Cilvēki, kas nemitīgi izpatīk citiem dara visu, kas nepieciešams, lai padarītu citus laimīgus. Lai gan būt laipnam un izpalīdzīgam parasti ir laba lieta, ejot pārāk tālu, lai iepriecinātu citus, emocionālā labsajūta zūd.
Šie cilvēki spēj būt empātiski, gādīgi un vuegli pielāgojas citu vajadzībām. Rūpes par citiem ir patiesībā viena no pamata lietām, kas nepieciešama veselīgu attiecību veidošanā.
Tomēr izpatikšana kļūst par problēmu, ja mēs paši sevi nenovērtējam vai nespējam sev oateikt labus vārdus, bet gaidam to no citiem.
Kad izpatikšana ir kaitīga mums? #
Kad cilvēks citu vajadzības liek pirms savējām viņš sāk kaitēt sev. Lai gan no malas šie cilvēki ir laipni un izpalīdzīgi, viņi ilgstoši savas vēlmes upurē citu cilvēku ērtības labā.
Izpatikšana nereti raksturīga cilvēkiem ar:
- Trauksmes traucējumiem
- Depresiju
- Izvairīgas personības traucējumiem
- Lidzatkarību (atkarīga personība)
- Robežlīmeņa jeb emocionāli nestabilām personībām
Ja velti visu savu laiku, lai palīdzētu citiem, lai padarītu viņus laimīgus un iegūtu viņu simpātijas, tu varētu piedzīvot dažas no tālāk norādītajām sekām:
- Dusmas, frustrācija — lai gan ir vēlme palīdzēt, kad tas kļūst neērti, visticamāk radīsies dusmas, jo kaut kas ir jādara, no kā nedrīkst atteikties.
- Citi sāk izmantot — šie cilvēki bieži ir vīlušies, jo citi ar viņiem draudzējas izdevības nevis viņu emocionālo saišu dēļ. Ir ļoti sāpīgi zaudēt šīs attiecības attopoties, ka tiki izmantots.
- Trauksme un stress — centieni izpatikt rada izteiktu trauksmi.
- Motivācijas trūkums — ir liels risks pazaudēt savas dzīves vēlmes un mērķus, jo citu cilvēku vēlmes, vērtības un viedoklis spēlē lielāku lomu.
- Attiecību problēmas — izpatikšana nereti rada aizvainojumu, jo otrs nav novērtējis pietiekami. Cilvēki, kas izpatīk citiem arī var šķist garlaicīgi, jo viņi neparāda savu patieso raksturu un dabu.
Kādēļ ir vēlme izpatikt? #
Šiem cilvēkiem atzinība šķiet ļoti svarīgs faktors lai saglabātu attiecības. Viņiem nereti ir arī bailes no konfliktiem un tā, ka uz viņiem sadusmosies.
Iemesli
- Zems pašvērtējums — cilvēks nenovērtē savas vajadzības un vēlmes vai vērtē tās kā pārāk nenozīmīgas. Ir tieksme pēc apkārtējo cilvēku novērtējuma, jo šie cilvēki tic, ka šī izpatikšana nodrošinās labus vārdus un vērtības apliecinājumus.
- Nedrošība — bailes no atstumšanas un tā, ka citiem nepatiks.
- Perfekcionisms — vēlme pēc perfektām attiecībām un uzvedības.
- Pagātnes pieredzes — sāpīgas, grūtas un traumatiskas pieredzes. Piemēram, vardarbība vai vecāki nemitīgi pārkāpuši bērna robežas.
Zīmes, ka Tev ir vēlme citiem pārmērīgi izpatikt #
- Tev ir grūti pateikt “nē”. Ja to pasaki, jūti vainas izjūtu.
- Tu bieži raizējies, ko citi par tevi domā.
- Tev ir bailes, ka atsakot citiem viņi nodomās, ka esi ļauns cilvēks.
- Tu bieži dari to, ko nevēlies, jo baidies no citu dusmām vai atraidījuma.
- Tev ir zema pašvērtības izjūta.
- Tu vēlies dzirdēt atzinīgus vārdus par savu darbu.
- Tu vienmēr palīdzi citiem. Pat tad, ja Tu šobrīd upurē savas vēlmes un izjūti dusmas.
- Tu vienmēr esi cilvēks, kas uzņemas atbildību un vainu.
- Tev neatliek brīva laika sev, jo dari lietas citu labā.
- Tu izliecies, ka piekrīti citiem, lai gan patiesībā jūties savādāk.
Esmu jauks vai cilvēks, kas nemitīgi izpatīk? #
Cilvēki bieži dara jaukas lietas dažādu iemeslu dēļ: lai justos labi, palīdzētu, lai sniegtu atbalstu vai izpelnītos labvēlību. Viens no vieglākajiem veidiem, kā saprast, kad sāc izpatikt ir tad, ja izjūti dusmas pret citiem vai pret sevi, kad šķiet, ka ir saņemta par maz uzslava un kad jūti, ka kaut ko dod ar vēlmi saņemt ko pretī.
Kā tikt vaļā no šī ieraduma izpatikt? #
- Novelc robežas — iepazīsti sevi lai saprastu savus limitus un komunicē tos skaidri. Iemācies atteikties no darbiem, kas nešķiet tik nozīmīgi.
- Sāc lēnām — nav no visa jāatsakās uzreiz. Sāc ar to, ka pasaki nē mazākām lietām. Var sākt atteikt lietas caur saraksti un tad – sarunā.
- Saliec prioritātes dzīvē — kā vēlies patiesi pavadīt laiku? Kuri ir cilvēki, kas palīdzēs arī man? Kuros darbos es zaudēju par daudz enerģijas? Kam vēlētos veltīt vairāk laika dzīvē?
- Runā ar sevi līdzjūtīgi — atgādini sev, ka esi pelnījis/usi laiku sev un savām vēlmēm. Tavi mērķi ir svarīgi. Tev nav jādara tas, kas nepatīk.
- Nepiekrīti uzreiz — pirms saki “jā”, labāk pasaki: “es padomāšu”. Pirms dod atbildi padomā, cik daudz laika patiesībā tas aizņems un vai Tev ir pieejams tas; vai tas kas tāds, ko patiesi gribētos darīt; cik daudz stresu šis darbs dos.
- Analizē attiecības — kuri ir tie cilvēki, kas palīdz arī Tev? Kuri ir tie, kas prasa Tev palīdzību, jo zini, ka nespēj atteikt? Tie ir cilvēki, kuriem pirmajiem nepieciešams atteikt.
- Nekāda attaisnošanās — saki “Nē” tieši un skaidri. Nav nepieciešams paskaidrojums, jo Tev ir tiesības atteikties. Attaisnošanās dod iespēju otram pārkāpt robežas atkārtoti, tāpēc uz to nevajag iekrist. Jo mazāk detaļas, jo labāk.
- Atceries, ka attiecībām jābūt abpusējām — veselīgas attiecības ietver abpusēju labumu. Ja viens cilvēks vienmēr dod, bet otrs vienmēr ņem, tas bieži nozīmē, ka viena persona atsakās no lietām, kas tai nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka otrai personai ir tas, ko viņš vēlas. Pat ja Tev patīk iepriecināt citus, ir svarīgi atcerēties, ka arī citiem vajadzētu veikt pasākumus, lai sniegtu Tev ko pretī.
- Palīdzi tikai tad, kad to vēlies — nav jāatsakās no laipnības, jo tā veido spēcīgas, ilgstošas attiecības. Galvenais ir pārbaudīt savu motivāciju un nodomus. Nedari lietas tikai tāpēc, ka baidies no noraidījuma vai vēlies saņemt citu apstiprinājumu. Turpini darīt labas lietas, bet ar saviem noteikumiem. Laipnība neprasa apliecinājumu vai atlīdzību — tā vienkārši prasa vēlmi darīt labu nesaņemot neko pretī.
- Ja nespēj tikt galā paša spēkiem, meklē palīdzību pie psihoterapeita — ir ļoti daudz detaļas par šo tēmu, ko nespēju ietvert šī raksta robežās, tāpēc nekautrējies meklēt palīdzību, ja tā nepieciešama.