Kas ir robežas attiecībās?
Katram cilvēkam ir sava iekšējā pasaule, kas ietver viņa jūtas, domas un uzvedības veidus. Mums katram ir arī tiesības lemt par to, kas notiek mūsu iekšējā pasaulē.
Emocionālās jeb attiecību robežas var vieglāk saprast, ja tās salīdzinām ar fiziskām robežām – mums katram ir sava dzīvesvieta (māja vai dzīvoklis), kuru mēs iekārtojam pēc savas labpatikas. Tā ir mūsu personīgā telpa, un mēs nevēlamies, lai kāds cits to pārveido bez mūsu atļaujas.
Gandrīz katram ir skaidrs, ka nav pieklājīgi kāpt pāri svešas mājas žogam, ielauzties tās teritorijā un to pārveidot pēc sava prāta. Tomēr ne vienmēr katram ir skaidrs, ka neprasītu padomu došana, mācīšana kā pareizi dzīvi dzīvot, kā mums justies un uzvesties ir tāda pati robežu pārkāpšana kā ielausties svešā privātīpašumā.
Lai gan robežas mūsu mājās ir fiziskas, tātad skaidri redzamas, emocionālās jeb attiecību robežas parasti noteikt ir grūtāk, jo tajās ir neredzama sadalījuma vieta starp mums un otru. Emocionālās jeb attiecību robežas ietver:
- manas domas — otra domas
- mans ķermenis — otra ķermenis
- manas jūtas — otra jūtas
- mana uzvedība — otra uzvedība
Kur rodas neveselīgas robežas un kādi ir to veidi?
Pārsvarā neveselīgas robežas sastopamas ģimenēs, kurās ir emocionāla, fiziska vardarbība vai arī kāds no aprūpētājiem slimo ar kādu psihisku saslimšanu tajā skaitā vielu atkarībām.
Neveselīgas robežas ir vai nu tādas, kas ir vai nu pārlieku rigidas jeb stingras vai arī tādas, kas ir pārlieku izplūdušas jeb neesošas
Stingras robežas
Kad bērns rīkojas vecākiem neērtā veidā, viņam mīlestība tiek liegta. Tātad – ja bērns vēlas gūt mīlestību no vecākiem, viņam jābūt vecākam ērtam un labam, jāizpilda viņu nosacījumi. Mīlestību viņš saņem tikai izpildot konkrētus nosacījumus. Mīlestība citos gadījumos netiek izrādīta vai tā netiek izrādīta vispār.
Bērns šajā ģimenē iemācās, ka:
- viņš nedrīkst uzvesties brīvi – kā viņš vēlas. Visam ir konkrēti noteikumi un nosacījumi.
- viņš nedrīkst teikt “nē”
- savas vajadzības nepieciešams atstāt novārtā pildot citu cilvēku prasības vai gaidas.
Izplūdušas robežas
Raksturīga ģimenēs, kurās ir hiperaprūpe – bērnam tiek liegta iespēja pieļaut kļūdas, pašam tās atpazīt, mācīties no tām un labot tās.
Piemēram, ja ģimenē vecāki bieži teikuši:
- “Es izdarīšu tavā vietā”
- “Tev jādara, kā es saku, jo esmu tava mamma”
- “Tu nedrīksti tā domāt/justies”
Augot šādā ģimenē cilvēks visticamāk turpinās noliegt savas vajadzības, emocijas un turpinās gaidīt, ka kāds cits vadīs viņu dzīvi sakot kā viņiem domāt, justies vai uzvesties.
Veselīgas robežas un pašcieņa
Tas, vai spējam veselīgi novilkt robežas arī atkarīgs no tā, vai cienām sevi. Cilvēks ar labu pašcieņu:
- zina, kādā veidā ar viņu runāt ir pieņemami
- zina, kādā veidā pret viņu drīkst vai nedrīkst uzvesties
- ir pārliecināts, ka drīkst otram darīt zināmu, kas viņa uzvedībā šķiet nepieņemams vai kas sāpina
Kādēļ vajadzīgas veselīgas robežas?
Tās mūs pasargā no situācijas, kad iekļūsim attiecībās, kas būs vardarbīgas vai izmantojošas, jo mēs jau sākotnēji šādu izturēšanos pret sevi nepieļausim un šīs attiecības pārtrauksim, ja otrs turpinās ignorēt mūsu vēlmes un vajadzības. Veselīgā gadījumā mēs uzreiz šīs situācijas sajutīsim, jo ņemsim vērā savas dusmas, bailes, trauksmi, kaunu un citas jūtas, kas signalizēs, ka šobrīd otrs pārkāpj mūsu robežas. Ja mūsu robežu izjūta nav veselīga, tad šīs emocijas mēs sevī ignorēsim.
Veselīgas robežas dod drošības sajūtu, kas rada spēju sevi un savas intereses aizstāvēt.
Veselīgas robežas dod mums arī empātijas spējas, kas nodrošina, ka cieņpilni izturamies arī pret citiem, nenodarot viņiem pāri.
Tā kā spēja aizstāvēt sevi un empātija dod iespēju veidot patīkamas jeb veselīgas attiecības, veselīgu robežu prasmes mums samazina risku saslimt ar psihiskām saslimšanām.
Kā iemācīties veselīgas robežas
Vispirms ir nepieciešams atpazīt situācijas, kad mūsu robežas tiek pārkāptas. Tā kā lielākā daļa cilvēku, kuriem ir problēmas ar robežām nemaz šīs situācijas nemana, ir nepieciešama profesionāļa palīdzība jeb psihoterapijas kurss, kurā tiek atjaunots mūsu “emocionālais jūtīgums” jeb spēja atpazīt, kad mūsu robežas tiek pārkāptas un trenēta prasme tās veselīgi aizstāvēt.
“Man ir tiesības atteikt.” “Man ir tiesības būt neērtam citiem, just un gribēt.” “Man ir tiesības uz savu privāto telpu un ķermeni.” – Šīs ir pirmās pārliecības, ko vēlams sevī nostiprināt, lai gūtu spēju novilkt veselīgas robežas.
Lai veicas.
