izvēle

Domāšanas aizspriedumi

Kognitīvajā psiholoģijā plaši ir zināma tēma, ko sauc par “Cognitive bias” jeb domāšanas aizpriedumiem. Tie ir mūsu pašu aizspriedumi, kas veidojušies pagātnes pieredzes rezultātā. Tie var būt palīdzoši, jo pateicoties tiem mēs esam spējīgi ātrāk pieņemt lēmumus. Bet, ja tie nav adaptīvi, tie var mums traucēt piepildīt mūsu dzīves mērķus un dzīvot patīkamu dzīvi.

Jebkurā emocionālā situācijā vienmēr ir vērts sev pavaicāt: “Vai mans lēmums nāk par labu man, manām attiecībām ar citiem un sabiedrībai?” Ja mēs atbildam noliedzoši, tad iespējams esam nonākuši savu aizspriedumu un domāšanas kļūdu varā.

Kā jau minēju, lai mēs spētu dzīvot kvalitatīvu un patīkamu dzīvi, svarīgi, lai mūsu domāšana un uztvere ir pēc iespējas mazāk “izkropļota”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mūsu uzskati ir pēc iespējas tuvāki realitātei. Piemēram, ja kāds mums iesaka uzlabot mūsu veikumu darbā, mēs to neuztveram kā kritiku vai to, ka neesam labi, bet gan kā lauku, kas paver iespējas izaugsmei. Tomēr, ja mēs vienmēr meklējam zemtekstus, kur tie nav, tad mēs savu dzīvi apgrūtinām. Mēs rezultātā jūtamies pazemoti un kritizēti tur, kur tas patiesībā nav noticis. Laika gaitā tas mūs demotivē un var novest pat līdz psihiskām saslimšanām.

Mums katram piemīt noteikti aizspriedumi. Ja mēs tos paši nemanām, tad nonākam to varā un tie sāk kontrolēt pār mūsu dzīvi. Gala rezultātā mēs domājam, ka liktenis vai kāds cits mistisks spēks ir mums radījis neveiksmes. Patiesībā tā ir mūsu uzvedība, kas radusies mūsu domāšanas kļūdu rezultātā. Pirmais solis lai to mainītu ir pamanīt to, ko neesam sevī iepriekš apzinājušies. To var izdarīt, ja mēs zinām, kam pievērst uzmanību. Tāpēc rakstā minēšu dažus domāšanas aizpriedumus.

Atmiņas aizspriedumi

  • Viegla pieejamība – ja nevaram izlemt, uz kuru veikalu vēlamies iet, tad aiziesim uz to, kas nesenāk bijis mūsu atmiņā, piemēram, uz to, kuru redzējām reklāmā
  • Falšās atmiņas – mēs jaucam mūsu iztēli ar mūsu atmiņām. Mūsu atmiņas patiesībā ir mainīgas, jo pēc pāris gadiem tās ir tikai 50% patiesas un atlikušos 50% no tām veido mūsu fantāzijas par tām.
  • Enkurveida efekts – uztvert informāciju salīdzinot ar pirmo avotu, piemēram, ja sākotnējā mašīnas cena ir 10’000, tad jebkas zem tās mums šķiet izdevīgs piedāvājums.

Sociālie aizspriedumi

  • Citu nosodīšana pēc uzvedības – ja kāds kolēģis darbu nokavē par 5 minūtēm, viņš ir slinks, bet, ja mēs paši nokavējam, tad mums tā vienkārši gadījās.
  • Vainas neuzņemšanās – savās neveiksmēs vainojam apkārtējos apstākļus nevis mūsu pašu rīcību.
  • “Savējie” – mums labāk patīk cilvēki, kas pieder mūsu grupai ar līdzīgām interesēm, tāpēc uzskatam viņus par labākiem cilvēkiem
  • Bandwagon efekts – ja lielākā daļa no mūsu grupas piekrīt noteiktam uzskatam, tad mēs arī tam visticamāk piekritisim, pat ja tas nesaskan ar realitāti.
  • Grupas instinkts – lai pielāgotos grupai un mazinātu konfliktus, mēs pieņemam neracionālus lēmumus.
  • Halo efekts – ja pamanām vienu pozitīvu vai negatīvu īpašību otrā cilvēkā, tad mums šķiet, ka viss pārējais, ko šis cilvēks darīs ir vai nu tikai pozitīvs, vai tikai negatīvs. Šī iemesla dēļ pirmais iespaids par cilvēku veido priekšstatu par viņu kā personību, pat tad, ja tas var nebūt patiess.
  • Grupas homogenitāte – dalot cilvēkus grupās, mēs ticam, ka viņi visi ir vienādi. Piemēram, visi nevakcinētie ir neizglītoti cilvēki vai visiem celtniekiem ir problēmas ar alkoholu.
  • Stereotipi – mums ir gaidas, ka cilvēks, kuram ir noteikta profesija vai statuss uzvedīsies mums vēlamā veidā pat tad, ja mums nav nekāda informācija par viņu kā indivīdu.
  • Iniciatīvas (ne)uzņemšanās – jo vairāk cilvēki ir apkārt, jo mazāka iespēja, ka kāds uzņemsies iniciatīvu vai atbildību. Piemēram, ir lielāka iespēja, ka palīdzēsim izsaukt ātro palīdzību uz ielas cietušam cilvēkam, ja mums apkārt nebūs bariņš cilvēku. Ja apkārt būs daudz cilvēku, mēs cerēsim, ka atbildību/iniciatīvu uzņemsies kāds cits.
  • Dots devējam atdodas – mums ir tendence otram “atdot” to pašu, ko esam saņēmuši no viņiem, piemēram, ja kāds mums ir palīdzējis, lielāka iespēja, ka vēlēsimies viņam atmaksāt ar palīdzību.

Uzskatu aizspriedumi

  • “To taču jebkurš saprot” – doma, ka katram ir tāds pats zināšanu un pieredzes līmenis kā mums, tāpēc mēs nosodām viņu par viņa nezināšanu vai citādo rīcību.
  • Uzmanības centrs – mums šķiet, ka citi pievērsīs uzmanību mūsu trūkumiem tikpat skrupulozi, kā to darām mēs, lai gan patiesībā citiem var būt pat vienalga par to. Tādēļ rodas bailes no uzstāšanās.
  • Karma” – cilvēkam ir tendence domāt, ka pasaule ir taisnīga, tāpēc mums šķiet, ka ar cilvēkiem notiek kas slikts tikai tāpēc, ka viņš to ir pelnījis.
  • “Barnum” efekts – mēs kategorizējam cilvēkus pārlieku lielās kategorijās un izdarām secinājumus par viņiem balstoties pēc tiem. Piemēram, viņš ir nejauks tāpēc, ka ir skorpions pēc horoskopa (lai gan iespējams pie vainas ir pagātnes pieredzes un traumas)
  • Dana-Krūgera efekts – jo mazāk mēs zinām, jo pārliecinātāki mēs esam par savas pārliecības un zināšanu patiesumu. Šeit piemērs ir cilvēki, kas nav speciālisti, bet uzskata, ka ir gudrāki par citiem vai uzspiež savu viedokli vai padomus.
  • Ticēšana autoritātēm – ja mēs kādu uztveram par autoritāti, tad lielāka iespējamība, ka mēs ticēsim šiem cilvēkiem pat tad, ja viņi mums teiks aplamu informāciju.
  • Uzskatu ierāmēšana – viena informācija var tikt pasniegta dažādās emocionālās manierēs. Piemēram, ir atšķirība, vai mums saka: “Sportists ieguva augstvērtīgo 8. vietu pasaules čempionātā” vai arī “Sportists finālā palika pēdējā 8. vietā”
  • IKEA efekts – līdzīgi kā ir veikalos IKEA, kuru mēbeles liela daļa no mums saliekam paši – mēs vairāk pieķersimies lietām, kuras paši esam izveidojuši nevis samaksājuši par to kādam citam.
  • Optimisma vai pesimisma pārliecība – cilvēks ir nevis reāls, bet pārlieku optimistisks/pesimistisks par iznākumiem. Piemēram, “viss izdosies” vai “nekad man šis nesanāks”.
  • Kopsakarību ilūzija – tendence redzēt kopsakarības nesavienojamās lietās. Piemēram, ja cilvēkam ir iekodis suns, viņš sāk baidīties no visiem suņiem un saka ka suņi ir agresīvi. Vai skatīties uz mākoni un domāt, ka apkārt ir mīlestība, jo tas ieņēmis sirsniņas formu.
  • Apstiprināšana – mums ir tendence ieklausīties tikai tajos viedokļos, kas apstiprina mūsu uzskatus. Ja kāds runā pretēji mūsu pasaules uzskatiem, ir jāpieliek lielas pūles lai viņos ieklausītos.
  • Strausa efekts – tendence ignorēt negatīvo informāciju (kā strauss, kas iebāž galvu zemē). Piemēram ignorēt to, ka mūsu izdarītā izvēle varētu kaitēt mums vai apkārtējiem. Vai arī doma, ka kāds konkrēts bīstams notikums mūs neskars
  • Vērtēt pēc iznākuma, ne rīcības – tādēļ, ka vienu reizi paveicās, domāt, ka kopumā mūsu rīcība bija prātīga. Piemēram, ja vienreiz laimējam naudu azartspēlēs, tad uzskatām, ka tās spēlēt nav kaitīgi mums.
  • Pārmērīga pārliecība – kad vērtējam savas prasmes pārāk augstu, tad mēs nereti uzņemamies lielākus riskus, kas mums var kaitēt. Neizvērtējot savas limitācijas mēs varam pat apdraudēt sevi.
  • Placebo – Ticība, ka kādām zālēm būs vai nebūs noteikts efekts. Ja mēs ticam mūsu ārstēšanai, lielāka iespēja, ka tā nostrādās. Bieži izmantots medicīnas pētījumos.
  • Izdzīvošanas pārliecība – mēs paļaujamies tikai uz veiksmes stāstiem uzskatot, ka tie atspoguļo visus, piemēram, mums šķiet, ka ir vieglāk būt uzņēmējam, jo neesam dzirdējuši par tiem, kuriem tas nav izdevies, lai gan šie cilvēki patiesībā ir daudz.

Aklie punkti – mēs paši neredzam savas personības ēnas puses, tās labāk redz apkārtējie. Tāpēc vērts ieklausīties arī tuviniekos, draugos vai speciālistā pat tad, ja šie fakti nav mums komplimentējoši. Protams, vērtīgi, ja otrs mūsu aklos punktus atklāj cieņpilnā jeb nepazemojošā veidā.

Vai atpazini sevi kādā no šiem piemēriem? Tas nav nekas slikts, jo daudzi šie aizspriedumi mums palīdz. Nozīmīgi atcerēties, ka domāšanas aizspriedumi nav domāšanas kļūdas. Domāšanas aizspriedumi ir normāla parādība jebkuram cilvēkam un tajos nonākt ik pa laikam ir pilnīgi normāli. Ja tie sāk traucēt piepildīt dzīves mērķus, justies labi un mierīgi ikdienā vai traucē veidot patīkamas attiecības, tad vērts tos analizēt pie psihoterapeita.

Vai šis raksts bija noderīgs?

Nopērc man grāmatu, ja Tev šis saturs noder

Nopērc man grāmatu

AIZVĒRT
error: Content is protected !!