Izdegšanas sindroms

Diagnozes kods SSK-10 Z72.3

Mēs bieži pēc intensīvas darba dienas jūtamies noguruši un tas ir pilnīgi normāli. Tomēr, ja mēs katru pirmdienu patiesi negribam iet uz darbu vai strādāt, jo esam noguruši vai ar laiku zūd motivācija, tas var liecināt par izdegšanas sindromu. Ja ir sajūta, ka jūties izsmelts(a) un sāc ienīst savu darbu un justies mazāk spējīgs (a), darbs vairs nesagādā tādu gandarījumu kā iepriekš, tad tas liecina par izdegšanu.

Mūsdienu sabiedrībā tiek glorificēti sasniegumi un finansiālais tēls, kas liek atstāt novārtā veselību – cilvēki ņem atpūtu no darba tikai tad, kad nav citas izejas. Patiesībā papildus darba slodzei ir jādod dzīves uzlabojums, bet nereti cilvēki kļūst par darba un naudas vergiem, jo šis patērētāju sabiedrības ieradums izdedzina cilvēku un dzīšanās pēc panākumiem kļūst par atkarību, kas dzīvi bojā nevis uzlabo.

Diemžēl reti spējam laicīgi pamanīt sevī izdegšanu un laicīgi rīkoties, lai šī problēma nekļūtu vēl grūtāk risināma. Šis raksts ir domāts lai palīdzētu laicīgi pamanīt izdegšanu sevī.

Biežums

Izdegšana var skart jebkuru cilvēku – gan karjeristus, gan slavenības, gan darba devējus, gan vienkāršā darba darītājus. Pēc statistikas ar šo problēmu saskaras katrs piektais cilvēks.

Izdegšanas sindromu var radīt:

1. Darba apstākļi
2. Iekšējās pārliecības un problēmas

Riska faktori

Galvenais, kas veicina izdegšanu ir ilglaicīgs un pārmērīgs stress, kuru var izraisīt dažādi faktori.

Ārējie (darba vides) faktori:

1. Neadekvāti daudz darba — ja darba pienākumus objektīvi nav iespējams izpildīt pilna darba laika ietvaros to nepārsniedzot. Tas attiecas arī tad, ja jāpilda pienākumi mājās.
2. Komunikācijas problēmas — ja tiešais priekšnieks ir emocionāli nestabils, bieži maina darba uzdevumus un mērķus vai nedod pietiekamu autonomiju, tas veicina izdegšanu. Mobings darba vietā arī ir problēma.
3. Neskaidri darba pienākumi — ja nav skaidri definētas robežas kur sākas un kur beidzas konkrētā darbinieka pienākumi, tad var būt, ka šis cilvēks attopas pildot 3 cilvēku pilnas slodzes amatus vienlaikus. Tas neapšaubāmi veicina izdegšanu.
4. Neadekvāti termiņi — strādājot apstākļos, kad visam bija jābūt gatavam jau vakar praktiski nav iespējams saglabāt psihisko veselību.
5. Nepietiekams atalgojums — ja darbs ir grūts, ar daudz sarežģītām prasībām un nepieciešamām prasmēm, tad tam ir jābūt atbilstoši atalgotam li cilvēks spēj atgūties no tā. Izdegšanu veicina vai nu tas, ka cilvēks nespēj apstāties savā alkatībā vai arī tas, ka tīri objektīvi atalgojums nav atbilstošs.
6. Brīvā laika nerespektēšana — ja darba vidē neatbalsta vai pat nosoda to, ka darbinieks mājās atpūšas, nevis strādā vai arī neļauj kādu dienu pagarinot pusdienu pauzi vai saīsināt darba laiku lai apmeklētu ārstu vai psihoterapiju, tas atņem autonomiju un veicina izdegšanu.

Iekšējie (cilvēka personības) faktori

Mēs katrs esam dažādi, tāpēc atceramies, ka viens un tas pats darbs katru no mums ietekmē pavisam atšķirīgi – viens jutīsies ieinteresēts un uzlādēts par paveikto, bet cits – izdedzis.

Ārējie apstākļi (augsta stresa darbs) ne visiem un vienmēr raisa izdegšanu. Cilvēkiem, kas labi prot pārvaldīt savas emocijas tas parasti nesagādās liekas problēmas.

Tāpēc vērtīgi arī uzskaitīt iekšējos faktorus, kas veicina izdegšanu (tos, kurus parasti risina psihoterapijas procesa gaitā, jo cilvēks pats nepamana kuras izvēles izdara par labu savai izdegšanai):

1. Perfekcionisms — pārlieku liela atbildība un vēlme pēc augstiem ideāliem darbā
2. Pesimisms — zems pašnovērtējums un negatīva attieksme pret pasauli
3. Jūtīgums — bailes no citu nosodījuma un dusmām; vēlme izpatikt un pielāgoties citiem
4. Kontrole — cilvēki, kas neuzticas citiem, tāpēc vēlas visu kontrolēt
5. Trauksmainība — neirotisks raksturs, izteikta vainas un pienākuma apziņa
6. Nespēja apstāties — nespēja apstāties domāt par darbu vai tajā risināmajām problēmām, kas nereti traucē aizmigt un normāli izgulēties
7. Nespēja apzināties un pārvaldīt savas emocijas — traucējošs satraukums, vaina, kauns vai citas nepatīkamas emocijas

Simptomi

Fiziskie

🧠 Galva un kakls: reiboņi; plecu un kakla muskuļu saspringums

🍏 Gremošana: traucēta; pārmērīga vai samazināta apetīte; kuņģa čūlas

🫀 Sirds: sirdsklauves, paaugstināts asinsspiediens

😣 Sāpes: biežas muguras sāpes; galvassāpes

🤧 Saaukstēšanās: bieža saaukstēšanās; nespēks un nogurums

😴 Miegs: miega traucējumi; nespēks un nogurums.

Emocionālie

😢 Skumjas: depresīvas izjūtas; bezpalīdzība; bezjēdzības izjūta; izsīkums; nomāktība; interešu un prieka zudums; vilšanās; izjūta, ka mans darbs nav nepieciešams vai nozīmīgs; grūtības rūpēties par savu labsajūtu; vientulības un tukšuma izjūta.

😬 Bailes, trauksme: satraukums; apjukums; nemitīgas domas par darbu; grūtības koncentrēties; kontroles zuduma izjūta pār savu dzīvi; šaubas par nākotni profesijā.

😡 Dusmas: cinisms; sarkasms; pesimisms; aizvainojums; neapmierinātība; laika trūkuma izjūta; viegla aizkaitināmība; svārstīgs garastāvoklis.

😕 Vaina: pārmērīgs prasīgums pret sevi; sevis vainošana visās darba neveiksmēs

Uzvedības

⏳ Termiņu kavēšana: prokrastinācija, neefektīva laika izmantošana; izvairīšanās no atbildības

⏰ Laiks: darba kavēšana vai pāragra došanās prom no tā;

🥃 Atkarības: alkohola; psihotropo vielu; ēšanas atkarība (emocionālā pārēšanās) u.c.

‼️ Neuzmanība: aizmāršība; biežu kļūdu pieļaušana; nelaimes gadījumi

👪 Attiecības: pasliktinās; izolēšanās; neapmierinātības izgāšana uz apkārtējiem

🎀 Pašaprūpe: nekārtīgs apģērbs, mati; fizisko aktivitāšu trūkums; slinkums mazgāties

Diagnostika

Svarīgi izslēgt citu slimību klātbūtni, pretējā gadījumā psihoterapija nebūs veiksmīga. Ir svarīgi izrunāt ar ārstu visus dzīvesveida paradumus, fiziskās aktivitātes klātbūtni, lietotos medikamentus, jo tikai tādējādi iespējams izvērtēt, vai tā nav depresija, hronisks noguruma sindroms vai izsīkšanas slimība. ir arī virkne medikamentu, kuriem kā blakusparādība var būt izsīkuma sajūta un nogurums.

Kādēļ tas ir jāārstē?

izdegšanas sindroms var pāriet smagākā stadijā un attīstīties depresija, kas jau ir psihiskā slimība. Šajā gadījumā jau dominē simptomi, kas saistīti ar trauksmes izjūtu, suicidālām domām vai fantāzijām, psihosomatiskiem traucējumiem un krasu pašapziņas krišanos – cilvēks jūtas vientuļš, nevienam nevajadzīgs, apkārtējiem nogurdinošs.

Ja pacientam ar izdegšanas sindromu atpūta vai atvaļinājums dod iespēju atgūt enerģiju un dzīvesprieku, tādējādi arī paaugstināt darba produktivitātes līmeni, tad depresijas gadījumā šī metode nelīdzēs, jo emocionālais stāvoklis nav saistīts ar pārslodzi vien, bet arī gan ar personības faktoriem.

Cilvēki, kas nerisina izdegšanu:

• kļūst ciniski pret savu darbu un cilvēkiem apkārt
• ir emocionāli noguruši
• nespēj uzturēt normālas ģimenes attiecības
• nespēj adekvāti rūpēties par saviem bērniem
• neefektīvāk pilda savus darba pienākumus
• ir paaugstinātā riskā saslimt ar onkoloģiskajām saslimšanām

Ko darīt?

Te ir pāris padomi, ko darīt, ja pamanīji sevī izdegšanas pazīmes:

1. Samazini darba slodzi – atpūties, izgulies, paņem atvaļinājumu, mazini darba noslodzi
2. Aprunājies – ar ģimeni, ar draugiem, kolēģiem, priekšniecību darbā
3. Relaksācijas treniņi – meditācija un apzinātības prakse
4. Kustības – tās palīdz atslēgt prātu no darba
5. Pašsajūtas apzināšanās – seko līdzi, lai darbs sniedz vairāk nekā patērē

Tomēr, ja minētie līdzekļi nav pietiekami, jāvēršas pēc psihoterapeita palīdzības, kas palīdzēs izprast iekšējo pasauli, lai pārvaldītu stresu.

Ja mani, ka kāds tuvinieks ir izdedzis, tad mudini šo cilvēki atpūsties un palīdzi apstāties un mazināt vainas apziņu viņā. Galvenais nekritizē. Vari ieteikt doties pie speciālista.

Izdegšanas tests

Novērtē punktos:

0- Nekad

1- Ļoti reti

2- Reti

3- Dažreiz

4- Bieži

5- Ļoti bieži

6- Katru dienu

Emocionālā izsīkuma pazīmes

1. Es jūtos emocionāli iztukšots

2.     Pēc darba es jūtos kā “izspiests citrons”

3.     No rīta es izjūtu nogurumu un nevēlos iet uz darbu

6.     Pēc darba man gribas distancēties no visiem un būt kādu laiku vienam/-ai

8.     Es jūtos nomākts (-a) un nespēcīgs (-a)

13.  Mana neapmierinātība ar darbu pieaug

14.  Man liekas, ka es pārāk daudz strādāju

16.  Man gribas pavadīt laiku vientulībā un atpūsties no visiem un no visa

20.  Es jūtu, ka parādās vienaldzības sajūta pret to, kas agrāk patika, interesēja

Rezultāti

• 0-15 – zems līmenis
• 16-24 – vidējs līmenis
• 25 + – augsts līmenis.

Depersonalizācijas pazīmes

5.     Es izjūtu, ka ar dažiem kolēģiem sarunājos kā ar nedzīviem priekšmetiem

10.  Man liekas, ka kļūstu neiejūtīgs (-a) pret klientiem, kolēģiem

11.  Es pamanīju, ka mans darbs pārvērš mani par cietsirdīgu cilvēku

15.  Ir gadījies, ka man tiešam ir vienalga, kas notiek ar dažiem maniem kolēģiem

22.  Pēdējā laikā man liekas, ka kolēģi biežāk pārliek uz mani savus pienākumus un problēmas

Rezultāti

• 0-5 – zems līmenis
• 6-10 – vidējs līmenis
• 11 + – augsts līmenis.

Pazīmes, kas liecina par personīgo sniegumu

4.     Es skaidri saprotu, ko izjūt mani kolēģi, un cenšos to ņemt vērā lietišķās interesēs

7.     Man izdodas atrast pareizu risinājumu konflikta situācijās darbā

9.     Es esmu pārliecināts(-a), ka mans darbs ir vajadzīgs cilvēkiem

12.  Man ir daudz nākotnes plānu, es ticu, ka viss izdosies

17.  Man ir viegli izveidot labvēlīgu atmosfēru kolektīvā

18.  Darba laikā es izjūtu patīkamu piepaceltu noskaņojumu un uzbudinājumu

19.  Pateicoties savam darbam, es jau izdarīju dzīvē tiešām vērtīgas lietas

21.  Darbā es viegli tieku galā ar emocionālām problēmām

Rezultāti

• 0-30 — samazinātas darbspējas
• 31-36 — vidēji traucētas darbspējas
• 37+ — normālas darbspējas