MENU

Vainas apziņa

emociju ābece

februāris 2, 2020

Vainas apziņa rodas, kad cilvēks iemācas morālās normas un spēj empatizēt ar citiem. Vainas apziņa parasti rodās ģimenē, baznīcā, kura mums iemāca noteiktus uzvedības standartus. Šī ir emocija, kas atšķiras dažādās kultūrās.

“Nedari otram to, ko nevēlies, lai dara tev”- mūsu grēka sajūta rada morālas ciešanas jebkuram no mums. Vainas apziņas mokas mēs parasti ciešam vienatnē.

Kā atšķirt vainas apziņu no kauna?

Kas aktivizē vainas apziņu?

Vainas apziņas funkcijas

Kādas sajūtas pārņem mūs, kad jūtamies vainīgi?

Kā uzvedas cilvēks, kas jūtas vainīgs?

Kā uzvedas cilvēks, kas vaino citus?

Kā veidojas neveselīga vainas apziņa?

Vainas apziņa + dusmas

Pastiprināta vainas apziņa izraisa bailes dusmoties. Neizpaustas dusmas cilvēkā rada lielu frustrāciju, kas izpaužas fiziskos simptomos:

  • Panikas lēkmēs
  • Sirdsdarbības traucējumos, kuram nevar atrast organisku pamatojumu
  • Kuņģa-zarnu trakta problēmās
  • Somatoformā veģetatīvā disfunkcijā
  • utt.

Ja mēs dusmas turam sevī, tad frustrējam sevi un asinsspiediens mēdz kāpt, tomēr dusmu izlādes gadījumā, asinsspiediens pazeminās.

Ja pārlieku daudz dusmojamies uz citiem un vainojam viņus, rodas aizvainojums, no kura ir grūti atbrīvoties, ja nepiedodam. Lai piedotu, ir jāvērš fokuss uz savām patiesajām jūtām, bet mūsos bieži vien mīt sāpes. Ir jāuzņemas uzņemoties atbildību par savu dzīvi un emocionālo labsajūtu.

Nepietiekami attīstīta vainas apziņa

Ģimenēs, kur pret bērnu tiek vērsta fiziska vardarbība, bieži vien ir traucēta vainas apziņas attīstība.

Piemēram, nereti ir tā, ka bērns, kurš bērnībā sit, izaug pats ļoti agresīvs pret citiem viņus fiziski ietekmējot nemaz nejūtoties par to vainīgs, jo ģimenē ir iemācīts, ka fiziska vardarbība ir normāla parādība.

Šis sirdsapziņas deficīts rodas tādēļ, ka cilvēkam trūcis vecāku mīlestības un rūpju un viņš nezina, ko patiesībā nozīmē, kad vecāki mīl un rūpējās.

Ja bojājums smadzenēs ir smags, tad izveidojas sērijveida slepkavas. Šiem cilvēkiem bijusi ļoti smaga bērnība- māte ir pazemojusi, situsi, izsmējusi. Atmiņas par šīm pazemojošajām epizodēm ir patiesībā viens no galvenajiem faktoriem, kas neļauj attīstīties vainas apziņai bērnā. Šie cilvēki jūtās, ka viņi ir upuri sliktajai sabiedrībai un visi apkārtējie ir ienaidnieki.

Sitot un izsmejot bērnu, viņā tiek nogalināta veselīgā narcistiskā daļa tādejādi attīstot viņā ļaundabīgu narcismu. Rezultātā bērns izaug par ļaunu pieaugušo, kas “kāps citiem uz galvas” un darīs pāri.

CATEGORIES

AIZVĒRT
error: Content is protected !!