Depresija
Depresija ir nopietna saslimšana. Tā nav slinkums, bet slimība, kuras ietekmē cilvēkam zūd spējas normāli domāt un izjust patīkamas emocijas. Depresija izpaužas pamatā 3 aspektos: (1) domās, (2) emocijās, (3) ķermeniski, (4) uzvedībā. Vieglu depresiju var atrisināt psihoterapijā, vidēji izteiktu – ar psihoterapiju kopā ar medikamentu lietošanu.
Nomāktība, mazinās spēja priecāties - noskaņojums, kad neko negribas darīt, nekas neinteresē, neiepriecina un nav spēka veikt ikdienas pienākumus. Lietas, kas agrāk sagādāja prieku, to vairs nesagādā tādu kā agrāk. Nomāktība var rasties arī depresīvas reakcijas gadījumā, bet depresijas gadījumā tā ir ilgstoša un nemainīga, apkārtējie apstākļi to maz iespaido vai neiespaido vispār. Bezspēcība, bezcerība un dusmas uz sevi arī ir bieži sastopamas depresijas pazīmes.
Trauksme - depresijas gadījumā atklātā vai slēptā veidā praktiski vienmēr ir raksturīga trauksme
Zems pašnovērtējums, savas vainas un mazvērtības izjūta - nereti cilvēki, kuri dzīvē objektīvi ir daudz sasnieguši depresijas gadījumā sevi nenovērtē pietiekami. Domas “Es esmu neveiksminieks”; ”Man nekas neizdosies” un “Manā dzīvē nekas labs nav noticis” ir ļoti bieži sastopamas.
Pašnāvības domas, impulsi, mēģinājumi - smagākos gadījumos depresijai ir augsts pašnāvības risks
Negatīvs un pesimistisks skatījums uz dzīvi - cilvēks saskata daudz vairāk negatīvu informāciju, atceras vairāk slikto un nākotni redz tumšās krāsās; domās parādās arī bezcerības sajūta - ir domas, ka nav iespējamas pārmaiņas un ka nav jēgas. Ir tendence arī iestrēgt drūmās domās, maļot tās pa galvu. Ir uz problēmām orientēta domāšana, kuras dēļ ir grūti saskatīt risinājumus dažādām dzīves problēmām. Ir grūti arī saskatīt problēmas lielo bildi un pieņemt atšķirīgas problēmas perspektīvas.
Nespēks, enerģijas izsīkums, ātra nogurdināmība - tā dēļ ir sajūta, ka nekam nav spēka, smagākos gadījumos no rītiem ir grūti izkāpt no gultas.
Miega traucējumi - bezmiegs vai pārlieku ilga gulēšana jeb pastiprināta miegainība.
Pazemināts libido - ir samazināta vēlme pēc seksa un spēja gūt baudu.
Izmainīta ēstgriba - var būt gan samazināta, gan palielināta ēstgriba. Var būt sajūta, ka nekas negaršo;
Grūtības sakoncentrēties darbam un mācībām intereses jeb motivācijas trūkuma dēļ - depresijas dēļ daudzi cilvēki pazaudē savu darbu, izstājas no augstskolas vai zaudē finansiālos līdzekļus. Nereti mazvērtības sajūtas dēļ depresijas pacienti domā, ka ir dumji vai nespējīgi, bet patiesībā šīs grūtības veiksmīgi pildīt savus ikdienas pienākumos ir depresijas dēļ - tas ir depresijas simptoms.
Izteikts raudulīgums - tādēļ, ka depresija rada izteiktas skumjas, bezspēcības sajūtu un negatīvas domas, ir izteikta un ilgstoša raudāšana, kuru nereti ir grūti apstādināt - var raudāt pat 2 stundas no vietas.
Ir grūtības veikt ikdienas pienākumus - tiek atcelti esošie plāni, kas sadusmo apkārtējos un rada problēmas attiecībās, uz depresīvu cilvēku kļūst grūti paļauties, tiek apturēti lielāki nākotnes plāni un cilvēks var pārtraukt darīt to, kas paticis iepriekš.
Ja šie simptomi parādās 2 nedēļu laikā pēc dzemdībām, tad tos var definēt kā pēcdzemdību depresiju.
