izvēle

Bezmiegs

Miegs ir cilvēka eksistences neatņemama sastāvdaļa – fizioloģiski tas ir tikpat nepieciešams dzīvības uzturēšanai kā gaiss, ēdiens un ūdens, jo miegā tiek pavadīta 1/3 daļa cilvēka mūža. Dažādu apstākļu radīti miega traucējumi var izraisīt izmaiņas cilvēka labsajūtā, kas var būtiski ietekmēt emocionālās un fiziskās veselības stāvokli.

Miega traucējumi visbiežāk ir saistīti ar psihiskām vai somatiskām saslimšanām – depresiju, neirotiskiem traucējumiem, vielu atkarību, sirds vai elpošanas mazspēju, nemierīgo kāju sindromu, medikamentu blakusefektiem, kā arī psihosociāliem faktoriem un miega higiēnas neievērošanu. 50% gadījumu miega traucējumus izraisa iekšķīgas un neiroloģiskas saslimšanas.

Miegs ir mūsu enerģijas uzlādes brīdis. Tas ir ļoti svarīgs mūsu ikdienai- tikpat svarīgs, cik elpošana un ēšana. Diennaktī nepieciešamas 6-8 stundas miega. Vairums cilvēku guļ 7-8 stundas diennaktī, bet uz vecumu nepieciešamība pēc miega stundām samazinās.

Lai noteiktu klīnisko miega traucējumu diagnozi, iztaujājot pacientu tiek noskaidroti:

  • miega traucējumu sākums, ilgums, gaita, raksturs,
  • gulētiešanas rutīna,
  • iespējamās blakus slimības (artrīts, Parkinsona slimība, insults, demence, sirds mazspēja u.c.), kas varētu būt bezmiega cēlonis.

Dienvideropā cilvēki mēdz arī gulēt pusstundu ilgu diendusu. Parasti, ja tā ir 14:00-18:00. tad cilvēka možums un darbspējas pieaug.

Bezmiegs ir miega traucējums, kas izpaužas kā nekvalitatīvs miegs- cilvēks neguļ labi.

Miega problēmas.

Lielākā daļa no mums vismaz reizi mūžā saskārušies ar miega problēmām. Trešai daļai no cilvēkiem ir miega traucējumi. Visbiežākais no tiem ir bezmiegs, kas rezultējas kā hronisks nogurums, miegainība un nomākts garastāvoklis.

Miega traucējumus var iedalīt 3 lielās grupās:

  1. Grūtības iemigt
  2. Mošanās nakts laikā
  3. Grūtības mosties

Kā izpaužās bezmiegs?

Parasti tas izpaužas kā grūtības iemigt. Cilvēks nevar iemigt, jo viņā ir trauksme par dienas notikumiem vai nākotni.

Vēl tas var izpausties kā mošanās naktī un nespēja atkal iemigt. Vai arī ir satraukums no nepatīkama sapņa, kas neļauj aizmigt atkal.

Pamošanās no rīta par agru arī ir bezmiega pazīme.

  • Tas bieži vien ir pārejošs
  • To izraisa stress, troksnis, pārlieku augsta vai zema temperatūra, izmaiņas miega režīmā, laika joslu maiņa, slimība
  • Bezmiegs var arī ieilgt un kļūt hronisks- to izraisa iekšķīgas slimības, neiroloģiskas slimības un psihiskas slimības (piemēram, depresija vai trauksme)
  • Sievietēm un veciem cilvēkiem tas ir 2 reizes biežāk
  • Bieži sastopams psihisku slimību gadījumos
  • Biežāk ir vientuļiem cilvēkiem, atraitnēm un šķirteņiem.

Pie kādām sekām noved bezmiegs?

  • nogurums jau no rīta pamostoties
  • miegainība
  • pastiprināta aizkaitināmība
  • pasliktinās atmiņa
  • reakcijas laiks palēninās
  • Dažbrīd pat ir tendence uz brīdi ieiet mazā snaudā neapzināt, kas ir īpaši bīstami vadot automašīnu

Kad jāsāk satraukties par bezmiegu?

Ja bezmiegs ir nedēļu ilgs un pāriet, tad tas parasti neizraisa nekādas lielas problēmas vai komplikācijas.

Jāpievērš uzmanība, kad bezmiegs ieilgst ilgāk par mēnesi- tas var izraisīt nelabvēlīgus efektus uz veselību un tā iemesli ir jāārstē.

Bezmiega veidi

  1. Primārs bezmiegs– rada nemiers, domas par iepriekšējās dienas notikumiem, bažas par nākotni, miega cikla izjaukšana. Pusaudžiem bieži ir no rīta grūti pamosties, ja viņi nav varējuši aizmigt līdz vēlai naktij.
  2. Sekundārs bezmiegs– tā iemesls parasti ir ieilguši emocionālie traucējumi (piemēram, depresija, posttraumatiskais stress, obsesīvi-kompulsīviem traucējumi, čūlas slimības, u.c.)

Par bezmiegu parasti jāsāk satraukties, ja tas ir sekundārs- tas nepāriet pats no sevis un ir jāārstē.

Dažkārt bezmiegu var izraisīt arī medikamenti, piemēram, stimulējošie antidepresanti, bronhodilatatori, diurētiķi, Ca kanālu blokatori, steroīdi.

Bezmiegs un emocionālās problēmas

Bezmiegs ir tiešā veidā saistīts ar mūsu emocijām- grūtības iemigt visbiežāk rodas, ja ir domas par dienā pārdzīvotām nepatīkamām situācijām vai satraukums par nākamā dienā gaidāmo (pārbaude, eksāmens, atbildīga uzstāšanās, nepatīkama saruna). Grūtības iemigt dažreiz arī rada spēcīga iedvesma jeb grandiozas idejas.

Parasti šīs domas ir grūti noņemt, ja emocionālās problēmas ilgstoši nav atrisinātas:

  • nesaskaņas attiecībās
  • emocionāli smags zaudējums, kas nav izsērots (tuva cilvēka nāve vai aizbraukšana, darba zaudēšana, hroniska slimība un darbaspēju zudumus)
  • emocionālās grūtības darba vidē
  • pārmērīgi liela darba slodze
  • bezdarbība

Vielas, kas ietekmē miegu

  • uzturs
  • medikamenti
  • kofeīns- apgrūtina miegu
  • alkohols- veidina miegu taču mazina tā kvalitāti (biežāk vajag urinēt nakts laikā, izraisa krākšanu un īslaicīgu elpošanās apstāšanos miegā)

Bezmiega ārstēšana

Bezmiegs ir tikai simptoms kādam emocionālam traucējumam, tāpēc svarīgākais ir atrast bezmiega cēloni un to novērst. Bezmiegu parasti ārstē ar psihoterapiju dažbrīd kombinējot ar īslaicīgu medikamentozu terapiju, ko izraksta ārsts-psihoterapeits. Medikamenti dod ātru, bet īslaicīgu efektu, bet psihoterapijas efekts ir vēlāks, tomēr daudz ilglaicīgāks. Svarīgi ir nepārtraukt terapiju jau pie pirmajiem uzlabojumiem- ir jāsasniedz stabils un ilgstošs efekts.

Svarīga arī ir dzīvesveida maiņa jeb miega higiēna-

  • iet gulēt un celties katru rītu vienā un tajā pašā laikā
  • gulēt 7-8 stundas diennaktī
  • gultā nelasīt, nelietot datoru un telefonu
  • gulēt vēsā, labi vēdinātā un klusā telpā
  • nepārpūlēties (ne fiziski, ne emocionāli) pirms gulētiešanas
  • nelietot kafiju, alkoholu, šokolādi pirms miega
  • lēnas pastaigas svaigā gaisā ir pieļaujamas
  • medikamentus lietot tikai pēc ārsta norādījuma

Miega traucējumu ārstēšana

  1. Medikamentoza terapija- medikamenti noņems simptomu, lai varētu iemigt- tiem ir ātrs efekts, bet īss.
  2. Psihoterapija– noņems emocionālo problēmu jeb iemeslu, kādēļ rodas bezmiegs
  3. Gulēšanas paradumu maiņa

Vai šis raksts bija noderīgs?

AIZVĒRT
error: Content is protected !!