Es sapratu, ka mani atziņu krājumi nav līdz galam piemēroti kara laikiem, jo es nebūtu kontaktā ar realitāti, ja es teiktu: “Neuztraucies, labākais vēl tikai nāks” vai līdzīgas situācijai neatbilstošas frāzes, jo šī brīža realitāte ir pilnīgi citāda.
Kari pasaules vēsturē vienmēr ir notikuši un, lai gan militārie iebrukumi man šķiet bezjēdzīga, nežēlīga un neefektīva konfliktu risināšanas vai jebkāda cita mērķa aktivitāte, mēs nevaram idealizēt cilvēka dabu domādami, ka mūsdienās cilvēki ir pietiekami gudri un intelektuāli attīstīti, lai karu nepieļautu. Mēs jau šobrīd redzam, ka nav gan.
Cilvēks ir agresīva būtne pēc savas dabas un daudzi savu agresiju izmanto destruktīvi.
Vai tas nozīmē, ka ir jāpieņem tas, kas notiek kā norma? Nē. Nevainīgu cilvēku nogalināšana nav attaisnojama. Tomēr trauksmes vairošana un neefektīva citu vainošana arī nepalīdzēs.
Ja ir vēlme sevī rādīt lielāku mieru, es ierosinātu pieņemt faktu, ka cilvēkam ir agresīva daba un tā mīt visos cilvēkos. Mēs neesam tikai balti un pūkaini – šī pārliecība ir idealizācija. Saprast, ka ne tikai citos ir agresija, bet mūsos pašos arī tā ir.
Un šo cilvēka agresijas esamību mēs nevaram mainīt, bet gan tikai pieņemt, vērot un analizēt. Tas, ko varam mainīt, ir aktivizēt veselīgu agresiju sevī, kad ir nepieciešams sevi aizstāvēt vai uzlabot pasauli, padarot to labāku. Un Ukraiņu tauta mums rāda izcilu piemēru tam, kā būt drosmīgiem. 💛💙
