MENU

Interese

emociju ābece

novembris 7, 2019

Sinonīmi: interese, zinātkāre, ziņkārība

Intereses funkcijas

  • Interese motivē mums fokusēties un konkrētu lietu, notikumu vai cilvēku.
  • Interese veicina tieksmi izpētīt un izzināt pasauli.
  • Šai emocijai ir ļoti liela nozīme intelektuālajā attīstībā un mācīšanās procesā, jo domāšana ir vienmēr saistīta ar interesi- mēs nedomājam neinteresantas domas.
  • Cilvēks piedzimstot savos gēnos jau nes interesi par cilvēkiem un viņu attiecībām- tā ir mūsu daba. Mēs esam sociāli dzīvnieki, jo tas palīdz mums izdzīvot un attīstīties.
  • Mūsu ikdienas darbā interese ir galvenā emocija, kas mūs motivē ko darīt. Cilvēks pēc dabas ir slinks- viņš pat neatvērs acis, ja nebūs ieinteresēts ko darīt.
  • Interese bieži vien izraisa prieku- šī emocija mums ir ļoti patīkama.
  • Ja mēs savas vajadzības spējam apmierināt, tad mēs pamatā dzīvojam daudz patīkamajās emocijās- interesē, priekā un mīlestībā. Kolīdz mums parādās nepatīkamas emocijas, tas ir signāls, ka kāda mūsu vajadzība nav apmierināta.

Bioloģiskās funkcijas

Interese veicina smadzeņu un centrālās nervu sistēmas attīstību. Tai ir liela loma, lai mēs spētu mācīties un apgūt jaunas prasmes. Interese ir vienīgais motīvs, kas nodrošina mūsu darba spējas. Ja interese zūd, tas ir liels risks izdegšanas sindromam darbā. Ar interesi mēs spējam viegli tikt pāri problēmām un izaicinājumiem. Ja tā zūd, mums pietrūkst spēka. Intereses dēļ mēs spējam kādas savas prasmes attīstīt līdz izcilībai ilgstoši trenējoties.

Interesei ir arī liela loma attiecību veidošanā un to ilgstošā uzturēšanā:

  • Interese palielina seksuālo baudu
  • Svarīga ilglaicīgu attiecību noturēšanā (laulībā)
  • Nodrošina laimīgas attiecības

Intereses loma komunikācijā

Jau maziem bērniem īsta cilvēka seja izraisa lielāku interesi nekā manekena seja. Tomēr bērns savu skatienu ilgāk pavadīs pie manekena sejas nekā kāda cita nedzīva priekšmeta.

Ja cilvēks skatās acīs, tas norāda uz interesi jeb vēmi komunicēt ar otru vai arī par intīmām attiecībām starp cilvēkiem. Protams, cilvēks var skatīties acīs arī naidīgi vai kontrolējoši vai arī flirtējoši, bet visbiežāk tas liecina par interesi otrā.

Kā mūsu ķermenis reaģē uz interesi

Intereses emocija liek mums atslābt- sirdsdarbība palēninās, asinsspiediens krītās, muskuļi atslābst. Sejas muskuļi neatslābst vienīgi vērojot dzīvus objektus ar interesi.

Intereses emocija arī aktivē kreiso smadzeņu puslodi- šī puslode atbild par loģisko domāšanu un runāšanu. Tātad interese mums palīdz runāt un domāt loģiski.

Pozitīvās emocijas vispārīgi aktivizē mūsu kreiso smadzeņu puslodi- mēs spējam vieglāk domāt loģiski. Bet negatīvās aktivizē labo pusi mūsu loģisko prātu pārpludinot ar jūtām un loģika “noslīkst”.

Mūsu domas un uzvedība intereses emocijas laikā

  • Intereses brīdī mēs jūtamies labi un līdz ar to domājam pozitīvas domas un izjūtam prieku.
  • Intereses brīdī mūs pārņem ziņkārība un esam aizrauti ar kaut ko, ka varam nepamanīt blakus lietas.
  • Interese mums savā ziņā paceļ pašpārliecību par sevi
  • Interese arī palielina mūsu empātijas spējas jeb mums ir vieglāk izprast un pieņemt citus. (kas ir pretēji skumjām, jo kad esam skumji, tad parasti neesam ieinteresēti saprast citus)
  • Interese stimulē mūsu smadzenes un līdz ar to mēs kļūstam ļoti produktīvi
  • Intereses galvenais mērķis ir izzināt, saprast nepazīstamo, veidot un uzturēt sociālās saites.
  • Intereses brīdī cilvēks izskatās apgarots un laimīgs.

Psihiskās slimības, kas saistītas ar interesi

Intereses slimības var iedalīt 2 grupās: intereses zudumā vai arī palielinātā interesē

1. Intereses zudums

Biežākā slimība, kuras rezultātā ir intereses zudums ir depresija. Intereses trūkums ir depresijas viens no simptomiem. Šiem cilvēkiem zūd interese par dzīvi, cilvēkiem, seksuālajām attiecībām, utt. Parasti intereses trūkums ir kā rezultāts tam, ka cilvēks ilgstoši nav spējīgs atrisināt problēmas. Dzīve paliek skumja, ja mēs nespējam sasniegt vēlamos mērķus un skumjas mūsos mazina loģiskās domāšanas spējas. Skumju emocija praktiski vienmēr nomāc interesi.

Depresijas gadījumā vienmēr pievienojas trauksme. Trauksmes pamatā ir būtībā bailes, kas mūsu interesi bloķē neļaujot tai izpausties pilnvērtīgi. Bailes mūs bremzē.

2. Slimīga interese

Visbiežāk ir šizofrēnijas pacientiem. Šie cilvēki cieš no ienākošās informācijas pārslodzes, kuru parasti izfiltrē intereses emocija. Intereses emocija šķiro: interesants vai neinteresants un tad mēs izvēlamies uz ko koncentrēsimies. Šizofrēnijas gadījumā problēma tāda, ka cilvēks ir pārņemts parasti ar kādu konkrētu interesi par daudz un veidojas atkarība no konkrētas vielas vai nodarbes, kas kaitē pašam cilvēkam. Cilvēks nevēlās no savas intereses atteikties, jo tā sagādā lielu baudu. Tas parasti izpaužas kā:

  • perversa seksuāla ziņkāre
  • pārspīlētas, nereālas idejas, kuras nav iespējams īstenot
  • stipra tieksme pēc zinībām un zināšanām
  • mānijas- cilvēkam interese ir viņu pārņēmusi un viņš ir ļoti uzbudināts

Šādos maniakālos stāvokļos cilvēks var būr neparasti radošs un producēt vienu ideju pēc otras. Cilvēki uzskata, ka mānijas gadījumā cilvēks ir priecīgs, jo viņš tāds no malas izskatās, bet tā nav taisnība, jo tas nav īsts prieks, jo tas ir veidojies tādēļ, ka cilvēks ir neapzināti izstūmis savu depresiju un skumjas. Katrai šizofrēnijai iekšēji dziļumā patiesībā slēpjas skumjas, ciešanas un depresija.

Intereses traucējumu ārstēšanas iespējas

  1. Psihoterapija– cilvēks iemācās izprast sevi un to, kā pasaule strādā. Apkārtējie cilvēki ir mūsu pašu atspulgi, jo mēs savas jūtas ieliekam citos. Un tas notiek pilnīgi neapzināti. Kad mēs samazinam nepatīkamās emocijas pret sevi, tad automātiski mēs arī citos vairs neredzam ļaunus motīvus. Kad mēs paši kļūstam labāki, tad apkārtējie arī kaut kā pamainās. Rezultātā mēs pārstājam baidīties no savas iekšējās pasaules, bet sākam interesēties un izprast to- saprotam savas rīcības motīvus, sekojam saviem sapņiem, mazāk baidāmies. Ja mēs sākam interesēties par sevi, tad pilnīgi dabiski parādās interese pret pasauli, jo esam taču daļa no pasaules. Psihoterapija arī veicina vēlmi darīt to, kas šķiet interesanti pašam, nevis mammai, tētim, vīram, bērniem vai citiem radiem vai arī sabiedrībai. Kad mēs atgūstam interesi, tad ir vieglāk domāt loģiski un “izkāpt” no depresijas.
  2. Medikamentoza ārstēšana- pagaidām nav iespējams ar medikamentiem paaugstināt interesi. Ja cilvēkam ir skaidra sava identitāte, tad interese atjaunosies pēc antidepresantu kursa, bet tiem, kam nav skaidra izpratne par savām vērtībām un dzīves mērķiem medikamenti nepalīdzēs. Ja šādiem cilvēkiem uz kādu laiku interese uzlabosies, aattiecību problēmas saglabāsies un rezultātā tas atkal novedīs pie depresijas. Diemžēl līdz šim vēl nav izdomāts neviens medikaments, kas veicinātu cilvēka interesi par savu iekšējo pasauli un vēlmi noskadrot to, no kā viņš baidās un pret ko jūt dusmas un riebumu.

Vienīgais, kas veicina interesi uz brīdi ir narkotikas un halucinogēnās vielas, tomēr šīs vielas atkal neveicina interesi par savu iekšējo pasauli. Tieši šī iemesla dēļ cilvēki ar smagiem psihiskiem traucējumiem narkotiku atkarību izārstēt nespēj un nomirst jauni. Jo narkotikas ir vienīgā interesantā lieta viņu dzīvē.

CATEGORIES

AIZVĒRT
error: Content is protected !!