MENU

Ir skaidrs, ka katru gadu ap rudens beigām cilvēkiem paliek grūti – veidojas rudens nogurums. Daudz runāts par vitamīnu trūkumu un aptiekās sākās vitamīnu sezona, bet varbūt nogurums ir ne tikai fizisks, bet liecina, ka cilvēkam ir depresija?

Rudens nogurums un tā fiziskie iemesli.

Rudens nogurums var tikt izraisīts no šo vielu trūkuma organismā. Būtu nepieciešams pārbaudīt pie reizes to līmeni pie ārsta. 

Vitamīnu trūkums, kas var izraisīt nogurumu:

  • D vitamīns
  • B vitamīnu grupa (īpaši B6 un B12)
  • C vitamīns
  • Dzelzs
  • Magnijs
  • Omega-3

Rudens nogurums un tā emocionālie iemesli

Liela daļa psihoterapijas pacientiem rudens nogurums pasliktina psihoemocionālo stāvokli. Dažiem var aktivizēties arī sezonālā depresija. 

Smadzeņu bioķīmiskie un hormonālie iemesli

Zinātnieku teorija ir tāda, ka saules gaismas un gaišo dienu trūkuma dēļ smadzenes sāk mazāk ražot laimes hormonu serotonīnu. Vēl ir tāds hormons melatonīns, ko ražo smadzeņu dziedzeris hipofīze. Šis hormons tiek ražots, kad ārā ir tumšs un līdz ar to tas saka smadzenēm, ka mums ir laiks iet gulēt. Jo tumšākas dienas, jo vairāk ražojas melatonīns, jo vairāk mums nāk miegs. 

Psihoemocionālie iemesli

Ja cilvēka psihe ir veselāka, tad viņš šajā gadalaikā vairāk izjutīs nomāktību un skumjas, bet kopumā jutīsies apmierināts ar dzīvi. Tomēr ja cilvēkam ir subklīniska jeb neredzama depresija, tās smagums pastiprināsies. Klāt var nākt tādi simptomi kā nogurums un svara izmaiņas. Var pastiprināties trauksme un pasliktināties attiecības un darbspējas. 

Ja cilvēkam ir sezonālā depresija, tad visticamāk viņam ir depresija arī vasaras mēnešos. Vienkārši vasarā tā nav tik izteikta. 

Vasarā seratonīna līmenis smadzenēs ir augstāks visiem – gan laimīgajiem, gan depresīvajiem cilvēkiem. Un ziemā tas krītās visiem. Problēma ir tā, ka tie, kuriem ir sezonālā depresija vasarā laimes hormona līmenis ir jau uz riskantas robežas. Līdz ar to sezonālā depresija neparādās rudenī. Tad vienkārši pastiprinās esošā depresija, kas nav tikusi izārstēta. 

Depresijas simptomi

  1. Enerģijas trūkums, nogurums
  2. Grūtības koncentrēties, intereses trūkums
  3. Apetītes izmaiņas (palielināta vai samazināta)
  4. Vēlme izolēties no apkārtējiem
  5. Grūtības iemigt, pārlieku liela miegainība
  6. Mokošas domas
  7. Pārmērīgs raudulīgums

Kā to ārstēt?

  1. Simptomātiska terapija (noņem simptomus)
    1. Fototerapija
    2. Antidepresanti
    3. Medikamenti
  2. Etioloģiska terapija (noņem cēloni)
    1. Medicīniskā psihoterapija

Kā es varu mazināt rudens skumjas?

  1. Mēģini iziet pa dienu ārā vismaz uz dažām minūtēm. Dienas gaismas efekts palīdz.
  2. Pie darba galda vari nopirkt 10 000 luksu lampu (10000 lux light box), kas palīdzēs justies labāk
  3. Domā par diētu un ēdienu ko ēd. Visticamāk, ka ir nepieciešams papildus lietot D vitamīnu, omega-3 un Magniju+B6. Nepērc kompleksos vitamīnus, jo tajos vitamīna deva ir mazāka.
  4. Ej sportot – būtu labi vismaz 2 reizes nedēļā izkustēties, jo fiziskās aktivitātes palielina seratonīna līmeni asinīs.
  5. Ej uz grupiņām vai tiecies ar draugiem – sociālais atbalsts ir ļoti nozīmīgs

Kad man jāmeklē ārsta palīdzība?

 Ja skumjām pievienojas bezcerības sajūta un šie simptomi traucē normāli strādāt un uzturēt attiecības, tad vērsies pie ārsta-psihoterapeita uz konsultāciju. Iespējams, ir parādījusies depresija. Pavaicā arī par gaismas terapijas iespējamību.

CATEGORIES

AIZVĒRT