Pārsvarā cilvēki atvaļinājumu gaida ar lielu prieku, jo plāno darīt, par ko jau sen sapņojuši. Piemēram, gatavojas braukt ceļojumā, lai apskatītu vēl neredzētas vietas. Ikviens priekpilns piedzīvojums, kas mūs izved no ikdienas rutīnas, saistās ar patīkamām emocijām. Taču ne visi grib iet atvaļinājumā. Ja atvaļinājumā nav izdevies aiziet jau vairākus gadus pēc kārtas, vai arī tos regulāri pavadi strādājot, tad gan vajadzētu aizdomāties, kā līdz tam sanācis nonākt. Ilgtermiņā tas nav efektīvs risinājums, jo darba dzīve nav sprints. Tā ir drīzāk ir kā maratons, jo vidēji cilvēka darba mūžs ir aptuveni 40 gadi. 

KĀDĒĻ CILVĒKI NEIZMANTO SAVUS ATVAĻINĀJUMUS?

Lielākoties ieradums neiet atvaļinājumā vai strādāt tā laikā tiek pārņemts no uzvedības modeļiem, kas ir pārņemti novecākiem. 

Protams, neejot atvaļinājumā ir iespēja izveidot spožu karjeru un strādāt labi apmaksātā darbā, taču arī tā sauktajiem darba zirgiem ir savs limits. Smadzenes un viss organisms nogurst arī strādājot ar lielu aizrautību, un mazinās koncentrēšanās spējas.     

KĀPĒC VAJAG IET ATVAĻINĀJUMĀ?

Ikvienam cilvēkam nepieciešams līdzsvars starp darbu un atpūtu. Kad, intensīvi strādājot iztērēti spēki, nepieciešams laika periods, kurā uzlādēt baterijas. 

Atvaļinājums izved no ikdienas rutīnas, palīdz atslēgties, jo tajā samazinās ikdienas stresu izraisošo faktoru skaits. 

Pie tiem pieder jebkādi redzes, dzirdes vai citi sensorie kairinājumi, piemēram, skaļas kolēģu sarunas, brauciens uz darbu, it īpaši, ja ceļā jānīkst  sastrēgumos. Samazinoties šo faktoru skaitam, atjaunojas gan ķermenis, gan prāts.  

Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri regulāri dodas atvaļinājumā, uzlabo ne tikai mentālo, bet arī fizisko veselību, piemēram, samazina sirds un asinsvadu slimību biežumu līdz pat 30% gadījumu. 

     Vīnes universitātes zinātnieku pētījumā atklājās, ka pēc atvaļinājuma cilvēkiem ir mazāk ar stresu saistītu fizisku sūdzību, piemēram, galvassāpes, muguras sāpes un sirds ritma traucējumi, kā arī uzlabojas kopējā pašsajūta.

 Pētījumā, ko veica Maršfildas klīnikas pētnieki un kurā piedalījās 1500 sievietes Viskonsīnā, tika noteikts, ka tie, kuri dodas atpūtā retāk nekā reizi divos gados, biežāk cieš no paaugstināta stresa un depresijas. 

Protams, neiešana atvaļinājumā var izraisīt nesaskaņas ar ģimenes locekļiem. Laika pavadīšana ar ģimeni stiprina savstarpējās attiecības, ja vien tajās jau nav daudz neatrisinātu problēmu. 

Arizonas Veselības un cilvēkresursu departamenta pētījumā ASV atklājās, ka sievietes, kuras ņēma atvaļinājumu biežāk, bija vairāk apmierinātas ar savu laulību.

Bez iešanas atvaļinājumā dzīve ieiet ritenī, kuru grūti apstādināt. Ritmā, kurā grūti pajautāt sev: “Kāpēc es vispār strādāju?” vai “Kādi ir mani mērķi?” Ja neejam atvaļinājumā, tad liedzam sev iespēju attīstīt radošo domāšanu un nonākt kontaktā ar savu patieso būtību. 

KĀ ZINĀT KAD JĀIET ATVAĻINĀJUMĀ?

Ja sāc pieļaut daudz neuzmanības kļūdu un to kļūst arvien vairāk, tā ir brīdinājuma zīme, ka ir iestājies nogurums un laiks plānot atvaļinājumu. 

Regulāri dodoties atvaļinājumā, mazinās izdegšanas risks, ko visbiežāk veicina emocionāli konflikti un pārslodze. 

Sirdij tīkams darbs līdz noteiktam līmenim uzlādē, tomēr nespējot darbu līdzsvarot ar citām dzīves jomām, pastāv ne tikai izdegšanas, bet arī psihisko vai psihosomatisko slimību attīstības risks.  

 Ikvienam svarīgi darbu sabalansēt ar fizioloģiskajām vajadzībām – labu izgulēšanos un kvalitatīvām maltītēm –, kā arī psihoemocionālām vajadzībām, pie kurām pieder saskanīgas  attiecības ar tuviniekiem un draugiem, kā arī romantiskās attiecības ar partneri. 

JA DARBA DEVĒJS NEVĒLAS DOT ATVAĻINĀJUMU

Nereti intuitīvi darba devējiem šķiet, ka viņiem būtu izdevīgi, ka darbinieki neietu atvaļinājumā, taču ir izpētīts, ka tas samazina darba produktivitāti. Pēc atpūtas uzlabojas koncentrēšanās spējas.  

Profesionālo pakalpojumu firma Ernst & Young, veicot pētījumu ar saviem darbiniekiem, secināja, ka par katrām papildu 10 stundām, kuras darbinieks pavada atvaļinājumā, viņa darba izpildes rādītāji uzlabojas par 8 procentiem gadā. 

Turklāt Bostonas Konsultāciju grupas pētījumos atklāja, ka augsta līmeņa profesionāļi, kuri gāja atvaļinājumā, bija ievērojami produktīvāki nekā tie, kuri vairāk laika pavadīja strādājot.

Ir cilvēki, kas paralēli pamatdarbam veido savu privāto biznesu, kas viņus noved līdz izdegšanai. Šiem cilvēkiem atvaļinājums ir īpaši svarīgs, jo tas ne tikai palīdz atjaunot spēkus, bet palīdz arī izdomāt jaunus, radošus risinājumus efektīvākam darbam. 

JA NAV LAIKA ATVAĻINĀJUMAM

Ja nevēlies doties ilgākā atvaļinājumā, atgādināšu, ka atpūtu var plānot dažādi. Piemēram, pagarinot nedēļas nogales brīvdienas par vienu vai divām dienām, tiek regulāri atjaunoti spēki un var iztikt bez ilgāka atvaļinājuma.   

 BIEŽĀKIE IEMESLI, KĀPĒC CILVĒKI NEGRIB ATVAĻINĀJUMU

1.Darbs ļoti patīk un vienlaikus tas ir arī vaļasprieks, kas nereti kombinējas ar darbaholismu, jo cilvēks nejūt robežu starp darbu un atpūtu. 

2. Vadītāji, kuri neuzticas kolēģiem un/vai padotajiem. 

3. Vēlas pēc iespējas vairāk nopelnīt, taču atvaļinājuma laikā ienākumi ir mazāki.   

4. Tikko sākts strādāt savā profesijā un veidot karjeru, kas prasa daudz piepūles un būšanu apritē. Var būt arī bažas, ka, dodoties atvaļinājumā, darbu iespējams pazaudēt.

5.Atvaļinājumā ir vairāk laika domāt par neatrisinātām un nepatīkamām problēmām privātajā dzīvē. 

6.Cilvēks ģimenē nejūtas tik labi un komfortabli kā darbā. Vai arī dzīvo viens un jūtas vientuļi, tāpēc labāk iet uz darbu.

7.Cilvēks nevēlas iziet ārpus savas ierastās komforta zonas. Pārslēgšanās uz atpūtu izraisa stresu. Ideālajā variantā vajadzētu pietikt ar pāris dienām, taču, ja ir neatrisinātas emocionālās problēmas, tas ne vienmēr izdodas tik veiksmīgi.

8. Darbinieks baidās, ka kolēģi vai priekšnieks redzēs, ka nedara savu darbu pietiekami efektīvi un bez viņa var iztikt.    

ATPŪTĀ UZ PUSSLODZI

Viens ir aiziet atvaļinājumā, bet otrs – nedomāt par darbu un patiešām nestrādāt. Ja jāizvēlas, vai vispār neiet atvaļinājumā vai daļēji strādāt mājās, labāks ir otrs variants, jo samazinās daudziem būtisks stresa faktors – došanās uz darbu, piemēram, Rīgā stresu var radīt satiksmes sastrēgumi. Vai faktors, ka atvērtajos ofisos mēdz būt kolēģi, kas apkārt runājas fonā, kas traucē sakoncentrēties darbam. 

Sociālās distancēšanās laiks pierādīja, ka ne katru dienu nepieciešams braukt uz ofisu, un tad arī darbinieki mazāk nogurst. 

Mūsdienās daudzās darbavietās par darba jautājumiem sociālajos tīklos notiek čati. Piedaloties tajos atvaļinājuma laikā, pilnvērtīga atpūta neizdosies. 

Ja ikdienā darbs ir saistīts ar sociālo mediju lietošanu, arī ar to vajadzētu iepauzēt. Atvaļinājuma laikā būtu ieteicams nelasīt profesionālo literatūru, jo tad nebūs iespējams pilnībā atslēgties no darba.  

Ja strādā birojā, bet tev patīk aktivitātes svaigā gaisā un vēlies papildus nopelnīt, sezonas lauku darbi atvaļinājuma laikā ir labs risinājums. Tikai ar nosacījumu, ka tie saistās ar patīkamu šī brīža un pagātnes/bērnības pieredzi. Atvaļinājumā vēlamas jebkādas aktivitātes, kas sagādā prieku. 

Fiziska slodze palīdzēs mazināt emocionālo spriedzi. Tiesa, problēmas, kādēļ tā radusies, gan ar fizisko slodzi vien netiks atrisinātas. Un, protams, slodzei nevajadzētu būt pārāk lielai.

ATPŪTA PIESPIEDU KĀRTĀ? 

Bez vēlēšanās piespiest sevi iet atvaļinājumā neiesaku, jo tas radīs nepatīkamas emocijas, kas neļaus izbaudīt brīvo laiku. Bet, ja nu reiz apkārtējo apstākļu ietekmē esi devusies atvaļinājumā, nodarbojies ar lietām, kas patīk! 

• Tiecies ar draugiem, 
• pavadi laiku kopā ar ģimeni, 
• aizbrauc uz kādu vietu, kur neesi bijusi. 
• lasi grāmatas, 
• pavadi laiku dabā, 
• pasēdi kafejnīcā, 
• noskatīties kādu seriālu vai filmu,
• nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm, piemēram, pastaigām svaigā gaisā vai ūdens peldēm. 

Bieži vien, ja sākumā atvaļinājums nav gribēts, lielākā daļa cilvēku laiku pavada tīri labi. 

Neuztraucies, ja pēc atvaļinājuma pirmās dienas, kamēr atkal pārslēgsies darba režīmā, nebūs tik produktīvas kā parasti. Ja vien tas iespējams, nesaplāno pirmo darba dienu, sāc ar mazāku slodzi un vieglākiem darbiem, grūtākus un nepatīkamākus pienākumus liec klāt pakāpeniski.  

Pētījumi rāda, ka lielāko atslābumu cilvēki iegūst 10. atvaļinājuma dienā, tāpēc ir ieteicams vismaz reizi gadā ņemt 2 nedēļu ilgu atvaļinājumu.