Kas ir primārās brūces

Katrs no mums bērnībā piedzīvo zināmus emocionālus ievainojumus. Neviens to neplāno, bet tā rezultātā mūsu ceļš uz emocionālo briedumu nereti tiek aizkavēts.

Pat ja esam bijuši aprūpēti un mīlēti, mēs neizaugam bez neviena ievainojuma, ko varētu saukt par “primāro brūci”.

Bērnības unikālā neaizsargātība veidojas no ilgā atkarības posma no mūsu vecākiem. Atšķirībā no citiem dzīvniekiem, cilvēks pirmajos dzīves gados ir pilnībā atkarīgs no savas ģimenes, iesprostots vidē, ko pats nav izvēlējies. Šis periods ietekmē ne tikai mūsu fizisko attīstību, bet arī emocionālās pasaules attīstību vai pretēji - tās aizkavēšanos.

Bērnībā mēs esam kā sūklis, kas uzsūc vecāku uzvedību, emocijas un pat viņu attieksmi pret dzīvi. Šis process ir dabisks, bet tas arī nozīmē, ka vecāku, pat nenozīmīgas, rīcības var mūsos atstāt dziļas sekas.

Mēs bērnībā esam emocionāli trausli, un to pastiprina tas, ka mūsu sapratne par notikumiem ir ierobežota. Pat vislabākie vecāku nodomi bieži nespēj pilnībā pasargāt mūs no pārpratumiem un iekšējiem konfliktiem, kas dziļi sakņojas bērnības pieredzē. Piemēram,

  1. Kad vecāks paceļ balsi, tā šķiet kā zemestrīce.

  2. Kad vecāks izvācas no mājām, bērns bieži domā, ka pie tā vainīgs tieši viņš.

Šīs bērnības traumas bieži izpaužas vēlāk dzīvē, ierobežojot mūsu spēju uzticēties, veidot tuvas attiecības vai justies patiesi droši pasaulē.

Interesanti, ka šie ievainojumi bieži nerodas no dramatiskām situācijām, bet gan no ikdienas pieredzēm – sīkiem mirkļiem, kas, bērnības trauslumā, kļūst par mūsu emocionālās dzīves stūrakmeņiem.

Psihoterapija ir viens no veidiem, kā šīs brūces dziedināt. Tā palīdz atklāt un izprast bērnības pieredzes ietekmi uz mūsu pieaugušo dzīvi. Bieži mēs pat nenojaušam, kā vecāku attieksme vai bērnībā piedzīvotais mūs ietekmē šodien. Psihoterapijas mērķis ir dot iespēju šīs brūces apzināties, lai mēs varētu atgriezties pie sava īstā “es” un dzīvot brīvāk un piepildītāk.

Patiesībā šīs pieredzes, kaut arī sāpīgas, veido mūsu cilvēcību. Bērnības ievainojumi nav uz mūžu – tie ir izaicinājums, kuru pārvarot, mēs varam atklāt savas spējas, dziļumu un spēku.

Previous
Previous

Ēšanas traucējumi

Next
Next

Kā nomierināties, kad Ukrainā notiek karš?