MENU

Mums katram kādu reizi ir sāpējusi galva un lielākā daļa cilvēku iedzer kādas pretsāpju tabletes. Bet, ka darīt, ja galva sāp jau pārāk bieži? To lasi šeit.

Kas izraisa galvassāpes?

  1. Primārās galvassāpes- parasti tās ir saspringuma sāpes vai migrēna, kuru cēlonis ir tīri emocionālu faktoru izraisīts.
    • Saspringuma sāpes– rodas no kakla, sejas, plecu muskuļu saspringuma. Tās ir trulas, spiedošas vai velkošas un izpaužas kā nepatīkama spiediena vai smaguma sajūta – it kā ap galvu būtu apjozta stīpa. Sāp visa galva, sāpes ilgst no dažām stundām līdz divām dienām.
    • Migrēna– to izraisa, ja smadzeņu asinsvadi ir paplašināti. Sāpes ir stipras un pulsējošas un parasti ir vienā galvas pusē Šīs sāpes nereti pavada slikta dūša, vemšana, ir izteikta jutība pret gaismu un troksni, pirms lēkmes var būt „aura” jeb mirgojoša gaisma acu priekšā, zibšņi. Lēkmes ilgums – 4h-3dienas. Lēkmes laikā cilvēks vislabāk jūtas tumšā, klusā istabā ar mitru dvieli uz pieres.
  2. Sekundārās galvassāpes– galva sāp dažādu slimību, organisku izmaiņu vai ķīmisku vielu iedarbības dēļ. Tā var būt sena trauma, ja ir iesnas vai deguna blakusdobumu iekaisums, acu/zobu slimības, asinsspiediena svārstības, pēc alkohola lietošanas, insults, trijzaru nerva iekaisums u.c.
  3. Citi iemesli– slikts gaiss, izsalkums, šķidruma trūkums, neērta poza, atmosfēras spiediena izmaiņas, cieša galvassega, karsts laiks,…

Stress un galvassāpes

No vienas puses ir skaidrs, ka galva var sāpēt no stresa, bet parasti cilvēkiem nav skaidra atbilde uz jautājumu: “Kāpēc tad visiem nemitīgi nesāp galva, jo dzīve ir pilna ar stresu?” Patiesībā galva nesāp no stresa kā tāda, bet mūsu reakcijas, emocijām, domām un attieksmes pret to.

  • Galvassāpes no nepatīkamiem cilvēkiem- ja jāsatiek kāds, kuru klātbūtnē jūtamies nevarīgs vai bezpalīdzīgs.
  • Galvassāpes no strīdiem rodas, ja ir grūtības sevi aizstāvēt, ja īstie vārdi ienāk prātā pārāk vēlu, pēc tam ir kauns un dusmas pašam uz sevi
  • Svarīga notikuma galvassāpes (eksāmens, uzstāšanās, svarīga tikšanās, utt.)- ja ir šaubas par savu varēšanu, kompetenci, ja ir neticība paša spēkiem. Nereti arī cilvēkam šķiet, ka no šī notikuma ir atkarīga visa viņa dzīve
  • Lielas slodzes galvassāpes– ir svarīgi klausīties sevī un savā ķermenī. Ja mēs tajā neklausāmies, tad pārstrādājamies un pēc tam jūtamies dusmīgi pret sevi un vainojam sevi par to un hops- galvassāpes ir klāt.
  • Vēlme izpatikt– bieži izraisa galvassāpes, jo tā sagādā lielu spriedzi mūsos

Visās šajās situācijās sastopama nevis vienkārši neapmierinātība, dusmas vai nepatika, bet gan iekšējais konflikts jeb jūtu pretrunas, kas cilvēku sasaista un noved strupceļā.

Daži cilvēki savas galvassāpes spēj atrisināt ar vienu lēmumu- viņi saprot, ka jābeidz dzīvot pēc vecajiem paradumiem un izveido jaunus (veselīgākus) paradumus. Tādejādi cilvēki spontāni atrisina iekšējo konfliktu.

Tomēr ātrāk un vieglāk ir tad, ja kāds speciālists palīdz paskatoties no malas. Vislabāk to spēj izdarīt ārsts-psihoterapeits. Līdz ar to cilvēks iegūst gan fizisku, gan emocionālu atbrīvojumu izārstējot galvassāpes.

Kā ārstēt galvassāpes?

  1. Vērsties pie ģimenes ārsta ( ja sāpes pavada kustību koordinācijas, runas, samaņas traucējumi, domāšanas vai uzvedības izmaiņas, spranda stīvums, augsta temperatūra, lēkmes)
  2. Ja tās ir spēcīgas un pēkšņas, saukt ātro palīdzību
  3. Veikt izmeklējumus, lai noteiktu, vai tās ir primāras vai sekundāras:
    • Primārām (izmeklējumos novirzes neatrod)- vērsties pie ārsta-psihoterapeita psihosomatologa, fizioterapeita, neirologa.
    • Sekundārām– ārstēt atrasto iemeslu

Ja galvassāpes ir ilgas un tām nevar atrast iemeslu, tad sāpju iemesls meklējams psihē un palīdzēt var ārsts-psihoterapeits.


Sāpes ir brīdinājuma signāls, nepieciešams organisma izdzīvošanai, tās vēsta, ka kaut kas organismā nav kārtībā. 

Dažos gadījumos sāpju rašanās un pārvades mehānismos ir traucējumi un izmaiņas, kas maina sāpju sajūtas, padara tās hroniskas un grūti ārstējamas. Sāpju terapija nozīmē ne tikai lietot pretsāpju zāles, bet bieži vien – ārstējot sāpes izraisījušos cēloņus vai pamatslimību – sakārtot fizisko ķermeni un emocionālo sfēru, stabilizēt garīgās funkcijas.

Galvassāpes ir visbiežāk minētās ciešanas/visizplatītākā ikdienas problēma, ko izjūt cilvēki visā pasaulē. Tās rada būtiskas izmaiņas cilvēka dzīves kvalitātē, ierobežojot dzīves ierasto ritējumu, samazinot darbaspējas vai nelabvēlīgi ietekmējot brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Galvassāpes rodas sāpju signālu dēļ, ko izraisa mijiedarbība starp smadzenēm, asinsvadiem un galvas nerviem. Galvassāpju laikā sāpju signāli netiek nodoti no smadzenēm kā vairums uzskata, bet gan drīzāk sāpju signāli nāk no aktivizētajiem nerviem ap galvaskausu, asinsvadiem un galvas muskuļiem. Šī iemesla dēļ galvassāpju diagnostika un ārstēšana ir gana sarežģīts process, kurš atkarīgs no dažādiem svarīgiem blakus faktoriem, lai to uzticētu vairāku jomu speciālistiem. 

  1. Veidi
    1. Migrēna
    2. Saspringuma galvassāpes
    3. Simptomātiskas galvassāpes
  2. Galvassāpju ārstēšana

Galvassāpes

Saspringtajā dzīves ritmā arvien vairāk novērojamas galvassāpes – 8 no 10 cilvēki ar tām saskaras vismaz reizi gadā. Galvassāpes tiek iedalītas divās grupās – 1) primārās galvassāpes (ja tās ir tikai galvassāpes) un 2) sekundārās, ja galvassāpes izraisa kāda saslimšana.

  • Ir aptuveni 200 slimības, kuru simptoms ir galvassāpes
  • Visefektīvākā galvassāpju ārstēšana ir sadarbojoties ar vairākiem speciālistiem dažādās jomās.
    • algologs (sāpju ārsts)
    • psihiatrs
    • psihoterapeits
    • uztura speciālists
    • fizioterapeits, masieris

Visbiežāk sastopamas ir primārās galvassāpes: migrēna un stresa un sasprindzinājuma galvassāpes

Cilvēki, kas nepievērš uzmanību galvassāpēm un cer, ka tās pāries pašas no sevis, neapzināti ļauj tām progresēt, tādēļ ļoti būtiska ir galvassāpju profilakse un ārstēšana, t. sk., konsultācija ar ārstu.

Migrēnas diagnostika

Lai izprastu galvassāpju raksturu, biežumu, provocējošos faktorus, vēlams veikt atzīmes migrēnas dienasgrāmatā, ko var atvērt un lejupielādēt šeit (sievietēm un vīriešiem/bērniem). Atvērsies gada kalendārs, kurā ar krustiņiem jāatzīmē galvassāpju reizes. Sievietēm jāatzīmē arī mēnešreizes, jo migrēna var būt saistīta ar ciklu. Ar šādu kalendāru var apmeklēt galvassāpju speciālistu un izanalizēt lēkmju biežumu, saistību ar stresiem vai kādiem citiem faktoriem un izlemt ārstēšanas taktiku vai retām lēkmēm pietiek atrast īsto medikamentu, kas palīdz, vai arī sastādīt ārstēšanas plānu.

Migrēnas ārstēšana

Vislabāk pacientiem ar sāpēm varēs palīdzēt algologs jeb sāpju ārsts, dr. Daina Jēgere un dr. Linda Zvaune, kas ir  padziļināti apguvušas sāpju diagnostikas un ārstēšanas metodes.

Ja nepieciešams, ārstēšanā tiks iesaistīti fizioterapeits, ārsts psihoterapeits un citi komandas locekļi. 

Galvassāpju veidi

Galvassāpju diagnostikas un ārstēšanas gadījumā ir būtiski identificēt galvassāpju veidu vai pat veidus, ar kuriem pacients sirgst. Visbiežāk galvassāpes tiek iedalītas divās grupās – primārās un sekundārās galvassāpes.
 

Primārās galvassāpes

Pastāvīgas galvassāpes kā pamatsimptoms, kura izcelsme nav saistīta ar veselības traucējumiem vai specifiskām slimībām. Tās mēdz būt ļoti mokošas ar tieksmi atkārtoties samēra bieži un regulāri, bet nav dzīvībai bīstamas. 

Visizplatītākās primārās galvaassāpes ir migrēna un saspringuma galvassāpes

Migrēna ir saslimšana, kurai raksturīgas mokoši stipras galvassāpju lēkmes, kuras bieži nereaģē uz parastiem pretsāpju līdzekļiem un kuras ilgst vidēji no 4 līdz pat 72 stundām.Migrēnas lēkmes var piemeklēt jebkuru – biežāk sievietes un jauniešus. No migrēnas cieš vidēji 13% visas pasaules iedzīvotājiem, tāpat ar migrēnu slimo arī 4-12% bērnu. Vairāk lasīt par migrēnu 

Savukārt saspringuma jeb tenzijas galvassāpju mehānisms nav līdz galam vēl noskaidrots, uzskata, ka tas ir multifaktoriāls. Pārlieku liela spriedze, stress un nogurums ir galvenie izraisītāji saspringuma galvassāpēm. Tās veicina ne tikai emocionālie, bet arī fiziskie faktori – redzes pārpūle, nepareiza stāja, ilgstoša sēdēšana pie datora. Tās var būt saistītas ar galvai pieguļošo muskuļu sasprindzinājumu. Vairāk lasīt par saspringuma galvassāpēm
 

Simptomātiskās jeb sekundārās galvassāpes

Simptoms, kuru izraisa visbiežāk kāda nopietna slimība, kuras rezultātā nepieciešama nekavējoša, nopietna medicīniska palīdzība. Simptomātiskās galvassāpes mēdz būt bīstamākas dzīvībai nekā primārās galvassāpes, taču simptomātiskās galvassāpes var novērst, ja tiek noskaidrots to cēlonis. Vairāk lasīt par simptomāstikajām galvassāpēm

Migrēna

Migrēna ir viena no izplatītākajām primārajām galvassāpēm. Tā ir saslimšana, kurai raksturīgas mokoši stipras galvassāpju lēkmes, kuras bieži nereaģē uz parastiem pretsāpju līdzekļiem un kuras ilgst vidēji no 4 līdz pat 72 stundām.Migrēnas lēkmes var piemeklēt jebkuru – biežāk sievietes un jauniešus. No migrēnas cieš vidēji 13% visas pasaules iedzīvotājiem, tāpat ar migrēnu slimo arī 4-12% bērnu.

Migrēnas lēkmes laikā izšķir četras fāzes: priekšvēstnešiauragalvassāpes unatlieku parādības.

Priekšvēstnešiparasti parādās dažas stundas vai dienas pirms galvassāpēm, tie var izpausties kā garastāvokļa izmaiņas, miegainība, sirdsklauves, depresija vai citas izpausmes. Nākamo fāzi jeb auru piedzīvo viena trešdaļa migrēnas slimnieku. Aurai raksturīgas savdabīgas sajūtas no 2 līdz 60 minūtēm pirms migrēnas kā, piemēram, redzes, jušanas vai runas traucējumi.
 

Galvassāpju fāzē cilvēki izjūt parasti sekojošus simptomus:

  • sāpes ilgst vairākas stundas, bet dažkārt pat vairākas dienas,
  • sāpes var būt vienā vai abās galvas pusēs (visbiežāk deniņu un pieres rajonā),
  • sāpes mēdz pastiprināties un kļūt pulsējošas,
  • gaisma, skaņa vai smarža rada diskomforta sajūtu,
  • mēdz būt grūti veikt fiziskas darbības,
  • sevišķi stipras galvassāpes var izraisīt nelabu dūšu vai vemšanu.

Pēdējā migrēnas fāze ir atlieku parādības, kas parādās pēc migrēnas lēkmes, vidēji ilgst vienu stundu un izpaužas kā vājums, paaugstināta uzbudināmība un jutīgums, miegainība vai apātija un koncentrēšanās spēju samazināšanās.

Savukārt bērni var piedzīvot migrēnas lēkmes, kas ir līdzīgas pieaugušo, taču tās mēdz būt īsākas un ietekmēt biežāk kuņģa un zarnu darbību, radot diskomforta sajūtu, nelabu dūšu vai caureju. Dažreiz bērni šīs sajūtas izjūt bez galvassāpju klātbūtnes, kas padara diagnostiku vēl grūtāku.

Turpretim stipru galvassāpju esamība 15 dienas mēnesī, no kurām vismaz 8 ir migrēnas lēkmes, vismaz 3 mēnešus gadā, tiek dēvētas par hronisku migrēnu. Hroniskas migrēnas gadījumā ir nepieciešama nopietna medicīniska palīdzība.
 

Migrēnas cēloņi un provocējošie faktori

Izpratne par migrēnas būtību gadu garumā ir ievērojami mainījusies, noskaidrojot, ka migrēna ir slimība, kas saistīta ar daudziem fizioloģiskiem aspektiem, tai skaitā centrālo nervu sistēmu, neirotransmiteriem un citiem ķīmiskiem savienojumiem smadzenēs. Tiek uzskatīts, ka migrēna ir neirovaskulāra saslimšanakuras laikā cieš gan asinsvadu, gan nervu sistēma.

Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, atklāts, ka migrēnas lēkmju laikā noteiktos smadzeņu apgabalos palielinās aktivitāte. Tāpat noskaidrots, ka cilvēkiem, kuriem migrēnas lēkmes ir biežas, novērota smadzeņu pelēkās vielas samazināšanās tajās smadzeņu daļās, kas atbildīgas par sāpēm.

Viens no neatbildētajiem jautājumiem joprojām ir: vai smadzeņu pelēkā viela sāpju apgabalos samazinās tieši biežo migrēnas lēkmju dēļ vai arī pie vainas ir lielās zāļu devas, kuras pacienti lieto?

Lai arī pētījumi par migrēnas izcelsmi intensīvi turpinās, vēl aizvien nav noskaidrots konkrēts cēlonis, kas atbildīgs par šīs slimības rašanos. Taču ir vairāki būtiski un pamatoti pieņēmumi (teorijas / hipotēzes?):

Pārmantota vairāku gēnu kombinācija

Pastāv samērā liela iespēja pārmantot migrēnu. Pētījumi liecina, ka ir ģimenes, kurām ir konkrētu gēnu kombinācija, kas izraisa migrēnas lēkmes, taču migrēnas mantošana var atšķirties no paaudzes paaudzē. Gēni, kas izraisa retas migrēnas formas, ir identificēti, savukārt gēni, kas atbildīgi par izplatītām migrēnas formām, vēl nav atklāti.

Izmainīti nervu impulsi

CATEGORIES

AIZVĒRT
error: Content is protected !!