izvēle

Robežstāvokļa personības traucējumi – kas tie tādi

Robežstāvokļa personības traucējumi rodas, ja cilvēka psihes attīstība neveiksmīgi iziet vairākus etapus. Svarīgākie no tiem tiek izieti agrā bērnībā. Tomēr, ja bērna emocionālās vajadzības tikušas nepietiekami apmierinātas, tad psihes attīstība konkrērajā aspektā nenotiek un “iesprūst” noteiktā attīstības posmā.

Psihes attīstībā pa lielam var iedalīt trīs svarīgos etapus:

  1. Bāziskās drošības sajūtas attīstība no dzimšanas līdz 1.5 gadu vecumam
  2. Autonomijas attīstība 1.5-3g vecumā
  3. Iniciatīvas attīstība 3-6g vecumā

Ja šie attīstības posmi ir izieti veiksmīgi, tad parasti cilvēkam nav ievērojamu problēmu tālākos attīstības posmos, kas ir: identitātes veidošanās, attiecību veidošana, intimitātes veidošana, utml.

Robežstāvokļa personības attīstība

Robežstāvokļa personības struktūra ir normāls attīstības posms, kas bērnā manāms aptuveni 3-6 gadu vecumā. Tomēr, ja vecāki nemana un līdz ar to neapmierina bērna emocionālās vajadzības – pēc fiziskās un emocionālās drošības, mīlestības un aprūpes, tad bērnā veidojas iekšēja tukšuma sajūta, ko viņš pieaugot neapzināti mēģinās aizpildīt. šīs nepiepildītās vajadzības prasot piepildot citiem cilvēkiem, ko satiks dzīvē – draugiem, partnerim, kolēģiem, darba devējiem, utml. Tomēr šīs vajadzības citiem nav pienākums piepildīt un nav arī iespējams, ka viņi to spēs, tāpēc vienīgais veids kā nokļūt nākamajā psihes attīstības fāzē, ir darbs ilgtermiņa psihodinamiskajā psihoterapijā. Grāmatas, kursi u.c. lietas šajā gadījumā nelīdzēs, jo nepieciešams koriģēt pieredzi attiecībās. Tas ir tādēļ, ka ilgstoša aprūpes trūkuma rezultātā sāk notikt dziļas personības struktūras izmaiņas (deformācija), kuras ir ārkārtēji noturīgas.

Parasti šos traucējumus var manīt jau pusaudžu vecumā kā uzvedības traucējumi – nokļūšana nepatikšanās, kaušana, lamāšanās, smēķēšana, alkojola, narkotiku lietošana, depresivitāte, paškaitējoša uzvedība, pašnāvības mēģinājumi, izteiktas garastāvokļa svārstības un pārmērīgas, situācijai neatbilstošas, emocionālās reakcijas.

Kas raksturo rebežstāvokļa personību

Emociju un impulsu kontroles grūtības

Šīs grūtības izraisa problēmas attiecībās – cilvēks nav spējīgs veidot emocionāli drošu piesaisti ar citiem cilvēkiem. Vienkāršā valodā sakot – šie cilvēki mēdz uzvesties tik impulsīvi kā bērni. Problēmas arī slēpjas faktā, ka šie cilvēki bieži neapzinās, kā viņu uzvedība ietekmē apkārtējos, tādēļ nesaprot, kāpēc attiecības neveidojas kā vēlētos. Parasti ir drāmas, skandāli, vainīgi ir citi utml. Tā rezultātā citi no viņiem izvairās attiecību veidošanā un viņi mēdz vērsties pret sevi veidojot pašdestruktīvu uzvedību, piemēram, pārlieku lietojot alkoholu, medikamentus, iesaistoties riskantās seksuālās attiecībās bieži mainot partnerus, griza rokas u.c. Tas kalpo kā veids, lai atvieglotu savas emocionālās ciešanas, ar kurām šie cilvēki netiek galā.

Impulsīva uzvedība

8-10% cilvēku ar robežstāvokļa personības struktūru veic pašnāvību, bet vēl lielāks skaits mēģina to veikt. Bieži mēģinājums tiek veikts pēkšņa pašdestrukcijas impulsa iespaidā, ko cilvēks nespēj kontrolēt.

Melnbaltā domāšana

Cilvēkiem ar robežstāvokļa personības struktūru ir raksturīga melnbaltā domāšana, kas izpaužas ekstrēmi pozitīvos vai negatīvos spriedumos, pārliecībās un jūtās. Diemžēl, šī domāšanas tendence izpaužas un ietekmē praktiski visas dzīves jomas,- vienā mirklī cilvēka labvēlība pret sevi, otru vai situāciju var mainīties uz naidu un otrādi, kas cilvēka dzīvi un sevis izjūtu padara par ārkārtēji nestabilu un mokošu.

Robežstāvokļa traucējumi vai robežstāvokļa personība

Atkarībā no tā, cik izteiktas ir robežstāvokļa personības iezīmes, tās iedala dažādās smaguma pakāpēs. Ja iezīmes ir izteiktas, tad tos definē kā robežstāvokļa personības traucējumus.

Robežstāvokļa personības iezīmes

Labi funkcionējošs cilvēks ar robežstāvokļa personības struktūru salīdzinoši labi spēj iekļauties un funkcionēt sabiedrībā, strādāt, uzturēt draudzīgas un romantiskas attiecības, taču būtiskas grūtības viņam sagādā emocionālā nestabilitāte. Piemēram, pozitīvu un labvēlīgu attieksmi pret cilvēku pēkšņi var nomainīt dziļas naida jūtas, kas liek atteikties no solījumiem, atteikties no kopīgiem plāniem, teikt nepatīkamas lietas par cilvēku, pārtraukt attiecības pavisam.

Robežstāvokļa personības traucējumi

Izteiktu robežstāvokļa personības iezīmju gadījumā var teikt, ka persona ir vāji funkcionējoša. Šādā gadījumā cilvēkam var būt grūti iekļauties un funkcionēt sabiedrībā, saprast un ievērot sociālās un morālās normas, var būt izteiktas grūtības izvirzīt un sasniegt mērķus, kā arī ilgstoši strādāt vienā darbavietā. Līdz ar to, cilvēks bieži var nonākt situācijās, kuras liek izjust neveiksmi it visā ko tie dara. Vērojamas būtiskas grūtības analizēt situācijas un mācīties no kļūdām, tādējādi atkal un atkal nonāk situācijās, kuras beidzas ar neveiksmi.

Lai varētu runāt par iespējamiem robežstāvokļa personības traucējumiem, ir jābūt raksturīgiem vismaz 5 no zemāk uzskaitītajiem punktiem, kuriem ir noturīgu personības iezīmju daba: (DSM-5)

  • Ārkārtēji spēcīgas, nereti iracionālas bailes tikt atraidītam vai pamestam.
  • Tendence iesaistīties intensīvās, saspringtās, nestabilās, pat neveselīgās starppersonu attiecībās, kurās dominē idealizācija vai devalvācija (noniecināšana);
  • Identitātes difūzija (apjukums): uzkrītoša un traucējoša Es izjūtas neskaidrība, identitātes, seksuālās orientācijas, savu vajadzību, mērķu u.c. neskaidrība vai nestabilitāte.
  • Impulsivitāte kā minimums divās sfērās, kuras var raksturot kā pašdestruktīvas (alkohola, narkotiku, medikamentu, ēdiena u.c. pārmērīga lietošana, neizvēlība seksuālajos partneros, naudas pārmērīga tērēšana, riskanta automašīnas vadīšana u.c.
  • Suicidāla uzvedība, ķermeņa daļu griešana vai kropļošana, pašnāvības draudi un mēģinājumi.
  • Izteikta emociju labilitāte: Dziļas skumjas, paškritisms, trauksmainība, bailes, nedrošība. Satraukums par nepatīkamām situācijām pagātnē un bažas par nākotni, īpaši raksturīgas bailes zaudēt kontroli vai izšķīst. Emocijas ir ekstrēmas, taču reti kad ilgst ilgāk par dažām stundām.
  • Nepārejoša tukšuma sajūta.
  • Intensīvas, bieži vien, situācijai neatbilstošas dusmu/naidīguma izpausmes, kuras ir grūti kontrolējamas.
  • Stresa situācijās var būt vērojami paranoīdi vai disociatīvi simptomi.

Robežstāvokļa personības traucējumu ārstēšana

Ārstēšana balstās ilgtermiņa psihoterapijā (vidēji 4+ gadi), kas vērsta uz personības pārstrukturēšanu jeb korekciju. Ar psihoterapijas palīdzību ir iespējams būtiski samazināt traucējuma izpausmes, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti un starppersonu attiecības, tiek apgūti efektīvāki emociju vadības veidi, minimizētas paškaitnieciskās uzvedības tendences un stiprināta veselīgāka un reālāka sevis izjūta.

Medikamentoza ārstēšana tiek pielietota nevis paša traucējuma ārstēšanai, bet atsevišķu blakus saslimšanu ārstēšanai, kā, piemēram, depresijas, trauksmes, miega traucējumu u.c. Jebkurai medikamentozai ārstēšanai jānorit stingrā ārsta uzraudzībā dēļ augsta riska, ka medikamenti tiks izmantoti ļaunprātīgi vai pat tiks izmantoti pašnāvības veikšanai!

Vai šis raksts bija noderīgs?

AIZVĒRT
error: Content is protected !!