Fiziskās aktivitātes ir būtisks labas veselības un emocionālās labsajūtas elements, taču ikdienas dzīvē atrast laiku un motivāciju treniņiem var būt sarežģīti, īpaši, ja dzīve ir aizņemta ar ģimenes rūpēm un darba pienākumiem. Šajā rakstā mēs apskatīsim dažādus izaicinājumus, ar kuriem sastopas cilvēki, mēģinot iekļaut fiziskās aktivitātes savā dienas kārtībā, un piedāvāsim risinājumus, kā šos šķēršļus pārvarēt.
Vingrošanu grūti savienot ar maziem bērniem
Vingrošana mājās ar maziem bērniem var radīt savus izaicinājumus. Piemēram, viens no biežākajiem uztraukumiem ir tas, ka vingrošana varētu pamodināt bērnus.
Lai no tā izvairītos, izvēlies vingrot laikā, kad bērni jau guļ vai vēl nav pamodušies, piemēram, agrāk no rīta vai vakarā.
Ja tas nav iespējams, vari izmantot klusākas vingrošanas metodes, piemēram, jogu, kas nerada troksni un neriskē pamodināt mazulīšus.
Ja tev ir mazs bērns, kurš guļ tikai īsas pusstundas un tikai tad, kad esi blakus, vari mēģināt, lai mazais kļūst par tavu “vingrošanas partneri” – piemēram, izmantojot viņu kā svaru vai spēlējoties kopā ar viņu. Tādā veidā tu ne tikai trenēsies, bet arī pavadīsi laiku ar savu bērnu.
Ja ir kauns par savu ķermeni vai fiziskajām prasmēm, kas traucē uzsākt fiziskās aktivitātes
Bieži vien kauns par fizisko formu vai prasmju trūkumu var atturēt cilvēkus no fiziskajām aktivitātēm. Var rasties bailes, ka citi redzēs, cik esi vājš vai nekompetents.
Ir vērtīgi, ja spēj atrast veidus kā pieņemt sevi un savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Pieņemšana nenozīmē neko nedarīt, bet gan rūpēties par sevi pakāpeniski, soli pa solim. Uztver sevi ar labestību un nosaki sev reālus, sasniedzamus mērķus. Neaizmirsti, ka fiziskās aktivitātes ir ne tikai par izskatu, bet arī par veselību un labsajūtu.
Vari sākt ar vingrošanu mājās, kur neviens cits nevar tevi novērot. Tas ļaus attīstīt pašapziņu un uzlabot fizisko formu, pirms tu iznāc publiskā telpā.
Pievienojoties tiešsaistes fitnesa grupām, vari trenēties kopā ar citiem, bet attālināti, tādējādi saglabājot anonimitāti un komfortu.
Vēl noderīgi var būt treniņi pie personīga trenera.
Nav laika jeb ir citas prioritātes
Daudzi cilvēki saskaras ar problēmu, ka viņiem nav laika sportošanai vai viņiem ir citas prioritātes. Tomēr pat īsi treniņi var sniegt nozīmīgus ieguvumus.
Izvērtē savu dienas grafiku un atrodi brīdi, kad vari iekļaut īsu treniņu – pat 10–15 minūtes ir labāk nekā nekas. Mēģini apvienot fizisko aktivitāti ar citām ikdienas aktivitātēm, piemēram, ejot kājām uz veikalu vai izvēloties kāpnes lifta vietā.
Saspringts dienas grafiks
Kad diena ir pilna ar darbu un ģimenes rūpēm, sportošana var šķist pēdējais, ko gribas darīt. Ja vienīgais laiks sportošanai ir vakarā, kad esi jau noguris, izvēlies vieglus vingrinājumus, piemēram, stiepšanos vai jogu, kas palīdzēs atslābināt ķermeni un prātu pirms gulētiešanas. Alternatīvi, vari mēģināt veikt īsus, augstas intensitātes treniņus (HIIT), kas prasa mazāk laika, bet ir ļoti efektīvi.
Ja nogurums pēc dienas gaitām ir liels, sāc ar vieglām aktivitātēm, kas palīdzēs uzlabot enerģijas līmeni, piemēram, pastaigām vai elpošanas vingrinājumiem. Pakāpeniski palielini aktivitātes intensitāti, kad enerģija pieaug.
Nekad neesmu sportojis
Ja nekad neesi bijis aktīvs, sāc ar mazām, viegli sasniedzamām aktivitātēm, piemēram, pastaigām vai viegliem vingrinājumiem mājās. Kad jūties gatavs, pakāpeniski palielini aktivitātes līmeni, tādējādi veidojot ieradumu un pakāpeniski attīstot izturību un spēku.
Ja sportošana šķiet pārāk neērta
Dažiem cilvēkiem vingrošana šķiet neērta, jo pēc treniņa ir jāmazgājas un jāveido mati. Šādu problēmu var atrisināt, plānojot sportošanu pirms dušas laika, lai tas būtu dabisks pārejas posms uz mazgāšanos un gatavošanos dienai vai gulēšanai.
Var arī izvēlēties vieglākus treniņus, kas nerada nepieciešamību pēc intensīvas mazgāšanās, piemēram, stiepšanās vingrinājumus vai jogu.
Disciplinas trūkums
Regulāra vingrošana var būt izaicinājums, īpaši, ja trūkst motivācijas vai disciplīnas.
Lai pārvarētu šo šķērsli, sākumā izveido vienkāršu un reālistisku plānu, piemēram, vingrot 10 minūtes dienā. Izmanto atgādinājumus un mobilās aplikācijas, kas palīdzēs sekot līdzi progresam. Iekļauj dažādību treniņos, lai saglabātu interesi un novērstu garlaicību.
Ja ir grūtības uzsākt un ievērot režīmu, ieplāno konkrētu laiku katru dienu, kas paredzēts sportošanai, un ievēro to kā ieradumu. Sākumā koncentrējies uz regularitāti, nevis uz intensitāti – svarīgi ir izveidot ieradumu, nevis noslogot sevi.
Nobeigumā #
Fiziskās aktivitātes ir ne tikai veids, kā uzlabot ķermeņa formu, bet arī līdzeklis, kas palīdz uzturēt mentālo līdzsvaru un uzlabot pašsajūtu. Lai arī kādi būtu šķēršļi, ar pareizu pieeju un nelielu plānošanu ir iespējams atrast veidu, kā sportot, un justies labāk gan fiziski, gan emocionāli.