Psihiatrs, psihoterapeits, psihoterapijas speciālists, psihologs
Psihoterapeits, psihoterapijas speciālists, psihologs, psihiatrs - tas viss skan tik līdzīgi, tāpēc cilvēkam, kuri nepārzina mentālās veselības jomu būs grūtības saprast atšķirību. Tā kā šīs specialitātes ir līdzīgas, tomēr atšķirīgas, raksts ir skaidrojošs par galvenajām atšķirībām starp tām.
Psihiatri
Psihiatri ir ārsti, kas nodarbojas ar nodarbojas ar psihisko jeb mentālo slimību diagnostiku un ārstēšanu. Lielākā daļa psihiatru Latvijā izmanto medikamentozu ārstēšanu, daži ir arī specializējušies ārstnieciskajā psihoterapijā. Psihiatri izraksta zāles situācijās, kad cilvēks nespēj pats tikt galā ar savām emocijām vai arī, ja ir kāda smaga psihiatriska saslimšana. Pie psihiatra vislabāk ir doties tad, ja ir nepieciešams atrast īsto medikamentu kombināciju sev.
Diagnosticē psihiskās jeb mentālās slimības
Konsultē par psihiskajām saslimšanām
Izraksta medikamentus un to kombinācijas
Psihoterapijas ārsti, psihosomatologi
Psihoterapijas ārsti tāpat kā psihiatri nodarbojas ar mentālo slimību diagnostiku un ārstēšanu, tomēr lielākā atšķirība ir tā, ka psihoterapeiti kā galveno ārstēšanas metodi izmanto psihoterapiju, nevis medikamentus. Lielākā ārstnieciskās psihoterapijas priekšrocība ir, ka tā, atšķirībā no medikamentiem, spēj mainīt cilvēka domu saturu, kas rada ilgstošāku un stabilāku ārstniecisko efektu nekā medikamenti.
Uz domu satura un uzvedības maiņu vērstas kognitīvi-biheiviorālās (KBT) metodes, bet apmeklējot terapiju vismaz gadu, ar psihodinamisko metožu palīdzību iespējams mainīt arī dziļās iekšējās sajūtas, kas rada traucējošās domas. Ārstnieciskā psihoterapija ir pierādījusi savu efektivitāti kontrolētos pētījumos salīdzinot ar placebo un medikamentozu terapiju.
Diagnosticē mentālās (psihiskās, emocionālās) problēmas
Konsultē un ārstē depresiju, trauksmi, panikas lēkmes, "veģetatīvo distoniju" utml. slimības.
Nozīmē medikamentozo terapiju nepieciešamības gadījumā
Palīdz risināt attiecību problēmjautājumus
Palīdz emocionālas krīzes gadījumā
Palīdz uzlabot labsajūtu un izprast emocijas
Palīdz radīt pārmaiņas neveselīgos domāšanas modeļos un uzvedībā
Psihoterapeits ir ārsta pamatspecialitāte, tāpēc pēc Latvijas likumdošanas vārdu "psihoterapeits" atļauts izmantot tikai ārstiem, kas ieguvuši pēcdiploma sertifikātu RSU vai LU rezidentūrā. To var apskatīt veselības aprūpes speciālistu reģistrā. Ja cilvēks, kas praktizē psihoterapiju nav ārsts, viņš sevi sauc par psihoterapijas speciālistu.
Psihoterapijas speciālisti
Psihoterapijas speciālisti ir cilvēki, kas praktizē dažādus terapijas virzienus, kas ir atzīti kā emocionāli atvieglojoši. Tā kā apmācību ilgums un apjoms šajās terapijas skolās ir daudz mazāks, šie speciālisti ir divas reizes vairāk, nekā ārsti-psihoterapeiti, un meklējot psiholoģisko palīdzību ir lielāka iespēja saskarties tieši ar psihoterapijas speciālistiem.
Konsultē
Palīdz risināt pāru attiecību problēmas
Palīdz risināt ģimenes attiecību problēmas
Palīdz risināt problēmas darbā un izdegšanu
Speciālisti ir daudz un ļoti dažādi
Šie terapeiti bieži runās ar cilvēkiem par visu, kas viņus satrauc, neatkarīgi no tā, vai tie ir mentāli traucējumi vai vispārēja nelaime. Daudzi psihoterapijas speciālisti ir labi speciālisti savā jomā un spēj palīdzēt cilvēkiem savas profesionalitātes robežās, tāpēc svarīgi, lai šie speciālisti tās novelk.
Ja ir neirotiski, psihosomatiski simptomi vai psihiatriska saslimšana, piemēram, panikas lēkmes, veģetatīvā distonija, depresija, trauksmes traucējumi, tad ir rekomendējama psihoterapija pie ārsta-psihoterapeita vai arī pie klīniskā psihologa ar tālākizglītību kognitīvi biheiviorālajā terapijā jeb KBT.
Palīdzoši var būt arī citi terapijas veidi, tomēr par to efektivitāti medicīnisku problēmu risināšanai vēl nav pieejama pietiekami daudz uz zinātniskiem datiem balstīta informācija.
Psihoterapijas speciālists ir tiesīgs praktizēt, ja ir atrodams psihoterapijas speciālistu biedrības reģistrā.
Psihologi
Psihologam ir augstākā izglītība psiholoģijas zinātnē. Psihologi pārvalda zināšanas par cilvēka uzvedības modeļiem, domāšanas veidu, attiecībām ar citiem cilvēkiem. Pamatā psihologi strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem - sniedzot konsultācijas un palīdzot izprast grūtību rašanās iemeslus, meklējot jaunus risinājumus un saprotot savas dzīves mērķus un vēlmes. Psihologi ir cilvēki, pie kuriem var vērsties pēc emocionāla atbalsta krīzes situācijās. Svarīgi atcerēties, ka tā iemesla dēļ, ka psihologiem nav juridisku tiesību noteikt diagnozi, ārstēt to un izrakstīt medikamentus, jo viņu izglītība ir komunikāciju zinātēs, nevis medicīnā.
Uzklausa un cenšas uztver klienta teikto no viņa skatpunkta, nenosodot
Cenšas izprast klienta domas, emocijas un vēlmes, arī tās, kurus klientam ne vienmēr izdodas pateikt
Sniedz emocionālu atbalstu
Palīdz klientam atrast sevī resursus
Palīdz risināt un pieņemt sarežģītus lēmumus
Palīdz risināt grūtības un apzināties dzīves mērķus
Psihologs ir tiesīgs praktizēt, ja atrodas Latvijas psihologu reģistrā.
Citi emocionālā atbalsta veidi
Dažādās dzīves situācijās ir iesmpējams gūt emocionālo atbalstu no:
draugiem,
radiem,
partnera,
koučinga,
mācītāja baznīcā,
attiecību konsultanta,
atbalsta grupās (ananīmie alkoholiķi u.c.).
Svarīgi ir saprast, ka atbalsts, kurā tā sniedzējam nav akadēmiskas izglītības un zināšanas par to, kā strādā cilvēka psihe, būs ar ierobežotu spēju palīdzēt. Nereti tas kalpo kā labs īslaicīgs un ja šķiet nepietiekams, ir jāmeklē sertificēta speciālista palīdzība.
Vēsturiska atkāpe
Psihoterapija daudzās valstīs ir izveidojusies kā starpnozare starp komunikācijas zinātnēm un medicīnu.
Psihoterapijas pamatlicēji izsenis ir bijuši ārsti, bet pēc pasaules kariem bija nepieciešama tik liela psihoterapeitiskā palīdzība, ka pietrūka speciālistu un tika piesaistīti sociālie darbinieki un psihologi. Tas ir veicinājis nozares izmaiņas un ārzemēs psihoterapiju praktizē pārsvarā klīniskie psihologi. Tā kā vēsturiskais nosaukums “terapija” nācis no ārstniecības, cilvēkiem šķiet, ka psihologi var izrakstīt arī medikamentus.
Psihoterapija ir "izaugusi" no 3 zariem - dabaszinātnēm, psiholoģijas un reliģijas. Ārstnieciskās psihoterapijas saknes slēpjas Freida psihoanalīzē. Pēc tam nāca daudzi Freida sekotāji, kas vēlējās izveidot savu unikālo terapijas novirzienu, kas nereti bija vienkāršakos terminos formulētas psihoananalītiskās psihoterapijas novirzieni.
Psihoterapijas zinātne
Gadiem ejot progresēja zinātnes attīstība un šos terapijas novirzienus pārbaudīja vairākos pētījumos. Mūsdienās kā efektīvi ārstniecībā ir pierādīti 2 psihoterapijas novirzieni:
Kognitīvi-biheiviorālā terapija- ar to nodarbojas klīniskie psihologi ar atbilstošu sertifikācijas diplomu, kā arī šīs terapijas metodes pielieto ārsti.
psihodinamiskā psihoterapija - to apgūst ārsti-psihoterapeiti, psihosomatologi.
Psihoterapijas skolu salīdzinājums
Kā jau iepriekš tika minēts, psihoterapijas skolu veidi, virzieni un ilgumi atšķiras. Galveās atšķirības ir - ilgums, apmācības vieta, studiju programmas akreditācija, ilgums, prasības sertifikāta iegūšanai. Ārstnieciskās psihoterapijas gadījumā sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vairāk praktiskās apmācības stundas. Psihoterapijas speciālistu gadījumā sertifikātu var iegūt izejot teorētisko apmācību un minimālu praksi.
Speciālista izvēle atkarībā no situācijas
Atkarībā no katra cilvēka problēmas, aptuvens špikeris, pēc kura vadīties izvēloties speciālistu. Te ir runa par pamata izglītību. Daudzi psihoterapijas speciālisti ir klīniskie psihologi un tie, kas nav klīniskie psihologi, bet ir terapijas speciālisti ir pieskaitāmi pie attiecību konsultantu kategorijas.
Krīzēs derēs jebkurš no cilvēkiem, ar kuriem ir izjūta, ka tiekam atbalstīti. Jāpiebilst, ka krīzēs jāuzmanās, lai nenonākam reliģiskās organizācijās, kas mums kaitē un mūs izmanto.
Attiecību (un to veidošanas) problēmās derēs attiecību konsultants, psihologs, psihoterapeits.
Personības izaugsmei piemērotākā būs ilgtermiņa (parasti psihodinamiskā) psihoterapija. Tas nepieciešams arī, ja ir pazemināts pašvērtējums.
Rakstura (personības) traucējumu gadījumā nepieciešama ilgtoša psihodinamiskā psihoterapija.
Depresijas gadījumā ieteicams vērsties pie ārsta - psihiatra vai ārsta-psihoterapeita. Psihiatrs var nozīmēt medikamentus un psihoterapeits - sarunu terapiju.
Trauksmes traucējumu (arī obsesīvi kompulsīvu traucējumu, PTSS un sociālās trauksmes) un panikas gadījumā var palīdzēt klīniskais psihologs, KBT psihoterapeits vai ārsts-psihoterapeits.
Miega traucējumu, hronisku (galvas, muguras) sāpju, ēšanas traucējumu gadījumā ieteicams vērsties pie ārsta-psihoterapeita un attiecīgi cita speciālista - neirologa, algologa, miega speciālista, uztura speciālista.
Psihožu, bipolāri afektīvu traucējumu, smagas depresijas, šizofrēnijas, šizoafektīvu traucējumu gadījumā jāvēršas pie psihiatra.
Protams, galu galā vissvarīgākā ir speciālista un pacienta sadarbība un personības saderība, tomēr specializācija un pieredze arī spēlē lielu lomu, tāpēc novēlu atrast to, ar kuru būs laba saderība un sadarbība.
Lai veicās! 🙂
