bet citiem nepieciešams ilgāks, laiks, jo zem veģetatīvās distonijas mēdz slēpties depresija vai citi garastāvokļa vai personības traucējumi. Dažreiz nepieciešams pievienot antidepresantu terapiju.

Uz ko cilvēkam jābūt gatavam, sākot personīgo psihoterapiju?

Pirmkārt, jābūt gatavam uz to, ka būs jāuzzina nepatīkamas lietas par sevi un savām attiecības veidošanas stratēģijām, kas izsauks mazliet trauksmi. Psihoterapija ir persinības izaugsmes process un izaugsme nevar notikt, ja mēs nenorādam uz personības nepilnībām. Otkārt, jābūt gatavam, ka nāksies atklāt savas jūtas un emocijas, kuras parasti esam "iekapsulējuši" un neaiztiekam, lai tās mums netraucētu dzīvot. Treškārt, jābūt gatavam pielāgoties noteiktam ritmam un sistemātiskam darbam ar sevi.

Kas ir psihosomatika? Kā un kāpēc ķermenis reaģē uz emocijām?

Psihosomatika ir termins, kas apzīmē, kā mūsu psihe un tajā esošie emocionālie konflikti ietekmē ķermeņa fizisko veselību. Piemēram, aizturētu dusmu gadījumā bieži piemeklē galvassāpes, trauksmes gadījumā sirds sāk skriet. Ķermenis reaģē uz emocijām tādēļ, ka izdzīvošanai nepieciešams sagatavoties ārējās vides pārmaiņām, piemēram, kad zebra ierauga, ka lauva to medī, sākas trauksme, kas zebras organismu sagatavo ātrai atbildes reakcijai, lai tā spētu rīkoties, lai izdzīvotu. Šis senais mehānisms mūsos joprojām mīt, bet neuzbrūk vairs lauvas, bet gan darba pienākumi, priekšnieks un tas nenotiek fiziski, bet gan sociālās situācijās. Tā kā kultūras normas mums neļauj rīkoties pēc principa, ka aizbēgsim vai iesitīsim kādam, psihē rodas konflikts, kas izraisa dažādus ķermeniskus simptomus - galvassāpes, vēdera sāpes, apaukstēšanās, u.t.t.

Kā atpazīt pēcdzemdību depresiju? Kad būtu jāmeklē palīdzība?

Pirmkārt, ir jāiemācās atšķirt skumjas no depresijas. Pēcdzemdību skumjas ir normāla reakcija uz attīstības krīzi jeb bērna piedzimšanu, bet, ja šīm skumjām pievienojas tādas sajūtas kā bezpalīdzība un bezcerības izjūta, kā arī neadekvāta vainas izjūta, tad ir aizdomas par depresiju. Depresijas gadījumā tipiski simptomi ir mokošas domas, miega traucējumi (nespēja iemeigt, mošanās naktī, par agru no rīta vai pārlieku liela miegainība), domu un darbību gausums, pašnāvības domas (var būt un nebūt) un pārlieku bieža raudāšana (biežāk sievietēm). Depresijas tipiska pazīme ir intereses un prieka zudums aktivitātēs, kas kādreiz sagādāja prieku. Ja ir kāds no šiem simptomiem, ieteiktu vērsties uz konsultāciju pie ārsta-psihoterapeita vai psihiatra.

Cik izmaksā psihoterapija?

Maksa par terapijas vizīti atkarīga no terapeita izglītības līmeņa un pieredzes- jo vairāk izglītots terapeits, jo augstāka ir maksa par terapijas vizī - psihiatrs vai ārsts-psihoterapeits, kurš, var izrakstīt vai pārvaldīt medikamentus, par vienu 45 minūšu sesiju var iekasēt pat 180 EUR, bet vidēji tas ir 50 EUR. Konsultācija pie psihologa vai akadēmiskā psihoterapeita parasti ir lētāka, tomēr iesaku atcerēties to, ka, jo mazāk kvalificēts un pieredzējis ir terapeits, jo visticamāk būs nepieciešams lielāks sesiju skaits, kamēr gūsi uzlabojumus un beigu beigās summa, ko samaksāsi būs tā pati. Jūsu izvēle ir tajā, cik ilgā laikā vēlies nokļūt līdz rezultātam.

AIZVĒRT
error: Content is protected !!