MENU

psihoterapijas formas

Cilvēki ir neizpratnē par to, kāda ir atšķirība starp psihiatru, psihoterapeitu un psihologu. Tā kā šis jautājums nav vienkāršs, tas jautājums prasa skaidrojumu zem tām.

ProfesijaIzglītībaSpecializācijaDarbība
Psihiatrsaugstākā medicīniskā izglītība un specializācija psihiatrijāPsihiatrijaNosaka diagnozes un ārstē pacientus, kuriem ir psihiskas saslimšanas, nozīmējot medikamentozu ārstēšanu.
Psihoterapeitsaugstākā medicīnas izglītība un specializācija psihoterapijāPsihodinamiskā psihoterapijaNosaka diagnozes, ārstē pacientus gara veida psihoterapijas veidā, ja nepieciešams nozīmē medikamentozu ārstēšanu.
Psihoterapijas speciālistsaugstākā izglītība humanitārajās jomās un papildus kursi konkrētā terapijas virzienāEksistenciālā, Geštalta, Junga analītiskā terapija, psihodrāma, kognitīvi biheiviorālā, psihoorganiskā analīze.Krīzes situācijas,
Attiecību problēmas, ģimenes attiecības, pāru terapija
Psihologsaugstākā izglītība psiholoģijas zinātnēMaģistra grāds psiholoģijas zinātnēstrādā ar psihiski veseliem cilvēkiem risināt grūtības, apzināties savas dzīves vēlmes un mērķus.

Psihiatri

Tie ir ārsti, kas nodarbojas ar nodarbojas ar psihisko jeb emocionālo slimību diagnostiku un ārstēšanu. Lielākā daļa psihiatru Latvijā izmanto medikamentozu ārstēšanu, daži ir arī specializējušies medicīniskajā psihoterapijā. Pie psihiatra vislabāk ir doties tad, ja ir nepieciešams atrast īsto medikamentu kombināciju sev. Psihiatri izraksta zāles situācijās, kad cilvēks nespēj pats tikt galā ar savām emocijām vai arī, ja ir kāda smaga psihiatriska saslimšana, piemēram, šizofrēnija.

✅ Izraksta medikamentus

✅ Konsultē

✅ Diagnosticē psihiskās slimības

Psihoterapija

Psihoterapija ir procedūra, kura sniedz uzlabojumus cilvēka labsajūtā mainot viņa domāšanas modeļus, emocionālo izpratni un uzvedību. Psihoterapija iedarbojas uz cilvēka emocijām, ko bieži provocē savstarpējās attiecības un ārstē to neveselo izpausmi tādējādi mainot cilvēka domāšanu.

Psihoterapija ir ilgstošs process, jo pārmaiņas cilvēka personībā notiek ļoti lēnām. Pie psihoterapeita vērts pieteikties tad, ja cilvēks vairākkārt pamana, ka atkārto vienas un tās pašas kļūdas un vēlas ko mainīt šajā „apburtajā lokā”, nevar izveidot ilgstošas tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem, slikti jūtas pats ar sevi u.c.

Psihoterapija iedalās:

  1. Īslaicīgajā psihoterapijā (atbalasta, kognitīvi-biheiviorālā terapija)
  2. Garā veida psihoterapijā (psihodinamiskā psihoterapija)

Abas terapijas atšķiras ar to, ka garā vaida terapijai ir ilgstošs un līdz ar to paliekošs efekts.

Tieši domāšanas maiņa ir lielākā psihoterapijas priekšrocība salīdzinot ar psihiatriju, kurā ārstēšana pārsvarā ir medikamentoza jeb ar zālēm, jo zāles nespēj mainīt cilvēka domu saturu- tās noņem tikai simptomus.

Internetā meklējot psihoterapeitus ir iespējams sastapties ar dažādu skolu psihoterapeitiem:

  • Psihodinamiskajiem psihoterapeitiem jeb psihoterapijas un psihosomatiskās medicīnas ārstiem
  • Kognitīvi biheiviorālajiem terapeitiem
  • Junga analītiskajiem terapeitiem
  • Geštalta terapeitiem
  • Ģimenes sistemātiskajiem terapeitiem
  • Psihodrāmas terapeitiem
  • Psihoorganiskās analīzes terapeitiem

Nezinātājam var rasties liels apjukums tajā, kā izvēlēties no šiem terapeitiem piemērotāko.

Pēc Latvijas profesiju klasifikatora un likumdošanas, psihoterapeits ir ārsta pamatspecialitāte un šo nosaukumu ir atļauts izmantot tikai ārstiem. Terapeiti, kuri nav ārsti, ir pieskaitāmi profesijai “psihoterapijas speciālisti”. Ja vēlies uzzināt, vai tevis izvēlētais psihoterapeits ir ārsts, vari to apskatīt ŠAJĀ ADRESĒ.

Psihoterapijas un psihosomatiskās medicīnas ārsti

Psihoterapeits ir ārsts, kas pārzina cilvēka anatomiju, fizioloģiskos procesus un medicīnu un ir specializējies mentālās veselības jomā. Viņi ir kvalificēti novērtēt gan psiholoģisko, gan fizisko problēmu aspektus, kā arī var diagnosticēt un ārstēt emocionālos un uzvedības traucējumus gan psihoterapijas formā un nepieciešamības gadījumā izrakstot medikamentus.

Psihodinamiskā psihoterapija ir pierādījusi savu efektivitāti kontrolētos pētījumos salīdzinot ar placebo un medikamentozu terapiju. Psihodinamisko psihoterapiju Latvijā drīkst veikt tikai ārsts, kas specializējies šajā jomā, jo viņam ir nepieciešamā izglītība un pieredze, lai diagnosticētu psihiskās veselības norises un veiksmīgi tās izārstētu.

Kopsavilkums par psihoterapietiem

  • diagnosticē mentālās (emocionālās) problēmas
  • ārstē tās ar psihodinamiskās psihoterapijas metodēm
  • nepieciešamības gadījumā pievieno tai medikamentozu terapiju

Kādos gadījumos palīdz ārsti-psihoterapeiti

  • Uzlabot savu labsajūtu
  • Izprast savas emocijas
  • Radīt pārmaiņas (izkropļotos) domāšanas modeļos un uzvedībā par sevi, par pasauli, par savstarpējām attiecībām
  • palīdz iedziļināties problēmās, kas rodas no bērnības
  • Risināt attiecību jautājumus
  • Ārstēt klīnisko depresiju, trauksmi, panikas lēkmes, “veģetatīvo distoniju”.
  • Palīdzēt krīzes gadījumā.
  • Maina cilvēka raksturu (personības struktūru)

Psihoterapijas speciālisti

Psihoterapija daudzās valstīs ir izveidojusies tāda kā starpnozare starp komunikācijas zinātnēm un medicīnu.

Zem termina “psihoterapijas speciālisti” slēpjas dažādas terapijas formas, kas pagaidām ir ārpus medicīnas un nav oficiāli atzītas kā ārstējošas. Šīs skolas, kur var apgūt šo specialitāti nav arī akreditētas (dažas pat neatrodas Latvijā), tātad Latvijas valsts likumdošana negarantē par to apmācību kvalitāti. Tā kā psihoterapijas speciālisti ir divas reizes vairāk, nekā ārsti psihoterapeiti, tad būs lielāka iespēja saskarties tieši ar viņiem. Daudzi psihoterapijas speciālisti ir labi speciālisti savā jomā un spēj palīdzēt cilvēkiem savas profesionalitātes robežās, bet diemžēl ir arī tādi, kas nespēj novilkt savas kompetences robežas un tā kā nevēlēsies pazaudēt klientu, var nemaz nepateikt, ka nezina, kā palīdzēt. To, vai terapeits ir pietiekami profesionāls, var izlasīt šajā rakstā.

Psihoterapijas speciālisti konsultē par:

  • laulībām
  • ģimenēm
  • pāru attiecībām
  • darbu

Šie terapeiti bieži runās ar cilvēkiem par visu, kas viņus satrauc, neatkarīgi no tā, vai tie ir mentāli traucējumi vai vispārēja nelaime. Konsultantiem parasti nav ārsta grāda, bet viņi ir apmācīti atpazīt mentālās slimības un vajadzības gadījumā var ieteikt ārstēšanu pie ārsta. Šie speciālisti parasti piedāvā sarunu terapiju, problēmu analīzi un iespējamos risinājumus.

Vēsture. Psihoterapijas pamatlicēji izsenis ir bijuši tikai ārsti, bet pēc pasaules kariem bija nepieciešama tik liela psihoterapeitiskā palīdzība, ka pietrūka speciālistu un tika piesaistīti sociālie darbinieki un psihologi. Tieši šī iemesla dēļ joprojām daudzi, kas nav ārsti nodarbojas ar psihoterapiju. Tas cilvēkos var radīt lielu apjukumu, jo vēsturiskais nosaukums “terapija” nācis no ārstniecības, bet šajā gadījumā tā ir drīzāk saruna, nekā ārstniecība. Nav izslēgts, ka šie speciālisti varētu uzlabot labsajūtu sarunas veidā, bet tā kā šīs terapijas nav atzītas kā medicīniskas tehnoloģijas, tās dēvēt par psihoterapiju ir nekorekti.

Psihoterapija ir “izaugusi” no 3 zariem – dabaszinātnēm, psiholoģijas un reliģijas. Ārstnieciskās psihoterapijas saknes slēpjas Freida psihoanalīzē. Pēc tam nāca daudzi Freida sekotāji, kas vēlējās izveidot savu unikālo terapijas novirzienu, kas patiesībā bija vienkāršakos terminos formulētas psihoananalītiskās psihoterapijas novirzieni. Tas notika tādēļ, ka lielākā daļa šo virzienu pamatlicēji nebija ārsti.

2 - psihoterapijas formas

Gadiem ejot progresēja zinātnes attīstība un šos terapijas novirzienus pārbaudīja vairākos pētījumos. Mūsdienās kā efektīvi ir pierādīti 2 psihoterapijas novirzieni:

  1. Kognitīvi-biheiviorālā terapija- ar to nodarbojas psihologi ar atbilstošu sertifikācijas diplomu, kā arī šīs terapijas metodes pielieto ārsti.
  2. psihodinamiskā psihoterapija – to apgūst ārstniecības iestādēs un ar to nodarbojas tikai ārsti.
3 - psihoterapijas formas

Psihoterapijas skolu salīdzinājums

Kā jau iepriekš tika minēts, psihoterapijas skolu veidi, virzieni un ilgumi atšķiras. Tas atšķiras ne tikai ar to, kurās iestādēs šī apmācība notiek, bet arī ar to, cik ilga apmācība notiek, kā tā notiek un kādas ir prasības, lai kļūtu par sertificētu speciālistu. Ārsta-psihoterapeita specializācijā sertifikāta iegūšanai nepieciešams gūt pamatīgu pieredzi darbā ar dažādiem pacientu gadījumiem. Psihoterapijas speciālistu gadījumā sertifikātu var iegūt izejot teorētisko apmācību un minimālu praksi. Psihoterapijas speciālistam prakse ir jāveido pašam, kas nozīmē, ka izvēloties šo speciālistu nevaram zināt, vai gadījumā neesam viņam viens no pirmajiem pacientiem/klientiem ar šo problēmu. Ārstam-psihoterapeitam, lai iegūtu sertifikātu ir nepieciešams iziet 4 gadu ilgu rezidentūras apmācību, kas izpaužas kā pilnas slodzes darbs un praksē gūstot pieredzi veicot vismaz 2500 pacientu vizītes.

4 - psihoterapijas formas

Psihologi

Psihologs ir speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijas zinātnē. Psihologi pārvalda zināšanas par cilvēka uzvedības modeļiem, domāšanas veidu, attiecībām ar citiem cilvēkiem.

Psihologs strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem – sniedzot tiem konsultācijas un palīdzot cilvēkiem izprast grūtības, to rašanās iemeslus un mehānismus, meklēt jaunus risinājuma veidus, apzināties savas stipras puses un resursus, saprast savas dzīves mērķus un vēlmes. Psihologs grūtību risināšanas procesā palīdz cilvēkam atklāt un izmantot paša iekšējos resursus. Psihologi ir cilvēki, pie kuriem var vērsties pēc emocionāla atbalsta krīzes situācijās. Svarīgi atcerēties, ka tā iemesla dēļ, ka psihologi ir komunikācijas nevis veselības aprūpes speciālisti, viņiem nav juridisku tiesību noteikt diagnozi, ārstēt to un izrakstīt medikamentus nepieciešamības gadījumā.

Ko dara psihologs

  • Uzklausa un cenšas uztver klienta teikto no viņa skatpunkta, nenosodot
  • Gatavs sarunai par klienta nodomiem, centieniem, iecerēm
  • Cenšas izprast klienta domas, emocijas un vēlmes, arī tās, kurus klientam ne vienmēr izdodas pateikt
  • Sniedz emocionālu atbalstu
  • Palīdz klientam atrast sevī resursus
  • Palīdz risināt un pieņemt sarežģītus lēmumus
  • Konsultē klienta valodā
  • Sniedz nepieciešamo informāciju

Citi emocionālā atbalsta veidi

Dažādās dzīves situācijās ir iesmpējams gūt emocionālo atbalstu no draugiem, radiem, partnera vai kādas citas personas.

Atbalstu iespējams gūt arī meditācijas, koučinga veidā, pie mācītāja baznīcā. Atbalstu iespējams gūt arī anonīmo alkoholiķu, narkomānu un citās grupās.

Svarīgi ir saprast, ka visbiežāk nevienam no šiem cilvēkiem nav formālas izglītības un zināšanas par to, kā strādā cilvēka psihe. Tas var kalpot kā labs īslaicīgs atbalsts, bet tas nav ārstniecisks process

Kā atrast savu terapeitu?

Galvenais ieteikums meklējot savu terapeitu, ir skatīties, kurā specifiskajā terapijas jomā viņš specializējas. Ļoti svarīgi ir nošķirt, vai ir nepieciešams īslaicīgs atbalsts kādā dzīves posmā, kad ir krīze (šķiršanās, tuvinieka nāve, lielas pārmaiņas) vai arī ir kas nopienāks, piemēram, depresija, trauksme, panikas lēkmes, bipolāri traucējumi u.c. Svarīgi arī saprast, vai terapeits specializējas uz pieaugušajiem vai bērniem. Pēs pacienta medicīniskās diagnozes vai personīgās vajadzību zonas jāvadās, izvēloties pareizo terapeita veidu. Domājams, ka jebkurš no terapeitiem spēs sniegt īslaicīgu atvieglojumu, bet svarīgi, lai terapeits ir pietiekami kompetents, lai strādātu ilgākā terapijā.

Marketing Mix 4 Circle Venn Diagram - psihoterapijas formas
PsihiatrsPsihoterapijas ārstsPsihologsPsihoterapijas speciālistsNetradicionālo formu terapeiti
Krīzes situācija✔️✔️✔️✔️✔️
Ģimenes, attiecību problēmas✔️✔️✔️✔️
Psihiskā saslimšana✔️✔️
Psihosomatiska
saslimšana (veģetatīva difunkcija, menstruālie traucējumi)
✔️✔️
Personīgā izaugsme✔️✔️✔️✔️
Ilgstoša trauksme (>1mēnesis)✔️✔️
Depresija✔️✔️
Attiecību veidošanas neveiksmes✔️Tikai atbalsts✔️✔️
Ēšanas traucējumi✔️✔️
Galvassāpes✔️
Bezmiegs✔️✔️
Personības traucējumi (impulsīvas dusmu lēkmes, neadekvāta vainas apziņa, uzmācīgas domas…)✔️✔️

Terapijas izmaksas

Maksa par terapijas vizīti atkarīga no terapeita izglītības līmeņa un pieredzes- jo vairāk izglītots terapeits, jo augstāka ir maksa par terapijas vizī – psihiatrs vai ārsts-psihoterapeits, kurš, var izrakstīt vai pārvaldīt medikamentus, par vienu 45 minūšu sesiju var iekasēt pat 180 EUR, bet vidēji tas ir 50 EUR. Konsultācija pie psihologa vai akadēmiskā psihoterapeita parasti ir lētāka, tomēr iesaku atcerēties to, ka, jo mazāk kvalificēts un pieredzējis ir terapeits, jo visticamāk būs nepieciešams lielāks sesiju skaits, kamēr gūsi uzlabojumus un beigu beigās summa, ko samaksāsi būs tā pati. Jūsu izvēle ir tajā, cik ilgā laikā vēlies nokļūt līdz rezultātam.

Mums nepieciešams izvērtēt kritiski psihoterapeita specializāciju un kvalifikāciju, jo tā ir mūsu psihiskā veselība, ko uzticam speciālistam.

Protams, galu galā vissvarīgākā ir terapeita un pacienta sadarbība un personības saderība, tāpēc novēlu atrast to, ar kuru būs laba saderība un sadarbība.

Lai veicās! 🙂

AIZVĒRT
error: Content is protected !!