Mūsdienu steidzīgajā ikdienā mēs visu laiku par kaut ko domājam — risinām problēmas, analizējam, pārdzīvojam, plānojam nākotni un izdarāmo darbu sarakstu. Jau daudziem mūsdienās ir skaidrs, ka multitaskings nedarbojas — tas tikai rada lieku stresu.
Kā mūs ietekmē steidzīga ikdiena? #
Tomēr mēdz būt, ka dzīvojot galvā paslīd garām šī brīža izbaudīšana. Nereti tas arī noved pie tā, ka aizmirstam, vai aizslēdzām durvis izejot no mājas, izslēdzām gāzi, gludekli utml. Tikpat labi tās var būt nemitīgas domas par paveicamo darbu sarakstu, kas mūs neliek mierā pat brīvdienās.
Mūsu domās notiek nemitīga rosība, tāpēc mēdz būt tā, ka mēs palaižam garām otra sacīto. Mūsu ķermenis ir telpā, bet apziņa ir kur pilnīgi citur. Mēs darām vienu, bet domājam par ko pavisam citu — tas mazina arī mūsu produktivitāti un ikdienā veicina haosu.
Automātiskās darbības #
Ja mēs ko iemācāmies ļoti labi, tad mūsos rodas spēja to darīt automātiski. Tas ir labi, jo mūsu smadzenes ietaupa daudz enerģijas uz tā rēķina. Notiek darbošanās “autopilotā”.
Tas palīdz mums ekonomēt laiku, jo nav jādomā, kā, piemēram, paņemt rokā karoti un kādā satvērienā to turēt ēšanas laikā. Tas palīdz paveikt vairākas lietas vienlaikus, piemēram, ēdot varam lasīt, runāt, skatīties video vai tamlīdzīgi.
Kas ir apzinātība? #
Apzinātība ir uzmanības pievēršana tam, kas notiek tieši šobrīd — šeit un tagad, nevērtējot notiekošo. Tā ir prasme, kas piemīt jebkuram no mums, bet ļoti atšķiras tas, cik bieži mēs to izmantojam.
Apzinātība ir uzmanības pievēršana tam, kas notiek tieši šobrīd — šeit un tagad, nevērtējot notiekošo. Tā ir prasme, kas piemīt jebkuram no mums, bet ļoti atšķiras tas, cik bieži mēs to izmantojam.
Apzinātības mirkli varam atsaukt atmiņā, ja mēs atceramies laiku, kad sākām apgūt kādu jaunu prasmi, piemēram, vadīt automašīnu. Bija jādomā par vidu — to, kas notiek uz ceļa, pedāļiem, ātruma pārslēgšanu īstajā mirklī un vēl daudz ko citu. Lai to apgūtu, mums bija 100% jāsakoncentrējas tam, ko darām un domu novēršana no tā notika reti, vismaz sākumā. Tad pēc kāda laika mēs to spējam darīt automātiski, nepievēršot katrai darbībai tik lielu apziņas uzmanību — šī prasme ir saglabājusies mūsu zemapziņā.
Mūsdienās apzinātības prakse kā meditācijas forma iegūst arvien lielāku popularitāti. Patiesībā šī prakse ir ļoti sena — tai ir vairāk kā 2500 gadu un tā nāk no budisma filosofijas skolas. Tā nav reliģiska vai sekta, bet gan prāta treniņš, kas palīdz domāt racionāli un ir derīga jebkuras reliģijas pārstāvim vai ateistam.
Apzinātības definīcija ir saistīta ar mūsu apziņu “Es esmu. Esmu klāt un piedalos.” Tas ir tad, kad mēs esam šeit un tagad nevis atdevušies autopilotam un aizmirsuši par šo mirkli. Autopilots jau nav nekas slikts. Tas ir ļoti izpalīdzīgs mehānisms, kura nodoms ir ļaut atpūtināt prātu un padarīt lietas mūsu vietā tomēr tas var novest pie problēmām ikdienā.
Pazīmes, kas liecina par apzinātības trūkumu ikdienā: #
► Plānu sajaukšana;
► Aizmiršana;
► Liela un bieža steiga ikdienā;
► Neieklausīšanās otrā cilvēkā;
► Pārņemtība ar domām par pagātni un nākotni;
► Nemitīga prātošana un notikumu “atgremošana”;
► Atvaļinājuma vai citu nozīmīgu mirkļu neizbaudīšana;
► Citi “autopilota” veidi.
Šīs visas lietas rada palielinātu stresu ikdienā, kas aktivizē simpatisko nervu sistēmu. Tā savukārt aktivē enerģijas mobilizāciju lai to varētu patērēt. Enerģija katram ir noteiktā daudzumā, tāpēc tā to ņem no ķermeņa resursiem, tajā skaitā imūnsistēmas.
Apzinātības ieguvumi #
Apzinātības praktizēšanai ir vairāki uz zinātniskiem pētījumiem bāzēti ieguvumi:
- Emocionālā līdzsvara atgūšana, stresa pārvarēšana, emociju regulācija – efektīvāka tikšana galā ar domām, emocijām, ko raisa nepatīkamie notikumi; mazina impulsīvu uzvedību.
- Dzīves sakārtošana, kas uzlabo arī darba produktivitāti un attiecības – attīsta empātiju; uzlabo koncentrēšanās spējas un atmiņu.
- Sevis izziņa, kas palīdz pieņemt sev labvēlīgākus lēmumus.
- Psihisku ciešanu mazināšana – mazina bezmiegu, trauksmes un depresijas simptomus**, fobijas un ēšanas traucējumus, palīdz** pārvarēt hroniskas sāpes.
- Fiziskās veselības uzlabošana mazinot stresa hormonu līmeni, uzlabojot imūnsistēmu. Palēnina arī smadzeņu novecošanu.
Apzinātības prakse arī nozīmīgi palielina pelēkās vielas blīvumu tajās smadzeņu daļās, kas atbild par mācīšanās un atmiņas procesiem, emociju regulāciju, sevis paša izpratni un perspektīvas uztveri. Tās treniņš palīdz dzīvi padarīt košāku un piepildītāku. Tas ietekmē sākot no sasniegumiem darbā un attiecību uzlabošanos, līdz pat labākai ķermeņa veselībai.
Kādēļ mēs pazaudējam apzinātību ikdienā? #
Kā jau minēju, nostiprinot jaunas prasmes no apziņas zemapziņā mēs ekonomējam laiku domājot par to — tas ir lielākais ieguvums no automātiskām darbībām. Apziņai nav vairs jāstrādā, jo darbu dara mūsu zemapziņa.
Tomēr daba nemīl tukšumu — tas tiks ar kaut ko aizpildīts. Mūsu apziņai nepatīk būt tukšai un bez darāmajiem uzdevumiem, tāpēc tā piemeklēs nākamo lietu, kurai sakoncentrēties. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc mēs pazaudējam iespēju būt šeit un tagad.
Šāds mehānisms ir izveidojies evolūcijas procesa dēļ — tie cilvēki, kuri bija trauksmaināki jeb apsvēra pēc iespējas vairāk riskus, spēja labāk izdzīvot.
Apzinātības praktizēšana ikdienā #
Apzinātības prakses 3 galvenās sastāvdaļas ir:
- Uzmanības koncentrēšana.
- Uzmanības virzīšana.
- Uzmanības noturēšana.
Uzmanības koncentrēšana
Pirmais veids, kā varam to trenēt, it aktīvi, atvērti un bez vērtēšanas koncentrēt uzmanību tam, ko darām. Bez vērtēšanas nozīmē nevērtējot kategorijās skaists, neglīts, labs, slikts, pieņemams, nepieņemams vai jebkāda cita veida vērtējumā vai nosodījumā. Galvenais uzdevums ir novērot savas domas, sajūtas, izjūtas un savu pašreizējo pieredzi.
Elpošanas novērošana
Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem ir fokusēt savu uzmanību uz ieelpu un izelpu. Elpošana ir kā tilts, kas savieno apzināto un neapzināto, jo to mēs varam apzināti kontrolēt, bet tajā pašā laikā tā notiek arī tad, kad to neapzināmies, jo elpošana mums vienmēr ir “līdzi” līdz pat mūsu nāvei.
Tehnikas pamats ir nofokusēt savu uzmanību uz elpošanu necenšoties to ietekmēt vai mēģinot elpot “pareizāk”. Vienkārši vērot savu dabisko elpu. Šajā laikā mūsu galvā nāks dažādas domas, tēli un idejas. Tas ir normāli. Nevajag cīnīties ar tām un dzīt projām, vienkārši atkal fokusējāties uz elpošanu. Atkal un atkal. Dažreiz palīdz iztēloties, ka šīs liekās domas izelpojam.
Ja domas neliek mieru, jo atceramies kādus svarīgus plānus, tad var iepauzēt un pierakstīt plānus telefonā vai uz lapiņas, pēc tam turpinot elpošanu.
Ar laiku attīstīties spēja labāk sajust savu ķermeni, piemēram, tas, ka gaiss, ko izelpojam ir siltāks, nekā tas, ko ieelpojam vai izjust savu zarnu peristaltiku. Bet kopumā šī tehnika ir ļoti efektīva pie iemigšanas grūtībām cilvēkiem, kuriem domas traucē aizmigt.
Staigāšana
Pastaigas laikā var pamēģināt palēnināt savu ātrumu un pievērst uzmanību dažādiem aspiektiem. Sākumā elpošanai. Pēc tam pievērst uzmanību kājām — uz to, kā pēdas pieskaras zemei, kādas sajūtas parādās ķermenī un muskuļos, kad mēs kustamies. Pēc tam varam virzīt savu uzmanību uz to, kas notiek visapkārt — aplūkojam detaļas ap mums, it kā mēs tās redzētu pirmo reizi.
Detaļas
Varam praktizēt uzdevumu katru dienu ievērot 5 nelielas detaļas, kurām agrāk uzmanību nepievērsām. Piemēram, veikala pārdevējas vārds, skats glāzē caur tās iekšpusi, mēbeļu spraugas, skaņa košļājot konkrētu ēdienu vai citas skaņas, priekšmetu temperatūra, kam pieskaramies, rudens vai vasaras smarža.
Pateicības
Katru vakaru uzraksti vismaz trīs pateicības par notikumiem, lietām, apstākļiem, vietām un cilvēkiem, kas pozitīvi iespaidojuši tavu dienu:
▶︎ Paldies, ka es šodien pamanīju ____
▶︎ Mani šodien patīkami pārsteidza _____
▶︎ Šodien ieguvu vērtīgu atziņu, ka ______
▶︎ Šodiena mani iemācīja ______
Iemācīties būt nevis darīt
Mūsu kultūrā ir lielāks uzsvars uz darīšanu, kas nav slikti, bet var novest pie tā, ka aizmirstas mirkļa izbaudīšana. Labklājība ir līdzsvars starp šīm abām lietām. Tāpēc novēlu lai tas izdodas.