Par neauglību dēvē situāciju, kad pārī grūtniecība neiestājās pēc 24 mēnešu ilgiem mēģinājumiem.

Vārds “neauglība” skan mazliet biedējoši, bet lielāko daļu gadījumos cilvēkiem ir nevis pilnīga neauglība, bet samazināta auglība konkrētajā dzīves posmā. Nozīmīgi atcerēties, ka neauglība nav tikai medicīniska, tā ir arī psiholoģiska problēma. Līdz ar to, auglības grūtību risināšanā nepieciešams gan medicīnisks, gan emocionāls atbalsts.

Izzinot neauglības psihoemocionālos iemeslus, nereti jāpārskata arī pagātne, emocijas un dzīves uzskati.

Neauglība mūsdienās

Neauglības problēmas aktualitāte katru gadu aizvien pieaug, jo sievietes izvēlās dzemdēt aizvien vēlākā vecumā. Neauglība sastopama 10-15% no visiem pāriem – tātad aptuveni katram 12. pārim ir problēmas ar bērniņa ieņemšanu. Šīs statistikas zināšana nereti palīdz apzināties, ka Tu neesi viens ar šo sāpi.

Neauglības iemesli:

Medicīniskie iemesli

• Seksuāli transmisīvo slimību sekas – dažu slimību gadījumā rodas saaugumi, kas bloķē ceļu olšūnai pa olvadu nokļūt dzemdē
• Nepietiekams ķermeņa masas indekss (ĶMI) – parasti tās ir anoreksijas vai bulīmijas pacientes, kas pamatā slimo ar ēšanas traucējumiem.
• Pārāk liels ĶMI – bieži tā dēļ veidojas cistas olnīcās, kura pamata iemesls ir emocionālā ēšana.

Psihoemocionālie iemesli

Medicīniski neizskaidrojams iemesls jeb psihogēna (psiholoģiska) neauglība- to izraisa emocionālas problēmas. Mūsu psihe un sociālā vide (darbs un attiecības, kurās esam) apkārt var pazemināt auglību – tas arī ir pierādīts vairākos pētījumos. Tas nozīmē, ka abiem partneriem ar veselību viss ir kārtībā, bet bērniņu ieņemt neizdodas. Un iemeslu tai pašu spēkiem nav viegli atrast. Tas slēpjas dziļi zemapziņā. Un, iespējams, cilvēkam nav ne mazākās nojausmas, kas tas varētu būt.

• Ģeneralizēta trauksme: pētījumā ar 11’000 dalībniecēm atklāja, ka tām sievietēm, kurām ir ģeneralizētas trauksmes traucējumi, ir zemāka auglība.
• Hronisks stress: izpētīts, ka grūtniecība iestājas retāk sievietēm ar hronisku stresu

Kas visbiežāk rada pārlieku lielo trauksmi:

• Grūtības pieņemt sevi
• Attiecību sarežģījumi ar partneri vai vecākiem – īpaši sarežģīti ir ja ir pārāk ciešas attiecības ar savu māti.
• Iepriekš piedzīvoti bērniņa zaudējumi, aborti.
• Traumatiski notikumi, piemēram, šķiršanās, tuvinieka nāve.
• Saspringums no “gribēšanas kļūt par māti” – ja ir vēlme visu kontrolēt un ir grūti ļauties savai bezspēcībai, tas rada saspringumu organismā. Sievietes organismam ir jābūt atslābušam, lai tas spētu ieņemt bērnu. Problēma ir faktā, ka šis saspringums ir neapzināts. Tieši ar psihoterapiju ir iespējams šos zemapziņas procesus pacelt apziņā un atrisināt tos.
• Iekšēja vēlme neradīt bērnu – ja bērnu sieviete vēlas radīt ārēja spiediena dēļ.

Lai sievietei kļūtu par māti, viņai ir jāiejūtas mātes lomā jau pirms grūtniecības saprotot, kas tas īsti ir un pierodot pie tā. Tieši šī iemesla dēļ bieži vien sievietēm izdodas palikt stāvoklī pēc tam, kad jau ģimenē kāds ir adoptēts- vai nu ir paņemts sunītis, kaķītis vai arī ir adoptēts bērns. Tas viss notiek tikai tādēļ, ka sieviete atslābst no domas, ka “vajag bērnu” un vienkārši ļaujas plūsmai.

Emocijas pārī neauglības brīdī – kādas psiholoģiskas sekas tā rada

Ja pārim neizdodas ieņemt grūtniecību, rodas stress, dusmas, depresija, attiecību problēmas, mazvērtības sajūta, kauns, vaina un problēmas seksuālajā dzīvē. Bieži vien šie pāri šķirās (jo īpaši, ja piedzīvots aborts vai priekšlaicīgas dzemdības) un līdz ar to pievienojas sēras un skumjas. Ja sieviete piedzīvo neveiksmīgu IVF, ir lielāks risks depresijai

Piedzīvojot šīs izjūtas, sieviete vai pāris var nonākt tādā kā apburtā lokā no kura grūti izkļūt – piemēram, jo lielāka mazvērtības izjūta, jo grūtāk palikt stāvoklī, jo grūtāk palikt stāvoklī, jo lielāka mazvērtība utt.

Ja ir neauglība, tad parasti trauksmi kāpina arī citi faktori:

• auglīgi draugi, radi
• neauglības ārstēšana un ar to saistītā darba neapmeklēšana
• katru mēnesi piedzīvotās sēras par to, ka grūtniecība nav iestājusies
• grūtības komunicēt ar partneri
• seksuālo attiecību kvalitātes izmaiņas
• kauns par savu neauglību u.c.

Neauglības ārstēšana

Parasti pāri, kuriem ir jāārstē neauglību jau ir pilni trauksmes, viņiem var būt arī depresija. Ir pierādīts, ka pārlieku liels emocionālais stress paaugstina neauglības iespējamību, tāpēc ir ļoti svarīgi to pēc iespējas mazināt.

Ar mūsdienu medicīnas metodēm ir 40% iespēja pārim tikt pie mazuļa ar jau 1. mēģinājumu. Tomēr, ja šis mēģinājums ir neveiksmīgs, tad pastiprinās emocionālās grūtības pārī un tieši šī iemesla dēļ viņi ārstēšanos pārtrauc.

Lai gūtu emocionālo atbalstu šajā grūtajā dzīves brīdī, var noderēt psihoterpija – tā palīdz izrunāt sāpīgās jūtas, par kurām partneriem runāt ir grūti emocionālās spriedzes dēļ. Tā palīdz samierināties ar esošo situāciju, kas mazina lieko stresu.

Kas notiek psihoterapijā

Psihoterapija ir telpa, kurā var nonākt kontaktā ar savām patiesajām jūtām, no kurām gribējās slēpties, jo tās izjust šķita pārāk nomācoši un smagi. Lai gan psihoterapija negarantē grūtniecības iestāšanos, tā palīdzēs izsērot traumatiskās pieredzes, lai cilvēks nonāktu kontaktā ar savu veselo saprātu jeb loģisko domāšanu lai izdarītu apzinātas izvēles, kas palīdzēs sasniegt savus dzīves mērķus.

Vizīšu skaits var atšķirties atkarībā no individuālajiem faktoriem. Jo ilgāka terapija, jo vairāk var iedziļināties problēmas saknē, pētīt sevi un savas attiecības un pārstrādāt traumu – tas rada noturīgāku terapijas efektu.

1.-4. vizītē (1 mēneša laikā):

• izglītošana par neauglības ārstēšanas procesu, ja nepieciešams;
• krīzes intervence – lai mazinātu trauksmi un palīdzētu pārvaldīt tās pārvarēšanas stratēģijas;
• emociju izpausmes veicināšana;
• attiecību padomi.
• emocionālais atbalsts

10-40 vizīšu laikā (1 gada laikā):

• emocionālo grūtību cēloņa identificēšana;
• iemācīties pieņemt savu ķermeni, iemīlēt to;
• pašvērtības sajūtas stabilizēšana.
• savu iekšējo konfliktu izpratne
• pāru attiecību uzlabošanās
• dzīves kvalitātes uzlabošanās

40-80 vizīšu laikā (2 gadu laikā):

• pārstrādāt pagātnes un iespējams pat paaudžu traumas (piemēram, konfliktējošas, sarežģītas attiecības ar māti)
• nedrošības mazināšana attiecībās – drošas piesaistes veidošana