MENU

Bailes

emociju ābece

novembris 20, 2019

Baiļu funkcija-bailes ir galvenā pašaizsardzības emocija, kas motivē mūs meklēt drošu vidi (darbu un cilvēkus mums apkārt). Bailes nereti arī motivē mūs meklēt palīdzību šķietamās bezizejas situācijās.

Bailes ir draudu un briesmu sajūta- šīs briesmas var nodarīt fizisko kaitējumu un sāpes. Ne velti bailes ir visspēcīgākā emocija mūsos, kāda vien var būt. Otrā spēcīgākā pēc tās ir kauns.

Ja cilvēks atbrīvojas no ilgstošām bailēm, rodas prieks, tomēr, ja cilvēks tikai daļēji atbrīvojas no tām, rodas uzbudinājums.

Bailes mēs “pielipinām” citiem, tāpēc daudzi no mums ir pamanījuši, ka atrasties cilvēka klātbūtnē, kurš ir pilns ar bailēm nav patīkami.

Kas aktivizē bailes?

  • Gaidošas sāpes (piemēram, kādam ir bail no tā, ka sāpēs šprices dūriens)
  • Vientulība (cilvēks vienatnē sajūt draudus savai drošībai)
  • Pēkšņa situācijas maiņa (piemēram, zūd atbalsta persona)
  • Strauja objekta tuvošanās
  • Augstums (bailes no kritiena)

Baiļu ķermeniskās reakcijas

  • Nobālēšana aiz bailēm- cilvēks paliek bāls
  • Auksti sviedri
  • Trīce, zobu klabēšana / drebēšana
  • Elpošanas paātrināšanās un padziļināšanās
  • Sausuma sajūta mutē
  • Sausums dzimumorgānos
  • Zosāda – apmatojums saceļās stāvus un ilgstošas trauksmes laikā mati kļūst cietāki.
  • Mēdz arī atslābt sfinkteri, kas izpaužas ar spontānu defekāciju vai urināciju.

Iekšējās sajūtas baiļu brīdī:

Nelielas bailes izpaužas kā nemiers. Kad tās kļūst stiprākas, tad cilvēks sajūt aizvien lielāku draudu personiskajai labklājībai. Kad bailes ir intensīvas, tās rada neaizsargātības sajūtu- cilvēks nejūtas droši. Tajā brīdī rodas sajūta, ka nespējam kontrolēt situāciju un ir apdraudēta mūsu fiziskā vai psihiskā veselība.

Baiļu brīdī mūsu uzmanība izteikti sašaurinās- mēs koncentrējamies tikai uz baiļu pilno objektu vai situāciju un neredzam neko citu, kas notiek un atrodas mums apkārt. Tiek ierobežota mūsu uztvere, domāšana, izvēles un uztveres brīvība. Bailes ierobežo, jo tajā brīdī mēs vairs nepiederam sev, bet mūs kontrolē impulss, kas mums liek izbēgt no briesmām. Ja bailes ir adekvātas un pamatotas, tad cilvēks spējīgs koncentrēt savu enerģiju un novērst draudus.

Bailes nav tik impulsīvas kā dusmas, bet tās mums var traucēt dzīvot, jo mēs centīsimies izvairīties no situācijām, kas izraisa mums bailes un ne no visa mēs spējam izvairīties.

Baiļu mijiedarbība ar citām emocijām:

  1. Bailes un skumjas- veido šķiršanās trauksmi, jo ir bailes zaudēt piesaistes personu.
  2. Bailes un kauns-ja vecāki kaunina bērnu par to, ka viņš baidās, tad bērns vienmēr izjūtot bailes, izjutīs arī kaunu. Tas var novest pie smagiem psihiskiem traucējumiem – radīt paranoīdo šizofrēniju.
  3. Bailes un dusmas-dusmu brīdī cilvēkam nav bail, tāpēc mācīšanās izpaust dusmas var cilvēkam samazināt baiļu līmeni.

Slimīgas bailes- fobijas

Baiļu emocijas traucējumos visbiežāk rodas fobijas. Fobijas ir fiksējušās bērna bailes, kad viņam trūcis vecāku aizstāvības sajūtas konkrētās situācijās.  Fobiju gadījumā ir nepieciešama psihoterapeita palīdzība, ja no fobijas cilvēks vēlas atbrīvoties.

Pazīstama cilvēka klātbūtne palīdz mazināt baiļu sajūtu- tad rodas zināma drošības sajūta pat ja objektīvi otrs cilvēks konkrētās situācijās izglābt nevarētu. Tieši šī iemesla dēļ vientulība cilvēkos pastiprina bailes, jo nebūs neviens, kurš atbalstīs baiļu pilnajā situācijā, kurā cilvēks varētu nonākt.

Baiļu ārstēšana

Baiļu gadījumā ārstēšanas tehnikas ir mazliet daudzveidīgākas, tomēr, ja pats nevari atrast savas fobijas vai baiļu iemeslu un tas traucē, tad būs nepieciešama ārsta psihoterapeita palīdzība.

  1. Tehnika-darīt vairākkārt to, no kā pašam bail. Darot to, no kā bail, mēs pierodam pie šī stimula un saprotam, ka tas nav nemaz tik bīstams. Protams, vienmēr ir jāatceras, ka šī metode domāta neadekvātām bailēm. Ja cilvēkam ir bail no augstuma un viņš “ārstējās” kāpjot kaut kur un riskējot ar savu dzīvību, tad tā nebūs īstā ārstēšana.
  2. Tehnika– iztēlojies, ka šobrīd atrodies bailīgā situācijā un mēģini to darīt vairākas reizes dienā. Tomēr, ja tas izsauc pārāk lielas bailes, tad labāk to darīt speciālista pavadībā.
  3. Tehnika– pavēro, kā citi cilvēki jūtās, uzvedās un rīkojās nonākot tajās pašās situācijās, kas izraisa tev bailes. Jo vairāk redzēsi, ka citi ir mierīgi šajās situācijās, bailes varētu mazināties.
  4. Tehnika– dusmu tehnika. Dusmas is pretējas bailēm, tāpēc tās mazina. Varbūt tev jāmācās izpaust savas dusmas?
  5. Tehnika– un ja nu? Padomā loģisku notikumu ķēdīti ar frāzi: “Kas tad notiks, ja..(bailīgais notikums)…?”…”Un tad?”, “Un tad?” un varbūt pats sapratīsi, ka tavām bailēm nav pamata.  Atceries, ka bailes parasti nerada pats objekts, bet gan fantāzija par tā objekta vai situācijas draudīgajām sekām. Padomā vai sekas tiešām būs tik draudīgas, cik iedomājies, vai arī tā ir tikai tava fantāzija?

CATEGORIES

AIZVĒRT
error: Content is protected !!