Rudens nogurums
Ir skaidrs, ka katru gadu ap rudens beigām cilvēkiem paliek grūti – veidojas rudens nogurums. Daudz runāts par vitamīnu trūkumu un aptiekās sākās vitamīnu sezona, bet varbūt nogurums ir ne tikai fizisks, bet liecina, ka cilvēkam ir depresija?
Fiziskie iemesli
Rudens nogurums var tikt izraisīts no dažādu vielu trūkuma organismā.
Vitamīni, kuru trūkums var izraisīt nogurumu:
D vitamīns
B vitamīnu grupa (īpaši B6 un B12)
C vitamīns
Dzelzs
Magnijs
Omega-3
Pastāv teorija, ka saules gaismas un gaišo dienu trūkuma dēļ smadzenes sāk mazāk ražot laimes hormonu serotonīnu. Vēl ir tāds hormons melatonīns, ko ražo smadzeņu dziedzeris hipofīze. Šis hormons tiek ražots, kad ārā ir tumšs un līdz ar to tas saka smadzenēm, ka mums ir laiks iet gulēt. Jo tumšākas dienas, jo vairāk ražojas melatonīns, jo vairāk mums nāk miegs.
Emocionālie iemesli
Lielai daļai cilvēku ar jau esošām emocionālām problēmām rudens nogurums pasliktina psihisko un emocionālo stāvokli. Dažiem var aktivizēties arī sezonālā depresija.
Ja cilvēka psihe ir veselāka, tad cilvēks gada tumšajās dienās var izjust nogurumu, nomāktību un skumjas, bet kopumā jutīsies apmierināts ar dzīvi. Tomēr, ja cilvēkam ir subklīniska jeb neredzama depresija, tās smagums pastiprināsies. Klāt var nākt tādi simptomi kā svara izmaiņas. Var pastiprināties trauksme un pasliktināties attiecības un darbspējas.
Ja cilvēkam ir sezonālā depresija, tad visticamāk viņam ir depresija arī vasaras mēnešos, bet mazāk izteikta.
Vasarā seratonīna līmenis smadzenēs ir augstāks visiem – gan laimīgajiem, gan depresīvajiem cilvēkiem. Un ziemā tas krītās visiem. Problēma ir tā, ka tie, kuriem ir sezonālā depresija, viņiem jau vasarā laimes hormona līmenis ir uz riskantas robežas.
Depresijas simptomi
Enerģijas trūkums, nogurums
Grūtības koncentrēties, intereses un motivācijas trūkums
Apetītes izmaiņas (palielināta vai samazināta)
Vēlme izolēties no apkārtējiem
Grūtības iemigt, pārlieku liela vai ilga miegainība
Mokošas domas
Pārmērīgs raudulīgums, skumjas.
Kā ārstē sezonālo depresiju?
Terapija simptomu mazināšanai
Fototerapija
Medikamenti (parasti antidepresanti)
Terapija cēloņa novēršanai: psihoterapija
Ieradumi, kas var palīdzēt mazināt skumjas:
Mēģini iziet pa dienu ārā vismaz uz dažām minūtēm. Dienas gaismas efekts palīdz.
Pie darba galda vari nopirkt 10 000 luksu lampu (10000 lux light box), kas palīdzēs justies labāk
Domā par diētu un ēdienu ko ēd. Visticamāk, ka ir nepieciešams papildus lietot D vitamīnu, omega-3 un Magniju + B6. Labāk nepirkt kompleksos vitamīnus, jo tajos vitamīna deva ir mazāka.
Ej sportot – būtu labi vismaz 2 reizes nedēļā izkustēties, jo fiziskās aktivitātes palielina seratonīna līmeni asinīs.
Ej uz grupiņām vai tiecies ar draugiem – sociālais atbalsts ir ļoti nozīmīgs
Kad man jāmeklē ārsta palīdzība?
Ja skumjām pievienojas bezcerības sajūta un šie simptomi traucē normāli strādāt un uzturēt attiecības, tad vērsies pie ārsta-psihoterapeita uz konsultāciju. Iespējams, ir parādījusies depresija.