izvēle

Bērnu slimības

Apskatīsim:

  1. Bērna alerģiju
  2. Bērna biežu slimošanu

Bērna alerģija

Āda ir mūsu emociju atspulgs. Par to liecina tas, ka sakautrējoties mēs nosarkstam. Āda arī nereti cieš no kādas alerģijas (jo īpaši bērnībā)

Runājot par cilvēka attīstību grūtniecības laikā- veidojas 3 dīgļlapas- entoderma, mezoderma un neiroektoderma. Sarežģīti vārdi, bet no tā loģiski spriežot var saprast, ka āda visu mūžu ir saistīta ar mūsu nerviem (tātad arī emocijām, jo tās rodas nervu šūnu mijiedarbības rezultātā)

Kas var izraisīt alerģiju?

  • iedzimtība– ja kādam no vecākiem ir alerģija, tad bērnam tā būs ar 20-40% iespējamību, bet, ja abiem, tad 50-80%
  • emocionālie faktori- parasti tie ir iemesls, ja vecākiem pašiem šīs alerģijas nav

Kāpēc bērnam rodas alerģija?

Bērnībā bērni vēl nemāk izteikt savas emocijas ar vērdiem, tāpēc viņi bieži reaģē ķermeniski. Un, jo mazāks bērns, jo izteiktāk viņš reaģēs ar savu ķermeni. Bērni tā reaģē, jo neapzināti vēlas pievērst apkārtējo uzmanību savām problēmām.

Kādas izjūtas bērnā sekmē alerģiju?

Uzskata, ka pamatu veido apspiesta trauksme un dusmas. Piemēram, pētnieki pierādījuši, ka psoriāzei ir saistība ar emocionālo stresu 40-60% gadījumos. Ar atopisko derpmetītu tie ir pat 80%- tam stress ir palaidējfaktors. Lieki piebilst, ka šo bērnu mātes pašas ir ļoti trauksmainas, kā rezultātā neapzināti savu trauksmi nodod bērnam.

  • pārspīlēta fiziskās un sociālās nepilnvērtības izjūta
  • nedrošība un apdraudētības sajūta
  • bērns uztraucas par to, ko saka un domā apkārtējie (parasti tie ir vecāki)
  • sadzīviskas nelaimes, ar kurām saskaramies mēs visi, destabilizē šādus cilvēkus

No kurienes bērnā rodas šīs izjūtas?

Agrīnajā vecumā iemesls parasti ir mamma. Ja mamma bieži satraucās, tad bērnam neapzināti rodas iekšējs konflikts:

  1. No vienas puses- viņš vēlas mammas maigumu
  2. No otras puses- viņš baidās no mammas maiguma, jo tas nāk komplektā ar mammas trauksmi.

Tā kā bērns pats savu trauksmi neapzinās, jo viņa psihe vēl nav nobriedusi, tā izpaužas alerģijas veidā. Ļoti svarīgi, lai māte rūpētos par savu veselību un spētu tikt galā ar stresa situācijām. Labas attiecības ar bērnu ir atkarīgas no mātes labsajūtas. Sievietes labsajūtu nodrošina arī labas attiecības ar mīļoto vīrieti, cik lielā mērā viņš viņu atbalsta un piedalās ģimenes problēmu risināšanā.

Vēl viens iemesls ir tas, ka Eiropā mātes bieži vien bērnu tur “drošā attālumā” no sevis. Bērnam agrā vecumā mātes prombūtne vienmēr izraisa trauksmi.

Bronhiālā astma bērnam

Pētījumos pierādīts, ka astma ir izmisīga vēlme sasaukt māti. Tā bieži rodas, ja māte bērnam izvirza pārāk lielas un grūti izpildāmas prasības vai arī pārmērīgi aprūpē bērnu (kur aprūpe jau kļuvusi par kontroli, jo bērna viedoklis vairs netiek ņemts vērā)

Parasti astma parādas 10 gadu vecumā un zēni ar to slimo 2 reizes biežāk nekā meitenes. To var skaidrot ar to, ka sabiedrībā pieņemts, ka “zēni neraud”. Tomēr arī vīriešiem savas emocijas nepieciešams izpaust. Līdz ar to izpausme notiek alerģiskā veidā. Ir zināms, ka pusaudžu vecumā daļa alerģisko saslimšanu beidzas spontāni (apmēram puse no saslimšanas gadījumu), īpaši zēniem. Tas skaidrojams ar to, ka šajā vecumā bērni atdalās no vecākiem.

Kā ārstēt alerģiju?

Vispirsm nepieciešams veikt alerģiskos testus un konsultēties ar alergologu, bet ir ieteicams arī izpētīt ģimenes faktorus vēršoties pie ārsta-psihoterapeita.

Bērna bieža slimošana


Imunitāte ir cieši saistīta ar emocionāliem faktoriem- intensīva stresa laikā tā pasliktinās.

Imunitāte bērnībā

Tā kā bērnībā imunitāte tikai attīstās, tad  bērnam ir ļoti svarīgi atrasties emocionāli atbalstošā vidē. Bērna dzīve ir pilna ar pārmaiņām- ir daudz jaunas pieredzes un izjūtas, jo viņš tikai iepazīst pasauli. Bērna vecumā vide ļoti ātri mainās, tomēr adaptēšanās jauniem notikumiem nereti izraisa bērnā stresu.

Tas, kā bērns reaģēs uz apkārtējo stresu galvenokārt ir atkarīgs no šiem faktoriem:

  • bērna rakstura
  • vide, no kuras bērns nācis (ģimene)

Kāda vide nepieciešama bērnam ģimenē, lai viņš neslimotu bieži?

Attiecībām vajadzētu būt:

  • emocionāli atbalstošām
  • mīlošām
  • mierīgām
  • gādīgām
  • tādām, kurās tiek ievērotas savstarpējās robežas un cieņa
  • tādām, lai bērns var uzticēt savus emocionālos pārdzīvojumus, ģimenei bērnu nenosodot
  • bērnam jājūtas uzklausītam, saprastam- viņam nevajadzētu “uzspiest” ģimenes viedokli.

Bērnam jājūtas brīvi savā ģimenē izpaust jebkuras emocijas. Šādi bērni slimo reti, bet, ja saslimst, tad ātri atveseļojas.

Ko liecina bērna bieža slimošana?

Saslimt ik pa laikam ir pilnīgi normāli, bet, ja katra slimība norit ar komplikācijām, (piemēram, infekcijai pievienojas vidussauss iekaisums ar strutām vai plaušu karsonis) tad ir jāmeklē iemesls. Iemesls var būt anatomiskas īpatnības, bet, ja tās neatrod, tad visticamāk pazeminātā imunitāte būs no bērna emocionālās nelabsajūtas.

Bērna emocionālās ciešanas ir grūti pamanīt, jo īpaši tiem vecākiem, kuri tās neapzināti rada. Ja bērns augs sodošā vidē, tad viņš vēl jo vairāk slēps to, ka jūtas slikti. Cīnīties ar simptomu (kas ir infekcija) šādā gadījumā ir diezgan neefektīvi, jo, kamēr netiks atrisināti attiecību jautājumi ģimenē, nekas nemainīsies.

Ko darīt ar to?

Jā, nav patīkami vecākiem saprast, ka viņi dara kaut ko nepareizi, bet es ieteiktu to neuztvert kā problēmu, bet kā dzīves izaicinājumu, kas mums iemāca ko jaunu un kā rezultātā mēs spējam attīstīties kā rezultātā kļūt laimīgāki un veselīgāki.

Visbiežāk pati ģimene nespēj tikt galā un ir nepieciešama profesionāļa palīdzība- lai atrisinātu problēmu, jādodas pie ārsta psihoterapeita, psihosomatologa.

AIZVĒRT
error: Content is protected !!