Rakstura jeb personības traucējumi
Katram cilvēkam ir sava unikāla personība jeb raksturs, kas veidojas no tā, kā viņš jūtas, domā un uzvedas. Daži cilvēki ir kautrīgi, citi – droši. Daži ir analītiskāki, citi – emocionālāki utml. Personības traucējumi ir psihiatriska problēma, kas sāk attīstīties pusaudžu gados vai agrā jaunībā. Šie traucējumi skar 10-13% cilvēku – tātad no tiem cieš vismaz katrs desmitais cilvēks.
Šiem traucējumiem līdz šim ticis pievērsts pārāk maz uzmanības, jo liela daļa cilvēku, kuriem tie ir parasti nemaz nenojauš, ka tā varētu būt psihiska saslimšana. Viņi ir pieraduši pie tā, ka viņu dzīve ir ciešanu pilna jau gadiem, tādēļ šādu emocionālo ikdienas stāvokli sāk uztvert par normu. To pastiprina fakts, ka parasti ģimenē praktiski visiem tās locekļiem ir personības traucējumi, līdz ar to viņi bieži vien nesaņem ģimenes iedrošinājumu vērsties pie speciālista. Šo faktoru rezultātā cilvēki ar personības traucējumiem bieži pēc palīdzības nevēršas. Parasti cilvēki ar personības traucējumiem nonāk pie speciālista tikai tādā gadījumā, ja saskaras ar attiecību problēmām vai kādu psihisko slimību.
Ir svarīgi saprast atšķirību starp personības tipiem un personības traucējumiem. Personai, kas ir kautrīga vai kurai patīk pavadīt laiku vienatnē, ne vienmēr ir izvairīgi vai šizoīdi personības traucējumi. Atšķirību starp personības tipu un personības traucējumiem bieži var noteikt, novērtējot personas personības funkciju noteiktās dzīves jomās: darbā, attiecībās, emocijās, pašidentitātē, realitātes apzināšanās un uzvedības un impulsu kontrolē.
Emocionāli vesela personība
Emocionāli veselu personību raksturo galvenokārt spēja pielāgoties dažādām dzīves situācijām un attiecīgās kultūras normām, kurai cilvēks pieder.
Ir vairāki personības jeb rakstura tipi un veselam cilvēkam ir iezīmes no katra personības tipa, bet to izpausmju kombinācija katram ir unikāla. Veselīgas personības gadījumā nebūs tā, ka tikai viens personības tips izteikti dominēs. Piemēram, kad cilvēkam nepieciešams uzstāties, viņš izmantos histērisko personības šķautni, bet, kad nepieciešams darbu veikt rūpīgi, viņš kļūs obsesīvi-kompulsīvs. Tomēr vesels cilvēks vienu personības tipu nepielietos visās dzīves situācijās.
Ir vairāki testi, lai noteiktu šīs personības šķautnes. Viens no tiem pieejams šajā saitē, kur var noskaidrot sava personības tipa šķautņu proporcionālo sastāvu, atbildot uz 105 testa jautājumiem. Tomēr visprecīzāk personības tipu iespējams noteikt, vēršoties pie speciālista.
Personības traucējumi
Situācijā, kad cilvēkam ir personības traucējumi, ir ilgstošas problēmas pielāgoties kultūras normām – viņa domāšana un uzvedība krietni atšķiras no tā, ko sabiedrībā uzskata par parastu vai normālu. Ja noteiktas personības iezīmes kļūst pārāk neelastīgas, tad veidojas personības traucējums, piemēram, cilvēkā sāk dominēt pārlieku liela emocionalitāte, kas veicina to, ka katrā grūtā brīdī viņš izraisa histēriju un, iespējams, pat strīdus.
Šiem cilvēkiem ir:
- grūtības saprast sevi
- grūtības veidot ilgstošas, noturīgas, veselīgas attiecības ar citiem cilvēkiem.
Attiecību veidošanas neveiksmes noved pie vientulības, kas palielina risku saslimt ar citām mentālajām saslimšanām – depresiju, trauksmes traucējumiem, bipolāriem traucējumiem, atkarībām, u.c.
Personības traucējumu tipi:
Balstoties pēc dažādiem avotiem, ir 10-15 personības traucējumu tipu. Pamatā izdala 10 galvenos traucējums, kuru raksturojums apskatāms zemāk. Katram tipam ir saite, kurā ir īsais 3 minūšu tests pašdiagnostikai, tomēr atceries, ka šis tests neaizstāj speciālista konsultāciju.
Ekscentriskie traucējumu tipi
Cilvēki ar šiem traucējumiem bieži šķiet dīvaini vai savdabīgi.
- Paranoīdais tips – raksturīgākā pazīme ir paranoja un konstanta neuzticēšanās citiem un viņu aizdomās turēšana. Pārliecība, ka citi mēģina pazemot, kaitēt vai apdraudēt.
- Šizoīdais tips – cilvēki, kas ir atrauti, distanti un vienaldzīgi pret sociālajām attiecībām. Parasti viņi ir vientuļnieki, kuri dod priekšroku vienatnei un reti izpauž spēcīgas emocijas
- Šizotipiskais tips – cilvēki, kam ir neparasts izskats un domāšana. Viņiem raksturīga citiem nesaprotami jeb dīvaini uzskati un pārliecības, kā arī viņi bieži vien ir aizdomīgi pret citiem.
Dramatiskie traucējumu tipi
Cilvēkiem ar šiem traucējumiem ir intensīvas, nestabilas emocijas un sagrozīts paštēls. Viņi arī mēdz uzvesties impulsīvi.
- Emocionāli nestabila jeb robežlīmeņa personība – nestabils jeb nemitīgi mainīgs garastāvoklis, traucēts paštēls, haotiskas attiecības un impulsīva uzvedība (piemēram, seksuāli nedroša uzvedība, narkotisko vielu lietošana, neapdomīgi naudas tēriņi un pārgalvīga auto vadīšana). Vairāk par šo personību lasi šeit.
- Histrioniskais tips – šie cilvēki konstanti mēģina sev pievērst uzmanību. Viņi parasti izturas ļoti dramatiski, dažkārt pat bērnišķīgi un pārlieku emocionāli reaktīvi.
- Narcistiskais tips – cilvēki, kas jūtas pārāki par citiem un ir ar izteiktu vēlmi pēc varas un veiskmes, sociālā statusa, uzmanības un apbrīnas. Tomēr viņiem ir trausls pašvērtējums. Šie cilvēki ir egoistiski un viņiem trūkst empātijas spējas, kā arī ir grūtības izprast citu vēlmes.
- Antisociālais tips – viņus mēdz saukt par sociopātiem vai psihopātiem. Viņiem raksturīga pārmērīga, bezatbildīga un agresīva uzvedība, citu vēlmju neievērošana un nespēja ievērot sabiedrības normas. Cilvēki ar šo traucējumu bieži izdara nopietnus noziegumus, nenožēlojot savu rīcību.
Trauksmainie traucējumu tipi
Cilvēki, kam ir šie traucējumi, ir izteikti nervozi un bailīgi.
- Trauksmaini izvairīgais tips – cilvēki, kas izvairās no sociālajiem kontaktiem nevis tādēļ, ka vēlas laiku pavadīt vienatnē, bet tādēļ, ka viņiem ir izteiktas bailes tikt nosodītiem, kauninātiem vai atraidītiem.
- Atkarīgas personības tips – cilvēki, kuri ir atkarīgi un pārlieku padevīgi. Viņiem nepieciešams nemitīgi konsultēties ar citiem, jo viņi nav pārliecināti, ka pieņem “pareizo” lēmumu, jo ir izteikti bezpalīdzīgi. Viņi izteikti cenšas citiem izpatikt – būt pārlieku izpalīdzīgi upurējot savas vēlmes, jo viņiem ir bailes tikt atraidītiem. Viņi pieķeras citiem cilvēkiem tik spēcīgi, ka otram cilvēkam sāk kaitināt ar savu uzbāzību, kā arī viņiem ir bailes šķirties un būt vieniem.
- Obsesīvi kompulsīva personība – perfekcionistiski un neelastīgi savā uzvedībā. Vēlas visu kontrolēt, lai viss būtu sakārtots un viņiem izteiktas bailes pieļaut kļūdas – tāpēc nereti viņi darba uzdevumus pilda ļoti lēnā tempā.
Emocionāli nestabila, histrioniska personība vairāk raksturīga sievietēm, bet antisociālā un obsesīvi kompulsīva personība biežāk sastopama vīriešu vidū.
Cilvēkiem var būt jaukti vairāku personības traucējumu simptomi. Tie var variēt no viegliem traucējumiem līdz izteikti smagiem.
Diagnostika
Šos traucējumus diagnosticē ārsts, noskaidrojot medicīnisko vēsturi un veicot fizikālo izmeklēšanu. Nozīmīgi pirms šo traucējumu diagnosticēšanas izslēgt organiskus smadzeņu bojājumus ar vairākiem izmeklējumiem. Ja ārsts secina, ka nav fiziska iemesla šiem traucējumiem, tad pacients tiek nosūtīts pie klīniskā psihologa vai ārsta-psihoterapeita, kas izvērtē traucējumus sīkāk.
Ārstēšana
Tā kā daudzi nevēršas pēc palīdzības, viņi arī netiek ārstēti, bet personības traucējumus iespējams izārstēt tikai ilgstošā (minimums 4 gadus ilgā) psihodinamiskā tipa psihoterapijā. Ārstēšanai var palīdzēt papildus medikamentoza terapija citu simptomu mazināšanai, piemēram, prettrauksmes līdzekļi, antidepresanti vai antipsihotiskie līdzekļi, tāpēc vislabāk šo traucējumu ārtsēšanu veikt pie ārsta-psihoterapeita.
Psihoterapija fokusē domāšanas kļūdas, iemācot jaunus (veselīgākus) domāšanas modeļus, kā arī iemāca veidot veselīgākas un stabilākas attiecības.
