izvēle

Esmu pārāk emocionāls cilvēks. Kādēļ?

Emocijas bioķīmiskā reakcija ilgst 90 sekundes. Tas nozīmē, ka ilgākas emocionālās reakcijas ir cilvēka izvēle vai ieradums.

90 sekundēs var izjust, kā ķermenis reaģē uz emociju līdz tā pakāpeniski pazūd.

Ja pēc 90 sekundēm joprojām ir bailes, dusmas u.t.t., ir jāvēro domas, kuras nāk prātā – tās no jauna stimulē emocionālās reakcijas ķēdi, kā rezultātā atkārtoti tiek izjusta emocijas fizioloģiskā reakcija.

Domas, īpaši negatīvās domas, atkārtoti stimulē emocionālo reakciju un tā iemesla dēļ tā var ieilgt dienām, mēnešiem vai gadiem.

Kādēļ esmu pārāk emocionāls cilvēks?

Iespējams ir kādas nepārstrādātas sajūtas, kas nāk no pagātnes pieredzēm un nepiepildītajām vajadzībām?

Jāatceras, ka lomu spēlē arī saucamie biopsihosociālie faktori. Katrs no tiem spēlē lomu tajā, kā mēs reaģējam uz emocionālām situācijām.

Gēni

Mums katram ir iedzimts temperaments, kas ir bioloģiski noteikts. Tas neapšaubāmi ietekmē to, cik spēcīgi, reaktīvi un kā reaģējam uz savām emocijām.

Vecums un dzimums

Ir noteiktas īpatnības arī vecuma un dzimuma sadalījumā. Ja ir runa par psihiski veselu indivīdu, tad gados vecāki cilvēks reaģē mierīgāk uz emocionālu situāciju.

Arī dzimums spēlē savu lomu, jo vīriešiem ir ~10 reizes augstāks testosterona līmenis, kas veicina agresīvāku uzvedību. Lomu spēlē arī dzimuma kulturālās normas, piemēram, “vīrieši neraud” vai “kārtīga sieviete nedusmojas” pieņēmumi.

Atmiņa un mācīšanās prasmes

Cilvēkiem piemīt dažādas spējas attiecībā uz jaunu iemaņu mācīšanos. Ir tādi, kuriem ir labāka atmiņa un ir tādi, kuriem tā nav tik laba un mācības padodas grūtāk.

Emociju regulācijas procesā ir ļoti nozīmīgi mācēt pieslēgt atmiņu un loģisko domāšanu. Tie, kuriem tas nepadodas tik viegli parasti ir nepieciešams ilgāks mācību process šajā prasmē.

Emociju pārvarēšanas (coping) prasmes

Cilvēks, kurš ir attīstījis veselīgas coping prasmes nereti vieglāk tiek galā ar emocionālām situācijām. Ja alkohols, narkotiskās vielas, pārēšanās, iepirkšanās, darbaholisms vai citas neveselīgas atkarības tiek izmantotas veids, kā tikt galā ae emocijām, tad pamata problēma netiek atrisināta.

Uzekati un attieksme

Nereti ģimenē vai dzīves laikā cilvēks ir attīstījis savai izdzīvošanai nepieciešamos uzskatus, kas šajā dzīves posmā ir novecojoši un nereti traucē veiksmīgi pārvarēt emocionālas situācijas. Šos izskatus parasti koriģē psihoterpijā ar kognitīvi biheiviorālās terapijas metodēm

Pagātnes pieredze vai trauma

Parasti, kad cilvēki ir pārlieku jūtīgi, viņi reaģē ar dusmām, skumjām vai trauksmi. Ja konkrētā emocija nepāriet pēc tam, kad situācija ir norimusi, tas nozīmē, ka atmiņā mīt kāda apzināta vai neapzināta pagātnes pieredze, kas šo konkrēto emociju uztur.

Distress

Distress jeb emocionāli nepatīkama trauksmes sajūta pastiprina emocionālās reakcijas iespējamību. Tieši trauksmainie cilvēki biežāk reaģēs pārlieku emocionāli. Tāpēc ļoti svarīgi pārliecināties, vai šī reakcija nav trauksmes traucējumusimptoms.

Domas un uzskati

Mūsu interpretācija par to, kā mēs uztveram situāciju, ietekmē mūsu jūtas. Ja emocionālā disregulācija sakņojas agrīnā traumā, dažas emocijas var šķist pārāk mokošas un ar tām ir grūti tikt galā paša spēkiem. Ja ir vēlme mainīt to, kā jūtamies, jāsāk ar savu domu un uzskatu apzināšanos.

Komunikācijas prasmes

Diemžēl ļoti daudziem ģimenē neiemāca cieņpilni komunicēt. Tas cilvēkam izraisa daudz nepatīkamas emocionālas attiecību pieredzes nākotnē. Tāpēc psihoterpijā nereti komunikācijas prasmju attīstīšana ir viens no centrālajiem elementiem.

Attiecību kvalitāte un citu atbalsts

Ja cilvēkam nav tuvumā emocionāli atbalstošas attiecības un cilvēki, kas ļauj justies saprastam un sajustam, tad pamata vajadzības nav apmierinātas un tas var rezultēties pēkšņos “emocionālos izvirdumos”. Atbalstošas attiecības ir ļoti nozīmīgas lai tiktu galā ar savu emocionalitāti.

Kultūra un ekonomiskais stāvoklis

Emociju izpausmes normas katrā kultūrvidē ir atšķirīgas, tāpēc tas ietekmēs to, kā katrs cilvēks uzvedās.

Ekonomiskais stāvoklis izteikti ietekmē emocionālo labsajūtu – naudas trūkums rada trauksmi, var būt riska faktors psihisko traucējumu attīstībai.

Kādēļ ir ieteicams šo mainīt?

Atkārtotas, pastāvīgas nepatīkamas emocijas, kas izraisa ciešanas, pasliktina attiecības, ietekmē darbu, skolu vai citas svarīgas jomas, apdraud mentālās veselības stāvokli un oazemina dzīves kvalitāti.

Kā to mainīt?

Dažkārt cilvēkiem ir grūtības aprakstīt savas emocijas vai bailes tām piekļūt, tāpēc cilvēki mēdz pārāk intelektualizēt par tām vai tās noliegt vai jebkādā citā veidā slēpt. Bet bez emociju apzināšanās un drosmes tām piekļūt ir grūti atrisināt pamata problēmu.

Apzinātība var būt labs rīks, kas palīdz pievērsties savām emocijām. To var trenēt koncentrējot savu uzmanību uz iekšējiem procesiem un šī brīža pieredzi. Tas dod iespēju novērot un pieņemt savas emocijas, nevis mēģināt izvairīties no tām vai tās intelektualizēt

Psihoterapija ir visefektīvākais rīks, lai stabilizētu savu garastāvokli. Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir īstermiņa terapija, kas ir fokusēta tieši uz domu un uzskatu maiņu. Bet, ja ir vēlme ielūkoties dziļāk un risināt pagātnes traumas, tad palīdzoša būs ilgtermiņa psihodinamiskā psihoterapija (PD). Nav izslēgts, ka nereti var apvienot abu terapiju prakses pie terapeita, kas ir apmācīts abās no tām.

Vai šis raksts bija noderīgs?

AIZVĒRT
error: Content is protected !!