MENU

Ja kāds pazemo, to ir grūti izturēt, bet ne visus cilvēkus savā dzīvē mēs spējam izvēlēties. Vismaz apzināti tas nenotiek. Kāds nonāk tādā darbā, kur priekšnieks ir rupjš, cits piedzimst tādā ģimenē. Katram savi apstākļi. Ar to sadzīvot ir ārkārtīgi grūti, jo īpaši, ja mēs nespējam nodalīt savas emocijas no tirāna emocijām, kas ir arī pirmais paņēmiens.

1.Iemācīties nodalīt savas jūtas

Patiesībā jau mūsu spoguļneironi strādā vienkārši – mēs sajūtam otru cilvēku tiešā veidā. Tā daba ir iekārtojusi, lai mēs varētu veiksmīgi sazināties un saprasties. 

Ja otrs vērš dusmas pret mani – manī tas arī radīs dusmas vai bailes. Vajadzētu iemācīties sajust, saprast un atšķirt to, kas mūsos rodas. Pārsvarā ir šie divi varianti:

  1. Ja mēs jūtamies, ka esam spēcīgāki vai varenāki, mēs atļausimies dusmoties pretī. Tomēr ir risks- atkarībā no veida kā mēs izpaudīsim savas dusmas, var rasties konflikts jeb strīds. Ja konflikts notiks starp priekšnieku un padoto, tad sekas būs vienkāršas- tiksi atlaists vai atlaista no darba. Bērniem arī nereti bail dusmoties uz vecākiem, jo vecāki ilgu laiku ir varas pozīcijā bērnu-vecāku attiecībās. Tieši šīs ir iemesls, kāpēc cilvēki savas dusmas apspiež un līdz ar to tas var rezultēties galvassāpēs vai citos ķermeniskos simptomos. Ilgtermiņā šī metode nereti nav efektīva, jo ar dusmām konfliktu nevar atrisināt- tikai radīt to. 
  2. Ja mēs jūtamies vājāki par tirānu, mēs neapzināti kļūstam par upuri- sākam baidīties runāt, izteikt savu viedokli un bēgam prom. Šī būšana vājam padara mūs par tirāna vergu- ja apkārtējā vide (šajā gadījumā attiecības) saka mums, ka neesam vērtība, tad ar laiku mēs tam noticēsim un neapzināti sāksim pakļaut savu dzīvi un labsajūtu šī cilvēka interesēm ignorējot savējās, jo baidīsimies no viņa dusmām. 

Esot hierarhijas apakšgalā neapzināti rodas sajūta, ka tā cilvēka intereses, kuram esam padotie ir pirmajā vietā. Svarīgi šajā situācijā atcerēties: “Es DRĪKSTU arī nepacelt klausuli, ja esmu aizņemta. Es DRĪKSTU pateikt nē šī cilvēka idejām. Man DRĪKST būt savs viedoklis un es DRĪKSTU pie tā palikt. Man tas ir atļauts.”

2.Iemācīties nebaidīties no otra dusmām

To ir grūti izdarīt, ja bērnībā ģimenē ir bijusi pieredze ar dusmīgiem vecākiem un kādā zemapziņas stūrītī mīt baile no “dusmīgajiem vecākiem”. Nekas, to terapijā var izstrādāt.

Bet padomā… kas ir trakākais kas var notikt, ja uz tevi dusmosies? No vienām dusmām parasti neatlaiž no darba. Vismaz Latvijā tādas prakses nav. Pabļaustīsies un tad apniks. To, protams, ir vieglāk, ja māki nodalīt savas jūtas no tirāna jūtām. 

Cilvēki dusmojas un bļauj pārsvarā no:

  1. Bailēm
  2. Vēlmei pakļaut otru
  3. Vēlmei nogalināt

Ja saproti, ka otrs vienkārši baidās par tevi vai situāciju, tad būs vieglāk viņu saprast. Ja saproti, ka tevi grib pakļaut, tad jāatcerās, ka būs jāpievērš uzmanība sev, lai saglabātu savas vērtības apziņu. Ja ir vēlme nogalināt, tam ir atbilstošas juridiskas sankcijas, kuru dēļ visticamāk otrs to nedarīs.

 3.Saglabāt pašcieņu un neļaut otram izsist no emocionālā līdzsvara. 

Šis ir visgrūtāk, bet, ja cilvēks iemācās to, tad viņš kļūst ļoti izturīgs jeb kā angliski saka “bulletproof”. 

Reiz vienam vīram gadījās saskarsme ar cilvēku, kurš dusmojās, kaunināja un izrādīja savu nepatiku pret viņu un, neskatoties uz to, viņš spēja saglabāt sevī mieru. Pēc šī notikuma viņām jautāja: “Kā tu spēj saglabāt tādu mieru, ja apkārt ir tāds cilvēks?”. Un viņš atbildēja ar pretjautājumu: “Ja kāds tev iedod smirdīgas drēbes, vai tu tās vilksi mugurā?”, “Protams, ka nē”, viņš atbildēja. “Tāpat jau ir arī ar citu vārdiem un emocijām. Otrs cilvēks to visu tev dāvina, bet tev jau ir tiesības atteikties no tā.”

Tā ir augsta brieduma pakāpe spēt sasniegt šo mieru, jo, lai praktiski īstenotu šo, ir nepieciešams nodalīt savas emocijas no citu emocijām un neļaut, lai otrs liek tev uzņemties atbildību par savām emocijām. Ir jābūt ļoti stabilam pašvērtējumam, lai mēs nenoticētu otram pat tad, ja viņš ir mūsu šķietamā autoritāte. Turēties kā klints par spīti visām vētrām- tas ir ne tikai jāmāk, bet arī jātrenē.

“Es esmu vērtība un man ir izvēle” ir frāze, ko es ieteiktu atcerēties attiecībā par šo tēmu.

Un, ja šo pašapziņas muskuli mācēsi sevī uztrenēt ļoti stipru, tad nebūs problēmu tirānam atbildēt ar mierīgu, cieņpilnu attieksmi, kas strīdu momentā iznīdēs jau tā saknē.

CATEGORIES

AIZVĒRT