Cilvēkiem ir tendence uzskatīt, ka dezinformācija ietekmē citus vairāk nekā viņus pašus – šo faktu ir vērtīgi atcerēties, kad sevi vērtējam kā gudrāku par tiem, kas tic dezinformācijai.

Ja mums šķiet, ka esam tik gudri, ka nekad neuzķeramies uz viltus informāciju, tas nozīmē, ka nenovērtējam objektīvi savu neaizsargātību.

Diemžēl cilvēka smadzenēm piemīt konkrētas īpatnības, kuru dēļ jebkuš var nonāk dezinformācijas gūstā. Ne velti saka, ka harizmātiski cilvēki ir bīstami, jo viņiem ir viegli noticēt pat tad, ja viņi nerunā patiesību.

Šajā rakstā dalīšos ar cilvēka psihes īpašībām, kuru dēļ cilvēki cilvēki visbiežāk nonāk dezinformācijas gūstā.

Ērtuma princips

Smadzenes var apstrādāt informāciju:

1. Ātri, automātiski jeb intuitīvi

2. Lēni jeb loģiski (kritiski-analītiski)

Ātra jeb automātiskā domāšana

Tā darbojas mūsu lēmumos, kurus pieņemam ātri, daudz par tiem nedomājot. Tie balstās mūsu iepriekš izveidotajās pārliecībās, kuras uzskatām kā mums derīgas. Šāds domāšanas veids neprasa nekādu papildus piepūli.

Lēnā domāšana

Tā darbojas, kad pieņemam lēmumu balstoties uz loģiskiem apsvērumiem un kritiski-analītisko domāšanu. Lēnā domāšana prasa vairāk piepūles, koncentrēšanos un laiku tāpēc cilvēki šo domāšanas sistēmu ikdienā pielieto retāk.

💡 Mūsu smadzenes ir tendētas taupīt resursus, tāpēc lielāko daļu laika mēs domājam ātri un intuitīvi. Diemžēl tas mūs pakļauj dezinformācijas riskam.

Mūsdienās ikdienā pieejamās informācijas apjoma dēļ īpaši aktīvi strādā mūsu intuitīvā domāšana. Līdz ar to bieži cilvēki nepārdomā lēmuma pieņemšanas visus aspektus (izmantojot lēno domāšanu), jo tam nepietiek laika vai spēka.

Cilvēks pamatā vadās pēc viņam jau zināmiem uzskatiem (sistēmas). Un to ietekmē izdarīti spriedumi bieži vien cilvēkam šķiet pareizi pat tad, ja tā nav.

Ja neapdomājamies ilgāk izmantojot savu lēno domāšanu, ir risks palaist garām (dažreiz izšķirošas) detaļas.

Pazīstamajam uzticamies vairāk

Ja kāds cilvēks, kuram uzticamies atzīst kādu informācijas avotu kā leģitīmu (piemēram, dalījies sociālajos tīklos ar to), mums ir lielāka tendence šo avotu automātiski pieņemt kā patiesu.

Tomēr, lai cik ļoti mēs šiem cilvēkiem uzticētos, šis nav pilnīgi uzticams rādītājs un var ievilkt mūs dezinformācijas gūstā.

Nereti šajā situācijā darbojas arī vienprātības efekts – ja daudzi apkārt esošie cilvēki seko kādam uzskatam uzskatot to par patiesu, tad liela iespēja, ka mēs arī sāksim ticēt tam.

Dzirdēts iepriekš

Cilvēkiem ir lielāka iespēja noticēt informācijas patiesumam, ja tā ir dzirdēta iepriekš.

Ja vairākas reizes mēs sev atkārtosim vienu un to pašu informāciju, ir lielāka iespējamība, ka tai noticēsim. Jo stiprāk tai noticam, jo vairāk tai emocionāli pieķeramies “saaugam ar to” un tā šķiet patiesa un loģiska.

Šī emocionālā pieķeršanās ir tā, kas rada lielas grūtības atteikties no ilgus gadus veidotā uzskata. Jo zemāka ir cilvēka emocionālā inteliģence, jo stiprāka pieķeršanās būs un esošie uzskati būs neelastīgi.

Noliegums

Kad saskaramies ar informāciju, kas ir pretrunā ar mūsu iekšējo pārliecību, mēs sākotnēji varam reaģēt ar noliegumu, jo mūsu ilgi veidotais dzīves uzskats tiek apdraudēts nāvei. Tas rada ļoti nepatīkamu iekšējo sajūtu, kuru daudzi cilvēki nevēlas izjust.

Lai nebūtu jaizjūt vilšanās par to, ka esam tik ilgi ticējuši ar realitāti nesaistītiem faktiem, mums ir tendence mērķtiecīgi meklēt informāciju, kas apstiprina mūsu esošos uzskatus un noraidīt informāciju, kas ir pretrunā ar tiem.

Vieglāk saprotama informācija

Mēs neesam uzbūvēti lai ikdienā operētu ar daudz dažādiem sarežģītiem konceptiem tāpēc mēs ikdienā dodam priekšroku vienkāršākiem skaidrojumiem un problēmu risināšanas veidiem, nevis tiem, kas prasa vairāk pūles.

Tādēļ, ka cilvēks nav tendēts piepūlēties, viņam ir vieglāk noticēt informācijai, kas ir pasniegta saprotamā, vienkāršā valodā. Sarežģītu terminu uztvere pieprasa aktivizēt lēno domāšanas sistēmu.

Kritiski analītiskās domāšanas trūkums

Kritiskās domāšanas trūkums ir galvenais faktors, kas mūs pakļauj dezinformācijas riskam.

Kritiski analītiskā domāšana veidojas tad, ja cilvēkam ir pietiekami augsts (1) intelekts un (2) emocionālā inteliģence.

Ticība dezinformācijai nozīmē, ka cilvēkam nepieciešams trenēt kritiski analītisko domāšanu vai nu studējot augstskolā (intelekta treniņš) vai arī pētot sevi psihoterapijā (emocionālās inteliģences treniņš).