MENU

Alkatība

emociju ābece

jūnijs 21, 2019

Alkatība ir vēlme, lai mums piederētu daudz lietu. Tas ir īpašnieciskuma instinkts. To bieži vien apzīmē vārdi: mantrausība, mantkārība, kāre un skopums. Latvijas sabiedrībā šī emocija daudzos ir ļoti izteikta.

Z.Freids alkatīgu cilvēku raksturoja kā “anālo raksturu”- tam raksturīga spītība, pedantisms, vēdera izejas traucējumi un skopums.

Bērnība

Lielākā daļa cilvēku bērnībā bijuši alkatīgi. Bērni nereti ir ko nozaguši. Tomēr ne visi kļūst par skopuļiem vai zagļiem. Personībai attīstoties alkatība (tāpat kā skaudība) mazinās. Tomēr, ja bērnībā vecāki ir pārlieku sodījuši šo īpašību, notiek pretējais- bērns pieaugot tieši kļūst alkatīgs.

Uzvedība

Alkatība tiek uztverts arī kā instinkts. Tā mērķis ir nodrošināties ar teritoriju, mājvietu, pārtiku un materiālajiem uzkrājumiem, kas nepieciešami izdzīvošanai un sociālā statusa iegūšanai.

  • Daži putni uz ligzdu nes spīdīgas lietas- tā ir instinkta izpausme “tukšgaitā”
  • Arī cilvēku bērni nereti vāc kastaņus, kauliņus, gliemežvākus, korķus un spīdīgas lietas.

Jau kopš seniem laikiem par otra cilvēka privātīpašuma aizskaršanu cilvēku var legāli likt cietumā. Kad 20. gadismtā komunisti mēģināja atsavināt privātīpašumu, šis plāns cieta neveiksmi, jo tas iet pret cilvēku dabu jeb instinktiem. Ja mēs pretojamies instinktiem, tas mūs nepadara labākus, bet gan dusmīgākus, alkatīgākus un viltīgākus.

Emocijas

Alkatība izraisa mūsos patīkamas emocijas, kad mēs to apmierinam. Tā izraisa prieku. Tomēr, ja mēs zaudējam materiālos labumus, rodas bēdas.

Ja cilvēks ir pārlieku alkatīgs, viņš iekšēji jūtas ļoti nabadzīgs. Bieži vien pasākumos, kur dala ēdienu, visvairāk to “saēdās” tie, kuros iekšā ir visvairāk alkatības un nabadzības izjūtas. Skopums arī ir iekšējās emocionālās nabadzības izpausme. Tas ir kā apburtais loks- cilvēks ir skops, jo ir nabadzīgs un viņš kļūst nabadzīgs, jo ir skops. Tieši tādēļ daudziem cilvēkiem mūsu sabiedrībā neizdodas kļūt bagātiem, jo tad ir jāārstē alkatība, kuru mēs nevēlamies ārstēt, jo tā mūsos rada prieku.

Alkatības gadījumā dominē narcisms, egoisms. Cilvēks lepojas ar savu īpašumu, naudu, mantām.

Kāpēc vajag alkatību?

Ja alkatība ir veselīga, tad mēs spējam priecāties par to, kas mums pietiek un mums ir gana. Veselīga alkatība palielina mūsu izredzes iegūt partneri un veidot ģimeni, kurā mēs nodrošinam bērnu kvalitatīvu audzināšanu.

Alkatība kļūst neveselīga, kad tā sāk dominēt mūsu uzvedībā- kad vēlamies “sagrābt” visu un pēc iespējas vairāk. Kad mēs sākam ar citiem konfliktēt mantas dēļ, tas nozīmē, ka mūsos ir pārāk daudz alkatības (tas nereti notiek, kad tiek dalīts mantojums ģimenēs). Kad vēlamies savākt visu bez jebkādas empātijas pret citiem, tā ir alkatība- korupcija, zagšana, piesavināšanās utt.

Alkatība nav veselīga arī tad, ja esi nemitīgi nobažījies par savu īpašumu un tā drošību- nav izslēgts gludeklis, nav aizslēgtas durvis. Ja ir bailes pazaudēt to, kas ir iegūts.

Veciem cilvēkiem alkatība var izpausties kā bailes vai murgi tikt izliktam no mājas. Alkatība var arī izpausties kā nevajadzīgu mantu vākšana lielos apmēros un aizdomīgums pret citiem- ka viņi šīs mantas varētu nozagt, kā arī idejas, ka citi bojā mūsu mantas. Arī murgi, ka kāds bijis mūsu mājā un pārbīdijis mēbeles citādāk vai aizticis mūsu mantas. Arī tad, ja nekas nav noticis, bet kāds izmantojis mūsu mantas.

Kleptomānija arī ir alkatības izpausme. Tā ir nepārvarama vēlme zagt bezjēdzīgus sīkumus.

Pretējs stāvoklis teritoriālai piesaistei ir “dromomānija”- tā ir tieksme doties prom no mājām, jo tajā neveidojas patīkamas izjūtas un līdz ar to cilvēks meklē mieru un iluzoras pozitīvas sajūtas citur. Cilvēki- tālbraucēji, jūrnieki, ceļotāji.

CATEGORIES

AIZVĒRT
error: Content is protected !!