Kabinetā viens otram iepretī ir novietoti divi krēsli. Savukārt kušete klasiski tiek izmantota psihoanalīzes procesā.

Ja vēršaties pie ārsta psihoterapeita ar aizdomām par psihosomatiskiem traucējumiem (piem., sirdsklauves, galvassāpes, funkcionālie kuņģa-zarnu trakta traucējumi vai citi) un iepriekš ir veikti citi medicīniski izmeklējumi, vēlams tos paņemt līdzi jau uz pirmo vizīti.

Vizītes laikā kabinetā atrodas tikai pacients un ārsts.
Vizītes ilgums - 45 minūtes
Vizītes biežums - 1 reizi nedēļā

durvis netiek virinātas un netraucē telefona zvani – vide ir ērta un droša atklātai saruna. Reizēm ārsts veic pierakstus. Saruna un pieraksti ir konfidenciāli - viss, par ko runāts, paliek tikai starp Jums un ārstu.

Pēc iepazīšanās ārsts-psihoterapeits/psihosomatologs aicinās Jūs pastāstīt par grūtībām, kuras ir atvedušas, un izpētīt tās sīkāk, noskaidros, ko Jūs sagaidāt no terapijas. Tāpat kā turpmākais terapijas process, arī izvērtēšanas vizīšu gaita katram pacientam ir individuāla un atšķiras atkarībā no tā, kādas ir šīs grūtības – psihosomatiski traucējumi, sarežģījumi attiecībās, pazemināts garastāvoklis, krīzes situācija u.c.

Psihoterapeits aicina pastāstīt ne tikai par šī brīža sūdzībām, bet arī par pašreizējo dzīves situāciju, notikumiem pagātnē un ģimeni, no kuras Jūs nākat. Lai varētu diagnosticēt un ārstēt, psihoterapeitam ir svarīgi ne tikai izpētīt pašreizējās grūtības, bet iepazīt Jūs kā personību un saprast, kā Jūsu personība ir veidojusies.

Ārsta-psihoterapeita/psihosomatologa attieksme ir ieinteresēta, empātiska un cieņpilna. Labs ārsts Jūs nekad nenosodīs un nekauninās, taču tas nenozīmē, ka piekrītīs visam, ko Jūs sakāt un rīkosies atbilstoši Jūsu prasībām (piemēram, nekavējoties nozīmēs medikamentu). Gluži pretēji – ārsts var aicināt nesteigties, izpētīt situāciju dziļāk un uzdot jautājumus, kuri Jums palīdzēs nonākt kontaktā ar iepriekš neapzinātām emocijām. Tas nozīmē, ka starp Jums ir ārsta-pacienta, nevis ārsta-klienta attiecības.

Secinājumi. Pirmajās vizītēs ārsts iepazīst Jūs, un Jūs – ārstu. Labs emocionāls kontakts un sadarbība ir svarīgs priekšnosacījums kopīgi izvirzīto terapijas mērķu sasniegšanai.

Diagnostisko vizīšu gaitā ārsts izvērtē, vai un kāda veida ārstēšana Jums ir indicēta: psihoterapija, medikamenti vai kompleksa ārstēšana sadarbībā ar citiem speciālistiem. Kopā ar ārstu Jūs vienosieties par psihoterapijas mērķiem un nepieciešamo terapijas ilgumu šo mērķu sasniegšanai.

Svarīgi ir atdalīt terapijas mērķus un dzīves mērķus. Piemēram, ja dzīves mērķis ir izveidot veselīgas romantiskās attiecības, tad terapijas mērķis varētu būt saprast, kādas apzinātas vai neapzinātas jūtas (“kompleksi”) traucē šādas attiecības izveidot vai liek būt attiecībās, kurās nav emocionālas tuvības. Tātad - terapijas mērķu sasniegšana palīdz sasniegt arī dzīves mērķus.