izvēle

Depresija

Dzīvē nereti nākas saskarties ne tikai ar patīkamiem notikumiem, bet arī ar zaudējumiem, skumjām un sāpēm. Reaģējot uz nepatīkamajiem notikumiem, var rasties depresīva reakcija, kas izskatās kā depresijai līdzīgs stāvoklis. Tā nav depresija, jo tā pāriet 2 nedēļu laikā.

Tomēr, ja šis stāvoklis turpinās ilgāk kā 2 nedēļas, tad ir liela varbūtība tiem pāraugt depresīvā stāvoklī, ar kuru var būt grūti tikt galā paša spēkiem. Statistikas dati liecina, ka katrs 8. cilvēks dzīves laikā sastopas ar depresiju, ko būtu nepieciešams ārstēt. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība. Saņemot atbilstošu terapiju, ir iespējams justies labi un pilnvērtīgi baudīt dzīvi.

Depresija bieži vien sākas pēc kādas krīzes, kas izraisa dziļas sēras un trauksmi. Krīze ne vienmēr būs pēkšņa un negaidīta, bet tā var būt arī normāla dzīves attīstības krīze – darba gaitu vai studiju uzsākšana; bērniņa piedzimšana; jaunu romantisko attiecību sākums, u.c.

Izplatīta ir arī sezonālā depresija, kad gadalaiku pāreja un gaismas trūkums rada, jau minētās, izmaiņas organismā, kas rada depresiju.

Depresijas simptomi

Depresija ir nopietna saslimšana. Tā nav slinkums, bet slimība, kuras ietekmē cilvēkam zūd spējas normāli domāt un izjust patīkamas emocijas. Depresija izpaužas pamatā 3 aspektos: (1) domās, (2) emocijās, (3) ķermeniski, (4) uzvedībā

Emocijās

  • Nomāktība, mazinās spēja priecāties – noskaņojums, kad neko negribas darīt, nekas neinteresē, neiepriecina un nav spēka veikt ikdienas pienākumus. Lietas, kas agrāk sagādāja prieku, to vairs nesagādā tādu kā agrāk. Nomāktība var rasties arī depresīvas reakcijas gadījumā, bet depresijas gadījumā tā ir ilgstoša un nemainīga, apkārtējie apstākļi to maz iespaido vai neiespaido vispār. Bezspēcība, bezcerība un dusmas uz sevi arī ir bieži sastopamas depresijas pazīmes.
  • Trauksme – depresijas gadījumā atklātā vai slēptā veidā praktiski vienmēr ir raksturīga trauksme

Domās

Depresijas gadījumā cilvēks arī pārsvarā ir spējīgs atcerēties tikai negatīvās atmiņas. Iespējams, parādās tendence skatīties drūmas, šausminošas filmas, klausīties drūmu mūziku.

  • Zems pašnovērtējums, savas vainas un mazvērtības izjūta – nereti cilvēki, kuri dzīvē objektīvi ir daudz sasnieguši depresijas gadījumā sevi nenovērtē pietiekami. Domas “Es esmu neveiksminieks”; ”Man nekas neizdosies” un “Manā dzīvē nekas labs nav noticis” ir ļoti bieži sastopamas.
  • Pašnāvības domas, impulsi, mēģinājumi – smagākos gadījumos depresijai ir augsts pašnāvības risks
  • Negatīvs un pesimistisks skatījums uz dzīvi – cilvēks saskata daudz vairāk negatīvu informāciju, atceras vairāk slikto un nākotni redz tumšās krāsās; domās parādās arī bezcerības sajūta – ir domas, ka nav iespējamas pārmaiņas un ka nav jēgas. Ir tendence arī iestrēgt drūmās domās, maļot tās pa galvu. Ir uz problēmām orientēta domāšana, kuras dēļ ir grūti saskatīt risinājumus dažādām dzīves problēmām. Ir grūti arī saskatīt problēmas lielo bildi un pieņemt atšķirīgas problēmas perspektīvas.

Ķermenī

Depresijas gadījumā cilvēka organismā rodas arī fizioloģiskās pārmaiņas – ir traucēta tā saucamo “prieka hormonu” (noradrenalīna, dopamīna un serotonīna) veselīga izdalīšanās un nokļūšana līdz galamērķim, tāpēc depresija ietekmē arī ķermeni.

  • Nespēks, enerģijas izsīkums, ātra nogurdināmība – tā dēļ ir sajūta, ka nekam nav spēka, smagākos gadījumos no rītiem ir grūti izkāpt no gultas.
  • Miega traucējumi – bezmiegs vai pārlieku ilga gulēšana jeb pastiprināta miegainība.
  • Pazemināts libido – ir samazināta vēlme pēc seksa un spēja gūt baudu.
  • Izmainīta ēstgriba – var būt gan samazināta, gan palielināta ēstgriba. Var būt sajūta, ka nekas negaršo;

Uzvedībā

  • Grūtības sakoncentrēties darbam un mācībām intereses jeb motivācijas trūkuma dēļ – depresijas dēļ daudzi cilvēki pazaudē savu darbu, izstājas no augstskolas vai zaudē finansiālos līdzekļus. Nereti mazvērtības sajūtas dēļ depresijas pacienti domā, ka ir dumji vai nespējīgi, bet patiesībā šīs grūtības veiksmīgi pildīt savus ikdienas pienākumos ir depresijas dēļ – tas ir depresijas simptoms.
  • Izteikts raudulīgums – tādēļ, ka depresija rada izteiktas skumjas, bezspēcības sajūtu un negatīvas domas, ir izteikta un ilgstoša raudāšana, kuru nereti ir grūti apstādināt – var raudāt pat 2 stundas no vietas.
  • Ir grūtības veikt ikdienas pienākumus – tiek atcelti esošie plāni, kas sadusmo apkārtējos un rada problēmas attiecībās, uz depresīvu cilvēku kļūst grūti paļauties, tiek apturēti lielāki nākotnes plāni un cilvēks var pārtraukt darīt to, kas paticis iepriekš.

Katram depresija var izpausties atšķirīgās smaguma pakāpēs, tāpēc nepieciešams vērsties pie speciālista, kas spēj izvērtēt depresijas simptomu izteiktību, smagumu, iespējamo cēloni un piemērot labāko palīdzības veidu. Ārstējot smagu depresiju, papildus psihoterapijai nepieciešama medikamentozā terapija. Nepieciešamības gadījumā ārsts nosūtīs veikt papildus izmeklējumus lai pārliecinātos, ka depresijas simptomus neizraisa kāda fiziska pataloģija, piemēram, vairogdziedzera funkciju traucējumi, anēmija vai kāda cita saslimšana.


Ko darīt, ja man ir depresija?

Ja ir depresija, tad ieteicams ir vērsties pie ārsta, kurš var izvērtēt depresiju un nepieciešamības gadījumā izrakstīt medikamentus vai nosūtīt pie psihoterapeita. Depresijas gadījumā ģimenes ārsts var nosūtīt pacientu uz 10 bezmaksas terapijas vizītēm depresijas simptomu atvieglošanai.

Ja ir vēlme depresiju izārstēt, tad parasti ir nepieciešama ilgāka psihoterapija. Vidēji tie ir 2 gadi, bet atkarībā no situācijas šis laiks var mainīties. Tādas bagātās valstis kā Somija arī apmaksā 80 psihoterapijas reizes, kas ir ~2 gadi, bet Latvijā pagaidām šī psihoterapija ir jāfinansē no paša līdzekļiem.

Psihoterapijā saņemsi atbalstu, pieņemšanu un iedrošinājumu. Īstermiņa terapijā tiek strādāts ar domāšanas veida maiņu – mazinātas domāšanas kļūdas, kas veido negatīvo pasaules skatījumu, pētītas biedējošās vai skumdinošās fantāzijas un emocijas. Ļoti nozīmīgs ir darbs ar pašvērtējuma un drosmes sajūtu un sevis pieņemšanu. Ja depresīvs noskaņojums cilvēku pavadījušas lielāko daļu dzīves, tad ilgtermiņa terapijā tiek veikt dziļāks darbs ar pieņēmumiem par sevi, pasauli un citiem; ar dzīves likumiem un ierastajiem uzvedības modeļiem, ko šie šķietamie dzīves likumi nosaka.


Depresijas simptomus atvieglo:

  1. Fiziskas aktivitātes – tās atraisa dabīgo prieka hormonu mūsu ķermenī. Ieteicamas vismaz 30 minūšu aktivitātes pašsajūtas uzlabošanai.
  2. Miega higiēna – gultā nevajadzētu skatīties TV, strādāt, ēst un darīt jebko citu, kas nav miegs vai seksuālās aktivitātes. Ja iespējams, jānodrošina tumša un klusa telpa. Pirms miega var ieviest kādu nomierinošu nodarbi – meditāciju, grāmatas lasīšanu, vannu.
  3. Veselīgs uzturs – regulāras, sabalansēta uztura ēdienreizes un pastiprināta vitamīnu uzņemšana.
  4. Izvairīšanās no psihoaktīvo vielu (alkohola, nikotīna, narkotiku) lietošanas – lai šķietami uzlabotu pašsajūtu jeb atvieglotu depresijas simptomus cilvēki nereti lietoto šīs vielas, bet nereti pēc tam seko nelāga pašsajūta, kas stāvokli ilgtermiņā neuzlabo.
  5. Sociālie kontakti, socializēšanās – ir ļoti būtiski nepakļauties savai vēlmei pārtraukt socializēties vai iet uz pasākumiem, jo socializēšanās rezultātā arī izdalās prieka hormons. No draugiem var gūt arī emocionālo atbalstu.
  6. Gandarījumu sniedzošas aktivitātes – cilvēkam depresijā šķiet, ka neko negribas un nekas nesagādā prieku, līdz ar to viņš atsakās darīt lietas, kas parasti ir uzlabojušas noskaņojumu. Tomēr tieši šādas aktivitātes sniedz iespēju izrauties no drūmo domu un emociju apļa. Ja šķiet, ka šīs aktivitātes ir bezjēdzīgas, ir vērtīgi sev atgādināt – labāk daļa dienas ir pavadīta jauki nekā visa diena slikti. Lai saņemtos šīm aktivitātēm, ir nedaudz jāpārkāpj pāri savam negribu un nevaru, jāpieliek piepūle, bet tas ir tā vērts. Šīs aktivitātes ir vēlamas, jo ļaus sajust, ka pats vadi savu dzīvi – tas sniedz ļoti nepieciešamo spēka sajūtu.

Mazi, palīdzoši domāšanas ieradumi:

  1. Izvairīšanās no sevis nepamatotas vainošanas, kas izpaužas kā “stulbenis”, “neko nevaru”. Šāda vainošana nepalīdz, tāpēc vērts mācīties domāt racionāli.
  2. Izvairies vispārināt notikumus: viena neveiksme nenozīmē, ka neko nespēj normāli izdarīt vai ka dzīvē neveicas vai esi bez rokām.
  3. Izvairies no katastrofizēšanas: kas ir ļaunākais, kas var notikt? Ko tad darīsi? Piefiksē traucējošās domas, meklē, kādi tām ir reāli pierādījumi. Mēģini mainīt negatīvas domas uz reālistiskākām. Sistemātisku darbu ar domām un uzvedību depresijas laikā, kā arī ar depresīvu domāšanas veidu ikdienā vari veikt psihoterapijā.
  4. Izveido patīkamo notikumu sarakstu: nepieciešams iemācīties arī koncentrēties uz pozitīvo, jo negatīvie scenāriji ir tā jau pārņēmuši prātu.
  5. Saskati savus nelielos sasniegumus: svarīgi ir negaidīt uzreiz lielus sasniegumus, bet pazemināt latiņu un sākt saskatīt mazos dzīves priekus, piemēram, jauku dušu, garšīgu ēdienu vai patīkamu sarunu.

Vai šis raksts bija noderīgs?

BIRKAS

AIZVĒRT
error: Content is protected !!