Par psihoterapiju
Emocionāli vesels cilvēks ir patīkams, veselīgs, veiksmīgs un apmierināts ar dzīvi. Tomēr, ja mēs tādi neesam, tas nebūt nenozīmē, ka esam nolemti nelaimīgai dzīvei. Tas nozīmē, ka mums nepieciešams apgūt konkrētas prasmes. Visefektīvākais veids, kur to var apgūt, ir psihoterapija. Vēlme risināt savas iekšējās problēmas drīzāk liecina par psihisku veselību, nevis slimību un psihoterapija vismaz reizi dzīvē būtu ieteicama ikvienam no mums.
Kur var palīdzēt psihoterapija
Psihoterapijas formas
Individuālā terapija
Visbiežākā psihoterapijas forma - tās laikā kabinetā ir divi cilvēki. Vispiemērotākā forma īslaicīgai vai ilgstošai terapijai personīgo emocionālo problēmu risināšanā.
Pāru un ģimenes terapija
Ja pāru attiecībās ir jautājumi, ko partneri nespēj izrunāt divatā, jo raisās asas un neproduktīvas diskusijas, vai arī ir jautājumi, par kuriem nevar saņemties runāt, tad pāru terapija ir piemērots līdzeklis, lai šīs attiecības padarītu harmoniskākas. Ģimenes terapeits terapijas laikā strādā ar visu ģimeni. Psihoterapijas laikā ģimene tiek izprasta kā sistēma un tiek meklēti risinājumi, kā uzlabot komunikāciju ģimenes locekļu vidū, lai visi justos labāk.
Grupu terapija
Grupas terapijā parasti atrodas 5-8 cilvēki. Šis formāts ir lielisks veids, lai uzlabotu savas sociālās prasmes un ieraudzītu sevi no citu cilvēku skatu punkta, kas palīdz uzlabot savas komunikācijas prasmes. Nereti grupas terapijas elementi sastopami personības izaugsmes grupās, kas ir sākums personības izaugsmei, lai uzlabotu savu dzīvi. Tomēr jāatceras, ka zināšanas vien mūs neārstē - tas, ka saprotam savu problēmu nenodrošina automātiskas izmaiņas. Stabilas izmaiņas psihē rodas no vismaz 2 gadus ilgstoša darba psihoterapijā.