Psihoterapijas novirzieni

Ir dažādi virzieni, kādos ir apmācīti psihoterapeiti. Katrā no virzieniem iemāca specifiskas psihoterapijas tehnikas, kas palīdz dziļāk izprast emocionālāo problēmu sakni un rast tai piemērotu risinājumu. Galvenais ieteikums meklējot savu terapeitu, ir skatīties, kurā terapijas jomā jeb virzienā viņš ir apmācīts, jo, iespējams nav tā, ka tev neder psihoterapija, bet gan konkrētais novirziens vai terapeits?

Ir dažādi virzieni, kādos ir apmācīti psihoterapeiti. Katrā no virzieniem iemāca specifiskas psihoterapijas tehnikas, kas palīdz dziļāk izprast emocionālo problēmu sakni un rast tai piemērotu risinājumu.

Svarīgi ir nošķirt, vai ir nepieciešams īslaicīgs atbalsts kādā dzīves posmā, kad ir krīze (šķiršanās, tuvinieka nāve, lielas pārmaiņas) vai arī ir kas nopietnāks, piemēram, ilgstoša emocionālā nestabilitāte.

Ja mūs neskar ilgstošas emocionālas vai attiecību problēmas, tad piemērots būs jebkurš psihoterapijas veids, jo tas nozīmē, ka rakstura izmaiņas nav nepieciešamas. Tomēr, ja ilgstoši attiecībās nonākam līdzīgās situācijās, kas mums vai citiem izraisa emocionālas ciešanas, tad piemērotākā ir ilgtermiņa psihodinamiskā psihoterapija.

1. Psihodinamiskā/psihoanalītiskā psihoterapija

Mērķis: veicināt personības jeb rakstura izmaiņas pētot bērnības pieredzi un neapzinātus psihes procesus. Terapijas laikā atklāj emocionālo ciešanu saknes pagātnē un iegūst jaunu attiecību pieredzi terapijā, kas maina iekšējās emocionālās sajūtas un neapzinātos procesus.

Pielietojums: efektīva lielāko daļu psihisko un psihosomatisko problēmu ārstēšanā (depresija, trauksmes traucējumi, panika, veģetatīvā distonija, somatizācija, garastāvokļa un personības traucējumi, seksuāli traucējumi). Pielieto arī personības izaugsmes veicināšanai, dzīves apmierinājuma trūkumam, ja ir šaubas, vai spēs sasniegt iecerētos mērķus, grūtības un neveiksmes mēģinot nodibināt vai saglabāt attiecības, pastāvīga neapmierinātība, satraukums vai dusmas, kuru iemesls to cietējam nav izprotams.

Cilvēkam jābūt labi motivētam apmeklēt terapiju regulāri vismaz 2 gadu garumā, izturēt trauksmi un frustrāciju, ar labu impulsu kontroli, spējīgam veidot jēgpilnas attiecības un izprast un domāt abstrakti.

Šī pieeja koncentrējas uz problemātiskas uzvedības, jūtu un domu mainīšanu, atklājot to neapzinātās nozīmes un motivāciju. Pacienti uzzina par sevi, izpētot viņu mijiedarbību terapeitiskajās attiecībās. Kaut arī psihoanalīze ir cieši saistīta ar Sigmundu Freidu, tā ir paplašināta un modificēta kopš viņa agrīnajiem formulējumiem.

Metodes:

  • Brīvo asociāciju metode, fantāziju, sapņu izpēte

  • Pārneses, pretpārneses analīze un terapeitisko attiecību izpēte (jūtas, kas bērnībā veidojas esot attiecībās ar vistuvākajiem pieaugušajiem un turpina ietekmēt tagadnē, jo tiek pārestas uz šī brīža attiecībām), kas var būt emocionālu sarežģījumu iemesls. Terapeitiskās attiecības ir kā logs uz pacienta problemātisko attiecību modeļiem viņa dzīvē.

  • Emocionālo problēmu cēloņu izpēte

  • Zemapziņas motīvu un konfliktu izpēte - pretrunīgo vēlmju, apspiesto jūtu, pagātnes pieredzes

  • Bērnībā izstrādāto pielāgošanās metožu izpēte

  • Uzvedības modeļu izpēte, kas traucē efektīvi funkcionēt pieaugušo pasaulē

Terapija veicina rakstura izmaiņas apzinoties un izstrādājot neapzinātās domas un jūtas. Veiksmīgas terapijas rezultātā notiek smadzeņu nobriešana, kas veicina emociju apzināšanos un veiksmīgu regulāciju, kā arī personības briedumu.

Psihoanalītiskā terapija ir tad, ja tiek veikta pie psihodinamiskajā vai psihoanalītiskajā jomā sertificēta speciālista un notiek vismaz 2 reizes nedēļā vienā un tajā pašā nedēļas dienā un laikā.

Terapijas ilgums: 80-250 vizītes

2. Kognitīvi biheivviorālā psihoterapija

Mērķis: strukturēta īstermiņa terapija, kas virzīta uz konkrētu terapijas mērķu uzstādīšanu un sasniegšanu. Mērķis ir pievērsties tikai psihes apzinātajiem procesiem. Terapija netiek fokusēta uz dziļajām izjūtām un to mainīšanu. Terapijas procesā tiek apgūti jauni (veselīgāki) domāšanas un uzvedības modeļi.

Pielietojums: simptomus atvieglojoša terapija trauksmes (fobijas, veģetatīvā distonija, panika, obsesīvi kompulsīvi traucējumi), depresijas, ēšanas traucējumu (anoreksija, bulīmija, pārēšanās), pārmērīga kautrīguma, zema pašvērtējuma, atkarību problēmu un citos gadījumos.

Metodes:

  • Domu, uzskatu, domāšanas kļūdu analīze un koriģēšana

  • Jaunu ieradumu izveidošanas treniņš, mājasdarbi

  • Apzinātības treniņš

  • Izglītošana par psihiskajiem procesiem

  • Tehnikas domāšanas un uzvedības maiņai

Terapijas ilgums: 12-20 vizītes

3. Interpersonālā psihoterapija

Mērķis: būtiskākā ievērība tiek pievērsta cilvēka attiecībām. Tāpat kā Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija (KBT), tā ir īslaicīga, daļēji strukturēta, orientēta uz klienta simptomu samazināšanu un sekmē klienta spējas atgūt kontroli pār savu garastāvokli un uzlabot vispārējo dzīves kvalitāti.

Pielietojums: depresijas simptomu atvieglošana 12 terapijas sesijās

Metodes

  • sociālo prasmju uzlabošana

  • dzīves organizēšanas prasmju uzlabošana

  • pašreizējo attiecību problēmu risināšana - klients tiek iedrošināts apzināties savas vajadzības attiecībās ar citiem cilvēkiem un rūpēties, lai tās tiktu apmierinātas

  • tiek iedrošināts paust savas jūtas, runāt par savām vajadzībām, kā arī uzņemties normālu risku savstarpējās attiecībās

Terapijas ilgums: 12 vizītes

4. Integratīvā psihoterapija

Mērķis: kombinēta psihoterapijas pieeja, kas apvieno dažādus specifiskas terapijas elementus. Uzskats, ka nav vienas pieejas, kuru varētu ārstēt katram klientam visās situācijās. Katra persona ir jāuztver kopumā, un padomi par paņēmieniem jāpielāgo viņu individuālajām vajadzībām un personīgajiem apstākļiem.

Pielietojums: trauksme, bailes, fobijas u.c. mentālās veselības problēmas, kas lielā mērā ietekmē apmierinātību ar dzīvi (atkarības, depresija, pagātnes un pašreizējās traumas, zaudējumi un zems pašnovērtējums). Bērniem ar autismu un mācīšanās grūtībām

Metodes

  • Aktīva pieredzes izpēte, dziļa, uzmanīga klausīšanās

  • Piemēroto terapijas metožu izvēle un pielietošana

  • Neveselīgo uzvedības modeļu izpēte

  • Kognitīvās uzvedības metodes

  • Psihoanalītiskās metodes

5. Krīžu intervence

Mērķis: specifiska metode darbam ar akūtām krīzes situācijām. Tā nav uzskatāma par psihoterapiju, jo mērķis ir vērsts nevis uz grūtību cēloņu izprašanu, bet gan krīzes izraisīto emociju izlādi un problēmsituācijas risināšanas iespēju saskatīšanu un resursu aktivizēšanu

Pielietojums: traumatiska krīze, zaudējums, sēras, dzīves pārmaiņu posms, attīstības krīze

Metodes

Uzmanīga klausīšanās
Emocionāls atbalsts
Vainas sajūtas mazināšana
Emociju “atpiņķerēšana” - dusmu, vainas, skumju, u.c. emociju atpazīšana un pārstrāde

Krīzes pazīmes:

  1. Emocionālās: trauksme, bailes, vainas sajūta, kauns, pazemojums, skumjas, sēras, pamestības, atstumtības sajūta, dusmas, vientulības izjūta, bezcerība, bezspēcība, bezpalīdzība, dusmas u.c.

  2. Fiziskās: nogurums, apetītes trūkums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, trīce, drebuļi, svīšana, elpas trūkums, hipertensija, galvassāpes, bezmiegs, reibonis, slikta dūša, vemšana, caureja, pēkšņs hronisku slimību saasinājums u.c.

  3. Kognitīvās (jeb uztveres): palēnināta uztvere, domāšana, grūtības risināt problēmas, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi, uzmanības nenoturība, grūtības atpazīt vietas, dezorientācija laikā un telpā, murgaini sapņi u.c.

  4. Uzvedības (ilgtermiņa): izmaiņas ikdienas aktivitātēs, izmaiņas ierastajos komunikācijas veidos, norobežošanās no citiem, alkohola/narkotiku lietošana, sabiedrībā nepieņemami izlēcieni, izmaiņas seksuālā uzvedībā/vajadzībās, jutība pret gaismu un skaņu, aizdomīgums, nespēja nomierināties un atpūsties u.c.

6. Junga psihoanalīze

Mērķis: individuālās un kolektīvās bezapziņas - arhetipu un kompleksu - apzināšanās, lai gūtu psihes vienotību jeb veselumu, kā arī veicinātu individuācijas procesu. Veicināt personības resursu attīstību un stiprināt cilvēka spējas kļūt par to, kas viņš ir

Pielietojums: sevis dziļāka iepazīšana un analīze

Metodes

  • sapņu analīze

  • zīmējumu, pasaku analīze

  • smilšu spēles metode

  • aktīvu iztēlošan;as

  • tipoloģija

  • terapeita-klienta attiecību analīze (pārneses, pretpārneses analīze)

  • terapeita emocionālais atbalsts

Analītiskā psihoterapija cenšas atklāt kompleksus un iznest tos apzinātā refleksijā ar apziņu, kā rezultātā atbrīvojas tajos ieslēgtā enerģija, tādējādi spēcinot cilvēka ego, kas nodrošina spēju noturēt spriedzi starp pretstatiem, rast risinājumu un integrēt to dzīvē, kā arī apzināt saikni ar patību – savu dziļāko būtību. 

7. Eksistenciālā terapija

Mērķis: palīdzēt cilvēkam saprast savas dzīves dilemmas, paradoksus un apzināti veidot sev jēgpilnu nākoti. Ideālais mērķis ir klienta spēja būt brīvam un atbildīgam savas dzīves saimniekam, kas apzinās savas dzīves ierobežojumus, taču neizvairās no izaicinājumiem un dzīves sniegtajām iespējām. 

Pielietojums: cilvēkiem, kam nav būtisku emocionālu problēmu, bet kas vēlas veicināt savas  dzīves eksistenciālās filosofijas izpratni.

Metodes

  • darbs ar nāves apziņu

  • tehnika “eksistences trauslums”

  • tehnika, lai palīdzētu izpratni par nāvi

  • darbs ar atbildību un brīvību

  • aizsardzības veidu noteikšana

  • lēmumu veicināšanas tehnika

8. Geštalta terapija

Mērķis: palīdzēt cilvēkam dziļāk un skaidrāk apzināties savas jūtas un vajadzības, uzņemties atbildību par savu rīcību un tās sekām.

Pielietojums: risināt tagadnes problēmas nemeklējot to cēloņus, bet gan risinājumus, kā arī veicināt sāpīgu un ilgi nepaustu jūtu ekspresiju. Cilvēkiem ar nopietniem psihiskiem traucējumiem nav rekomendējama.

Metodes

  • šī brīža satraukumu izdzīvošana

  • tukšā krēsla metode

  • amplifikācija

  • disociatīvās metodes

  • konfrontācija

9. Ģimenes sistēmiskā terapija

Mērķis: palīdzēt ģimenes sistēmai uzlabot savu funkcionalitāti, risināt ģimenē vai pārī radušos konfliktus un uzlabojot komunikāciju ģimenē. Sniedz atbalstu ģimenei grūtās dzīves situācijās. 

Pielietojums: ģimenes konflikti, problēmas. Ģimenes locekļiem, kuriem ir atšķirīga kultūras vai reliģiskā piederība, ir ieteicama ģimenes terapija. Audžuģimeņu un jaunu ģimeņu veidošanās sākumā. Terapija ir īstermiņa (līdz 20 vizītēm)

Metodes

  • verbalizēt neapzinātas personiskās attiecības

  • apkopojums un kopsavilkums;

  • efektīva klusuma izmantošana;

  • spēja klausīties;

  • ietekmes precizēšana, arspoguļošana

  • konfrontācija

  • “dzīvo skulptūru” radīšana

10. Psihodrāma

Mērķis: indivīda vai grupas virzība uz dramatisku darbību jeb emociju izpausmi, lai izpētītu un risinātu problēmas komunikācijā. Pētīt attiecības starp dalībniekiem un faktorus, kas ietekmē interakcijas

Pielietojums: uzlabot komunikācijas spējas grupā un emociju izpausmi. Apgūt un trenēt jaunas, daudz noderīgākas lomas un uzvedību modeļus

Metodes

  • Grupas iesildīšana darbībai un sesijas tēmas izvēle

  • Darbības fāze izmantojot lomu spēles un dramatizāciju

  • Grupa dalās piedzīvotajā sesijas beigās

11. Mākslu terapija

Mērķis: uzlabot un veicināt cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko labklājību

Pielietojums: cilvēkiem, kuri vēlas veicināt savu emociju izpausmi caur radošo procesu (zīmējot, veidojot caur mālu, plastalīnu, kolāžu, attēliem, ar dejas palīdzību, muzikāli)

Metodes

  • Cilvēka fiziskā, psiholoģiskā un sociālā stāvokļa izvērtēšana

  • Terapijas mērķu izvirzīšana

  • Radošais process

  • Rezultātu novērtēšana

  • Saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa un rekomendāciju izstrāde

Nav nepieciešama iepriekšēja pieredze vai prasmes kādā no mākslas veidiem, galvenais ir radošais un terapeitiskais process un iegūtā pieredze

12. Psihoorganiskā analīze

Mērķis: izmantojot verbalizāciju, darbu ar ķermeni, iztēli un interpersonālajām attiecībām tiek noskaidrotas cilvēka vajadzības un dziļākās vēlmes

Pielietojums: Iepazīt savu iekšējo pasauli un pieņemt sevi tādu, kāds cilvēks ir,  lai nākotnē rastu iespēju sevī mainīt to, ko vēlas, un veidot savu dzīvi, ienesot tajā gan dziļu atbildību, gan vieglumu un prieku

Metodes

  • psihoorganiskais aplis kā diagnostikas instruments;

  • primārais impulss, kas ļauj izprast indivīda dziļākās vēlmes un vajadzības;

  • sensoloģija – darbs ar cilveka individuālo dzīves filozofiju;

  • „trīs formas”, kas aplūko indivīda attiecības ar sevi pašu, ar Citu un ar sabiedrību

Netradicionālie terapeitiskie veidi

1. Hipnoze

Mērķis: nonākt transa stāvoklī, kas aktivizē zemapziņas procesus, kurus apstrādājot tiek ierosinātas pārmaiņas apziņā.

Pielietojums: sāpju mazināšana. Psihes neapzinātajā daļā ir ierakstīta visa cilvēka attīstība no viņa ieņemšanas brīža, problēmu vēsture, to cēloņi, attīstība un pašreizējais rezultāts, kas izpaužas kā konkrēta problēma. 

2. Koučings

Mērķis: palīdzēt izveidot uzticēšanās pilnas attiecības pašam ar sevi, tiekties uz augstiem rezultātiem un ļaut realizēt vislieliskākās iekšējā sapņotāja idejas.

Pielietojums: Cilvēkiem, kuri vēlas aktivizēt kādu savu (parasti profesionālu) darbības jomu.

Izmantotās metodes: mērķu izvirzīšana, jaunu stratēģiju izstrāde, problēmas risinājums, pārmaiņu īstenošana, profesionālā izaugsme, ienākumu pieaugums, jaunu ceļu izvēle, u.c.

Previous
Previous

Psihiatrs, psihoterapeits, psihoterapijas speciālists, psihologs

Next
Next

Kāpēc atsauksmes par speciālistiem var nestrādāt?