MENU

Depresija bieži vien sākas pēc kādas krīzes, kas izraisa dziļas sēras un trauksmi. Krīze ne vienmēr būs pēkšņa un negaidīta, bet tā var būt arī attīstības krīze- sākšana strādāt, mācīties, romantisko attiecību neizdošanās, …

Depresiju no skumjām pamatā atšķir tas, ka depresijas laikā cilvēkā rodas bezcerība un slimīga vainas apziņa, kas vienkāršu skumju gadījumā nav.

Parasti depresijai raksturīgas šādas emocijas:

  • Vainas apziņa
  • Skumjas
  • Nespēja izpaust savas dusmas
  • Bezspēcība- “man nav spēka saņemties”
  • Bezpalīdzība- “man nepieciešama palīdzība”
  • Bezcerība- “dzīvei neredzu jēgu”

Simptomi, kas bieži vien raksturīgi depresijai:

  • minētās emocijas
  • intereses trūkums
  • bezmiegs
  • izteikts raudulīgums (biežāk ir sievietēm)
  • darba spēju zudums
  • trauksme
  • pašnāvības domas, impulsi un/vai plāni
  • libido pazeminājums

Ko darīt, ja man ir depresija?

  1. Parasti iesaka vērsties pie ģimenes ārsta un tad bieži vien ģimenes ārsts izraksta antidepresantus
  2. Var arī vērsties pie psihiatra vai ārsta-psihoterapeita, kurš izrakstīs medikamentus
  3. Tomēr medikamenti noņems tikai simptomus un nemainīs domu saturu, tāpēc ieteicamāk ir uzsākt terapiju pie ārsta psihoterapeita.

Depresija ir nopietna saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Slikts noskaņojums, kad neko negribas, nekas neiepriecina un nav spēka, kādā dzīves brīdī var parādīties ikvienam. Ja šie simptomi ir īslaicīgi un pārlieku neietekmē ikdienu, nav pamata satraukumam. Taču, ja sliktais garastāvoklis ieilgst, pievienojas vēl citas sūdzības, kļūst grūti strādāt, mācīties, komunicēt ar tuviniekiem, ir vērts griezties pie speciālista, lai saprastu, vai nav piezagusies depresija. Statistikas dati liecina, ka katrs astotais cilvēks dzīves laikā sastopas ar depresiju, ko būtu nepieciešams ārstēt. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība. Saņemot atbilstošu terapiju, ir iespējams justies labi un pilnvērtīgi baudīt dzīvi.

Katram depresijas izpausmes var būt atšķirīgas. Speciālists var palīdzēt izvērtēt simptomu izteiktību, smagumu, iespējamo cēloni un piemērot labāko palīdzības veidu. Nepieciešamības gadījumā speciālists cilvēku var nosūtīt veikt papildu izmeklējumus (klīniskās analīzes, encefalogramma, magnētiskā rezonanse un citi), lai pārliecinātos, ka depresijas simptomus neizraisa kāda fiziska pataloģija, piemēram, vairogdziedzera funkciju traucējumi, anēmija vai kāda cita saslimšana.

Ja ievērojat, ka Jums ir patstāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, nespēks, enerģijas izsīkums, miega traucējumi un citas depresijas pazīmes, aicinām uz vizīti pie Veselības centra Sakārto sevi ārstiem, kas palīdzēs izvērtēt simptomus un ieteiks labāko veidu, kā ar tiem tikt galā.

CATEGORIES

AIZVĒRT
error: Content is protected !!