MENU
  • Es strādāju par pārlieku zemu atalgojumu
  • Es uzskatu, ka neesmu pietiekami glīts / glīta un man nav iemesls citiem patikt
  • Man personība nav nekas īpašs

Šīs un daudzas citas domas skrien pār galvu cilvēkiem, kuri sevi nenovērtē pietiekami. Un visinteresantākais ir fakts, ka viņi bieži vien nemainīs savu pašvērtējumu pēc tam, kad kāds draugs vai paziņa pateiks: “Sāc sevi novērtēt beidzot. ” Ja cilvēkam ir pārlieku zems pašvērtējums, tā labošana nevar notikt dienas vai nedēļas laikā – tas ir vairāku gadu ilgs process, jo ir jāmaina zemapziņa. Ar apziņu vien nepietiks.

Kur rodas zema pašapziņa?

Bērnībā

Ja vecākiem ir zems pašvērtējums, bērns to nokopēs. Vienkārši. Copy –> Paste princips darbojas ne tikai datorā, bet arī mūsu neironu sistēmās smadzenēs. Sevis vērtējumu jeb pašapziņu iemāca galvenokārt mūsu vecāki. Ja cilvēki apzinātos, cik milzīga atbildība ir radīt un audzināt bērnu, tad šajā pasaulē dzimtu daudz retāk, jo bērni nokopē ne tikai vecāku gēnus, bet arī uzvedības modeļus.

Smadzenes ir sociāls orgāns, kas nemitīgi nodarbojas ar interesantu procesu, ko sauc par internalizāciju – balsis, ko dzirdam ārēji, mēs sākam dzirdēt iekšēji. Ja vecāki bērnībā ir teikuši bērnam – tu esi foršs un labs, tad bērns izaug sev iekšējā balsī šo atgādinot. Bet ne visiem gadās piedzīvot tādu laimi. Ir daļa cilvēku, kam vecāki nemitīgi atgādina, ka viņi nav pietiekami labi – ar to vien pietiek, lai ciestu cilvēka psihe un pašvērtējums.

Pieaugušo vecumā

Pašapziņas problēmas var rasties arī pieaugušo vecumā – bieži tas notiek sākot mācīties jaunu jomu vai strādājot jaunā darba vietā vai jomā, jo tu vēl neko nezini un pieredzes nav. Šajā gadījumā ir ļoti svarīgi, lai mums būtu pretīmnākoši un saprotoši skolotāji. Labs skolotājs ir kā labs vecāks – viņš ir pacietīgs un nesodīs tevi par katru neveiksmi. Diemžēl bieži nākas sastapties ar neprofesionāliem skolotājiem, kas mācību sākumā turpinās atgādināt, cik dumjš cilvēks esi. Tieši šis sasvārsta cilvēka pašvērtējumu.

Ja cilvēks nonāk vidē, kurā viņam nemitīgi atgādina, cik viņš ir slikts, dumjš vai nepietiekami labs, viņa pašvērtējums kā likums cietīs.

Ko darīt, lai uzlabotu pašapziņu?

Šis ir jautājums, ko cilvēki terapijā uzdod ļoti bieži. Atbilde nav viennozīmīga, jo katrs esam citādāks, bet tehnikas ir dažādas sākot ar visbanālāko tehniku, kur spogulī sev skatoties acīs saki komplimentus, cik brīnišķīgs cilvēks esi, līdz to “internalizē” un beidzot notici tam. Tas strādā, bet ne visiem.

Beigt sevi salīdzināt izvēloties nepamanīt nepatīkamo daļu citu cilvēku dzīvēs – tas ir ļoti svarīgi. Protams, ka citi mums sākotnēji rādīs tikai labo sevī, līdz mēs viņus pietiekami iepazīsim. Bet pirms tam gribēsies idealizēt. No citu cilvēku idealizācijas vajadzētu atbrīvoties pēc iespējas ātrāk.

Ir jābūt ļoti vērīgam un jāsāk saskatīt – kas ir tie cilvēki, notikumi, lietas, kas mūsu pašapziņu grauj? Ja tās atrodi, tad tās ir jāatrisina. Vienā rakstā visas metodes aprakstīt nav iespējams un nepieciešams, tāpēc to labāk pārrunāt ar psihoterapeitu, kā ar to tikt galā.

Ir daudz dažādu veidu un tehniku pašapziņas stiprināšanai, bet visiem veidiem ir viens un tas pats pamatprincips – apbrīnot sevi būt pateicīgam par to, kas mums dzīvē ir dots. Tā ir veselīga narcisma attīstīšana, kas nepieciešama. Un tur nu katram tas veids ir individuāls.

Lai izprastu sevi labāk, kā to attīstīt, būtu rekomendējams vērsties pie ārsta psihoterapeita.

CATEGORIES

AIZVĒRT